Biznesa plāns bez izskaistinātas vīzijas

Apollo
0 komentāru

Jaunas biznesa idejas realizācija vai vēlme paplašināt jau esošo uzņēmējdarbību bieži vien apstājas pie nepieciešamības pēc papildu finansējuma. Ja ar saviem resursiem nepietiek, nākas doties uz banku, lai pārliecinātu aizdevējus par savas ieceres ekonomisko dzīvotspēju un saņemtu kredītu. Lai to uzskatāmi un veiksmīgi pierādītu, ir vajadzīgs reāls biznesa plāns. Šobrīd, lai arī banku prasības ir augušas, ir palielinājusies arī uzņēmēju kompetence.

Biznesa plāns bez izskaistinātas vīzijas

Foto: Ieva Čīka/LETA

Idejas kļūst radošākas

Finanšu konsultāciju kompānijas «Deloitte Latvia» finanšu konsultante Ilze Opmane ir novērojusi, ka idejas ir kļuvušas daudz radošākas. Pirms diviem gadiem visi nodarbojās ar savu pamata biznesu un ieguldīja nekustamajā īpašumā. Tagad paralēli pamata biznesam uzņēmēji domā par jauniem netradicionāliem risinājumiem un jauniem produktiem. Kas jāņem vērā un kādas ir tipiskākās kļūdas, gatavojot biznesa plāna dokumentu «mapi». «DnB NORD Bankas» Uzņēmumu apkalpošanas centra direktors Mareks Gurauskas uzsver – ne jau katram projektam, kuram tiek lūgts bankas kredīts, ir vajadzīgs biznesa plāns. Jo apjoma ziņā projekti ir dažādi: tādiem, kur piesaistīts Eiropas Savienības atbalsta fondu finansējums un kuri mērāmi vairākos simtos tūkstošu vai pat miljonos latu – noteikti būs nepieciešams biznesa plāns. Nelieliem projektiem, piemēram, iekārtu iegādei jau strādājošam uzņēmumam, šāda dokumentu «mape», iespējams, nebūs vajadzīga. Tāpēc bankas speciālists iesaka uzņēmējam nākt uz banku un apspriest sākotnējo ideju, lai sarunas laikā izvērtētu – vai būs vajadzīgs biznesa plāns vai ne. Tāpat tas palīdzēs noteikt idejas «dzīvotspēju» un iespēju gūt bankas atbalstu. M. Gurauskas norāda, ka būtiskākais ir – kā banka saredz idejas esenci un to, kādu ekonomisko labumu uzņēmums cer gūt, realizējot projektu, nevis dokumentu un tabulu daudzums.

Pēc bankas speciālista novērotā, kopumā projekti šobrīd kļuvuši daudz konkrētāki, kompaktāki, izvērtētāki (arī no tirgus izpētes viedokļa). To veidotāji ir sapratuši, ka būs nepieciešams arī pašu ieguldījums un ka abstraktas «gaisa pilis» banka nefinansēs. Tajā pašā laikā projekti ir kļuvuši arī interesantāki, ar radošāku, atšķirīgāku pieeju nekā «labajos» gados.
 
Lielākiem uzņēmumiem atbalstu vieglāk saņemt

Runājot par to, vai finansējuma saņemšanai būtisks ir uzņēmuma lielums un pieredze, M. Gurauskas skaidro, ka «zaļo gaismu» lielākoties saņem tieši vidējo un lielo uzņēmumu projekti. Jo bieži vien biznesa uzsācējiem pietrūkst kāda no svarīgiem kritērijiem, un, ņemot vērā, ka banka ļoti uzmanīgi izvērtē projektus, tas var būt par iemeslu, ka finansējums tiek atteikts. Agrāk banka varbūt tik uzmanīgi neizskatīja naudas plūsmu un nemēģināja ievākt informāciju par konkurentiem, ja šķita, ka nozare ir pelnoša un attīstīties spējīga, ko apliecināja daudzie veiksmes stāsti.

Šobrīd, lai arī banku prasības ir augušas, ir palielinājusies arī uzņēmēju kompetence. Līdz ar to bieži vien, izskatot projektu kredītkomitejā, ir pilnīga un labi sagatavota informācija par uzņēmumu, kas ļauj pozitīvi lemt par finansējuma piešķiršanu. Atbildi par tālāku sarunu iespēju vai noraidījumu banka sniedz operatīvi – nelielu projektu gadījumā tas notiek dažu dienu laikā, bet lielāku – process ir ilgāks. Tad arī tiek sniegtas norādes uz kļūdām un nepilnībām. «DnB NORD Bankas» speciālists norāda, ka - ja pirms gada vai diviem klienti lielākoties vienu un to pašu projektu iesniedza vairākās bankās vienlaikus (tas no riska viedokļa ir saprotams, jo tādējādi klientam ir izvēles iespējas), tad tagad klienti reducējas galvenokārt uz pamata banku un vēl kādu no bankām.

Savukārt I. Opmane norāda, ka bankas šobrīd atbalsta savus esošos klientus, un tāpēc saņemt kredītu svešā bankā varētu izrādīties ļoti grūti. Protams, tas nav neiespējami, ja ideja ir laba un ja uzņēmējs spēj pārliecinoši un skaidri pierādīt, ka pakalpojumam vai produktam būs noieta tirgus, kā arī to, kā varēs šo kredītu atmaksāt. I. Opmane uzskata, ka bankā reālākas cerības gūt atbalstu savai idejai ir lielākiem uzņēmumiem, jo mazākie ir it kā elastīgāki, bet arī jutīgāki, un viņiem nav tā «svara» attiecībā pret lielākajiem spēlētājiem. Mazajiem tagad būtu vairāk jāpaļaujas uz saviem līdzekļiem vai arī jāvēršas bankā tad, ja ideja tiešām ir ļoti laba un varētu būt ar labu atdevi.

Detalizēta tirgus izpēte

Kā pirmo, ar ko uzņēmumam vajadzētu sākt, I. Opmane min detalizētu tirgus izpēti, skaidrojot, vai šai precei vai pakalpojumam būs noieta tirgus vai pieprasījums pēc tā. Šobrīd nepietiek ar apgalvojumu, ka uzņēmumam ir 15 gadu pieredze šajā nozarē. Pārliecinošāk ir pierādīt ar konkrētiem datiem, lai aizdevējs varētu redzēt, ka tam visam ir nopietns pamats. Mērķēt uz pilnīgi jauna tirgus apguvi varētu būt visai riskants pasākums, tāpēc diez vai banka vēlēsies iesaistīties šādā nedrošā pasākumā. Viņasprāt, biznesa plānam uzņēmumā vajadzētu būt neatkarīgi no tā, vai vēlas ņemt kredītu. Vismaz reizi gadā vajadzētu sagatavot (vai arī atjaunot un labot) savu redzējumu pašiem sev – lai saprastu, kā varētu attīstīties tuvāko gadu laikā. «Naudas plānam jābūt sagatavotam katru nedēļu vai retākais – reizi mēnesī. Biznesa plāns nav ārkārtas situācijā veidojams dokumentu kopums, ko pieprasa bankas, – tas ir vajadzīgs pašam uzņēmumam. Tas ir vērtīgs uzņēmuma attīstības pamats, kas palīdz tekošajos darbos,» pārliecināta finanšu konsultante.

Noteikti ietverama informācija ir par vairākiem attīstības scenārijiem (kas notiek, ja, piemēram, apgrozījums samazinās par 10% vai izmaksas pieaug par 15%). Ja šādi attīstības modeļi ir, turklāt redzot, ka pat sliktākajā gadījumā projekts ir rentabls (tas viss ir pamatoti pierādīts), tas dod papildu punktus projekta iesniedzējam, atzīmē «DnB NORD Bankas» Uzņēmumu apkalpošanas centra direktors M. Gurauskas.

Arī «Deloitte Latvia» pārstāve uzskata, ka, tā kā ir daudz neparedzamu faktoru (piemēram, svārstīgas pārdošanas cenas), biznesa plāna vajadzētu izstrādāt vairākus attīstības scenārijus. To varētu dēvēt par jutīguma analīzi, kas parāda dažādas kombinācijas, teiksim, ja cena izmainās par 5 vai 10% – kādas ir prognozes. Lai nebūtu tā, ka mazākajās izmaiņās uzņēmums nav spējīgs savas saistības pildīt.

Prognoze jāveido reālistiska

Ļoti svarīga ir arī apgrozāmo līdzekļu sadaļa, uzsver bankas speciālists. Viņš atgādina, ka diezgan izplatīta kļūda ir, ja plānā tiek minēts viss par nepieciešamajām investīcijām, bet tiek aizmirsts par apgrozāmajiem līdzekļiem, bez kā nevarēs iztikt (izejvielu iegāde un citas izmaksas). Kad tiek jautāts, kā tas viss tiks segts – izrādās, ka šī informācija nav iekļauta plānā, un rezultātā naudas resursu būs nepieciešams daudz vairāk.
Diezgan bieži nākas saskarties arī ar kļūdām aprēķinos (tādas ir ne tikai tad, ja plānu sastāda paši uzņēmuma darbinieki, bet pat tad, ja to gatavojuši profesionāli speciālisti), kas var būt par iemeslu projekta noraidījumam. M. Gurauskas ir novērojis, ka pirms kāda laika uzņēmēji centušies peļņas prognozi veidot pozitīvu jau no pirmā mēneša, domājot, ka pretējā gadījumā banka naudu neaizdos. Tikai sarunas laikā ar klientu nācies secināt, ka situācija ir citāda. Šobrīd šāda pieeja vairs nav tik izplatīta un situācija tiek iezīmēta objektīvāk. Protams, ir būtiski redzēt, kad tiek plānots sasniegt pozitīvus rādītājus un kādā veidā bez izskaistinātas vīzijas tas tiks izdarīts. Savukārt I. Opmane piebilst, ka prognozes ir jāgatavo reālistiskas – ne pārāk optimistiskas, ne arī pesimistiskas.

Kā mīnusu speciālisti min to, ka informācija par konkurentiem nereti tiek atspoguļota diezgan pieticīgi, bet šis jautājums bankai ir ļoti būtisks, lai saprastu spēku izvietojumu nozarē – cik veiksmīgi darbojas esošie spēlētāji. Labu uzņēmēju raksturo tas, cik labi viņš orientējas savā jomā un cik veiksmīgi viņš līdz šim konkurējis ar citiem uzņēmumiem dažādos konkursos.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv