Blokādes neattur latviešu uzņēmējus no Zviedrijas iekarošanas

Apollo
0 komentāru

Risināt sarunas par kolektīvā līguma parakstīšanu ar zviedru arodbiedrībām un cīnīties pret sankcijām latviešu uzņēmēji izvēlējušies dažādi: blokādes ignorējot, atsakoties strādāt Zviedrijā vai parakstot zviedru kolektīvo darba līgumu. Par klasisku piemēru kļuvusī blokāde pret latviešu būvuzņēmumu Laval un partneri, kā zināms, noveda līdz tā meitasuzņēmuma Zviedrijā Baltic Bygg bankrotam. Taču pārējos Vaksholmas konflikta ēnā palikušajos gadījumos arodbiedrību blokādes nav stipri ietekmējušas latviešu uzņēmumus.

Uzņēmuma SIA R.O.K., kas būvē Ramsvikas kempinga kompleksu Zviedrijas dienvidrietumos, vadītājs Aigars Burģelis kolektīvo līgumu parakstīt negrasās finansiālu apsvērumu dēļ. «Ja mūsu strādnieki saņemtu tikpat, cik zviedru, mēs nevarētu šeit konkurēt. Latvieši jau tā ir dārgāki nekā zviedru strādnieki. Ir jāsedz ēdināšanas, ceļa un dzīvošanas izdevumi Zviedrijā, kas nav lēti,» Dienai saka A.Burģelis. Viņš stāsta, ka arodbiedrība esot atsūtījusi koplīgumu uz 160 lappusēm zviedru valodā un pieprasījusi pāris dienu laikā to parakstīt, bet, nesagaidot pašas noteiktā termiņa beigas, sākusi blokādi. «Tā ir novecojusi birokrātija, kas drīz vien dabiskā ceļā pazudīs. Strādājot ar privātiem klientiem, blokāde mūs tāpat neietekmē,» saka uzņēmuma vadītājs.

Zviedru firmai Bygg–lett, kas celtniecībā nodarbina tikai latviešus, blokādes dēļ bijis jāatstāj viens būvobjekts, jo klients no līguma atteicies, taču tas nav spējis ne apturēt firmas darbu, ne arī licis parakstīt kolektīvo darba līgumu.

Ceturtdien simpātiju pasākumos Byggnads pievienojās arī krāsotāju arodbiedrība. «Man ir tiesības līgumu neparakstīt, ja es to nevēlos. Arodbiedrībai ir tiesības mani piespiest to parakstīt. Tad nu sanāk, ka abiem ir taisnība, bet beigās tāpat rodas konflikts,» Dienai stāsta uzņēmuma vadītājs Mališa Losbergs. Viņš nevēlējas Zviedrijā strādājošo latviešu skaitu publiskot, baidoties no iespējamām blokādēm arī citos objektos, par kuriem arodbiedrība vēl nenojauš.

«Latvieši mājās aizved 15–18 tūkstošus kronu (Ls1125 —1400) mēnesī. Viņi šeit dzīvo mazliet sliktāk, nekā zviedri to piekristu darīt, bet Latvijā viņi tik daudz nemaz nenopelnītu. Neko sliktu es šeit neredzu,» klāsta M.Losbergs. Viņš nevēlējās atklāt arī to divu latviešu strādnieku vārdus, kuri esot iestājušies Zviedrijas celtnieku arodbiedrībā. «Abi saņēma kādu kompensāciju, arodbiedrība apmaksāja viņiem viesnīcu, bet tagad abi strādā nelegāli. Lai tad paši izdomā, kur bija labāk,» teica M.Losbergs. Lētāks darbaspēks ir vienīgais veids, kā uzņēmums spējot konkurēt Zviedrijas tirgū.

Baidās zaudēt reputāciju

Ogres kokapstrādes uzņēmums SIA Zāģu serviss kolektīvo darba līgumu ar Zviedrijas metālapstrādes nozarē strādājošo arodbiedrību ir parakstījis un divkāršojis algas tiem četriem latviešu strādniekiem, kas darbojās pie zāģu montēšanas Zviedrijas ziemeļaustrumu pilsētā Būdenā. «Mēs baidījāmies pazaudēt savu reputāciju tirgū, turklāt mums bija svarīgāk īstenot projektu, kas ļautu turpināt sadarbību ar zviedriem, nevis to zaudēt kāda kašķa dēļ,» Dienai teica uzņēmuma mārketinga direktors Nauris Jansons.

Arodbiedrība pieprasīja parakstīt līgumu divu dienu laikā, draudot ar blokādi. «Mums prasīja ierasties Zviedrijā, lai parakstītu līgumu, un algas izmaksāt caur zviedru kontiem, taču sarunu gaitā vienojāmies, ka līgumu nosūtīsim pa faksu, bet algas maksāsim kā agrāk. Mūsu zviedru partneris sedza ar koplīgumu saistītās izmaksas, tā ka mēs praktiski neko nezaudējām. Interesanti, ka līgumā fiksēti tikai mūsu pienākumi, nevis tiesības,» saka N.Jansons un uzsver, ka arodbiedrība nesaņēma ne santīma. SIA Zāģu Serviss uzņēmējdarbību veic arī Somijā, Krievijā un Francijā, taču Zviedrijā tuvākā pusgada laikā nekas no jauna plānots netiek. «Paskatīsimies, kā tiesā veiksies Laval un partneriem,» N.Jansons pamato nogaidīšanu.

Aizstāv latviešus

Zviedrijas Uzņēmēju konfederācija apņēmusies segt Laval un partneru tiesas prāvas pret Byggnads izdevumus. «Mēs esam noguruši no neskaidrības Zviedrijas likumdošanā un ceram, ka ar Eiropas Kopienu tiesas lēmumu tā beidzot tiks sakārtota. Atbalstīt SIA Laval un partneri ir visu zviedru uzņēmumu interesēs,» Dienai teica Zviedrijas Uzņēmēju konfederācijas izpilddirektors Jāns Pēters Dūkers.

Arī zviedru Ramsvik kempinga īpašnieki Tūrbjērns un Annika Bāklundi aktīvi aizstāv Zviedrijas krāsotāju arodbiedrības blokādei nolemto latviešu uzņēmumu SIA R.O.K. Viņi izveidojuši informatīvu interneta lapu par blokādi, bet koši sarkanās arodbiedrības blokādes lapiņas ap būvobjektu aizstājuši ar līdzīgām, kas vēršas pret blokādi: «Šī blokāde nepasargā, nepalīdz un neko nedod. Gluži otrādi. Latvieši ir īstenojuši projektu, kas rada darba vietas un veicina attīstību Sutenēsas pašvaldībā. Bez viņiem šeit nekas nebūtu noticis. Pilnīgi nekas,» teikts uzsaukumā.

Zviedru uzņēmēji aizstāv latviešus, arodbiedrības apgalvo to pašu. «Daži latvieši jau kļuvuši par arodbiedrības biedriem, un mēs gribam, lai būtu vairāk. Mūs interesē, lai visi strādnieki neatkarīgi no nacionalitātes strādātu pieņemamos darba apstākļos un godīgiem nosacījumiem,» Dienai saka Zviedrijas celtnieku arodbiedrības priekšsēdētājs Hānss Tillijs. «Ir grūti veidot labu tēlu Baltijas valstīs, jo šķiet, ka prese ir nostājusies uzņēmēju pusē. Interesanti, ka nevienam nerūp, ka jūsu cilvēki šeit tiek izmantoti un diskriminēti.«

H.Tillijs ir strikti pārliecināts, ka zviedru darba modelis saglabāsies arī turpmāk un arodbiedrības un kolektīvais darba līgums savu spēku nākotnē nezaudēs: «Šajā ziņā no mūsu puses nekādu kompromisu nebūs».

Blokādes neattur latviešu uzņēmējus no Zviedrijas iekarošanas

Foto: «Apollo»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv