Boba Hārtlija dzīves skola hokejā

Apollo
19 komentāri

Jaunā Latvijas Hokeja federācijas valde sevi pieteikusi skaļi, šoreiz nav bārstīti tikai solījumi, bet ieceres liktas arī lietā. 15. februārī federācija organizēja treneru semināru, kur lektora lomā uzstājās Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Roberts Hārtlijs. Interese no pašmāju un ārzemju [divi igauņu treneri] speciālistiem bija tik liela, ka semināra norises vietu nācās pārlikt no federācijas mājām uz mākslas un mediju tehnikuma telpām.

Bobs Hārtlijs

Bobs Hārtlijs

Ieva Makare / LETA

Uz semināru bija ieradušies treneri no visas Latvijas, sākot ar bērnu un jauniešu komandu treneriem un beidzot ar Virslīgas klubu stūrmaņiem. Kā jau ierasts pirms nopietniem semināriem, hokeja cilvēki iestiprinājās ar federācijas sagatavotajām uzkodām, pārrunāja mazāk vai vairāk nozīmīgus notikumus ap hokeju. Starp vīriem bija arī daiļā dzimuma pārstāve, slidošanas trenere Agra Rožkalne. Respektīvi, bija ieradušās visas svarīgākās hokeja personas, lai izmantotu unikālo iespēju noklausīties Stenlija kausa ieguvēja un 2015. gada NHL labākā trenera vadīto semināru.

Īsi pirms semināra paredzētā sākuma ļaudis piepildīja mākslas un mediju tehnikuma aktu zāli. Mazu vilšanos piedzīvoja tie klātesošie, kuri ar angļu valodu ir uz jūs, jo seminārs noritēja bez tulkojuma. Ievadrunā federācijas sporta direktors Edgars Buncis informēja, ka tulkošana nav paredzēta laika taupīšanas nolūkos. Tāpēc kādam no speciālistiem pavadītais laiks seminārā bija tīra klausīšanās Hārtlija runāšanā, bez nekādas sajēgas. Tomēr federācija bija parūpējusies par semināra ierakstīšanu video formātā, kuru pēcāk katras komandas pārstāvis varēs izmantot pēc sirds patikas. Preses sekretārs Māris Gorbunovs jokoja, ka videofails tiks ielikts interneta veikalā Ebay par 100 eiro. Pareizi ir, jo šāda veida trenera semināri ar autoritatīvu lektoru citviet pasaulē maksātu savu cenu. Seminārs bija sadalīts divās daļās, pirmajā vairāk tika runāts par psiholoģisko darba pusi, bet otrajā treneris sniedza praktiskus padomus vietējiem speciālistiem.

«Es cenšos apmācīt trenerus tā, kā vadu savas komandas. Šāda veida semināri ir laba zināšanu atkārtošana,» par semināru nozīmīgumu sacīja tā vadītājs Bobs Hārtlijs. «Pirmā daļa bija vairāk par psiholoģisko trenēšanu, iemesliem, kāpēc mēs darām konkrētas lietas. Otrajā daļā apskatījām praktisko pusi, izanalizējām informāciju no videomateriāliem. Šeit ir treneri, kas apmāca sešus gadus un 16 gadus vecus hokejistus, tā ir liela atšķirība - saprast, kas notiek bērnu galvās. Uzvarēšana sešus gadus veciem bērniem nav tik svarīga kā pamatu ielikšana. Jābūt pārliecinātam, ka tu apzinies savu lomu komandā.»

Hārtlijs semināru iesāka ar sasveicināšanos latviešu valodā, viņš pieminēja, ka spēlētāji paspējuši viņu izglītot arī lamuvārdos. Kanādiešu speciālists treneru seminārus vadījis vairākkārt, to apliecināja viņa balss un ķermeņa valoda - pārliecība un entuziasms, kādā veidā viņš pasniedza savas zināšanas klātesošajiem. Treneris uzsvēra vairākus komponentus, kuri jāievēro trenera darbā, un sniedza zināšanas, minot atgadījumus no savas karjeras. Kā vienu no pamācībām no savas trenera karjeras viņš minēja, ka asistents ir spogulis galvenajam trenerim. Vadot vienu no NHL komandām, starp spēles periodiem viņš savā telefonā saņēma ziņas no ģenerālmenedžera, kurš informēja par spēles niansēm, kuras komandai jāuzlabo vai kam papildus jāpievērš uzmanība. Starp īsziņām no komandas GM pēkšņi uzradusies ziņa no māsas ar tekstu: tev ir šķība kaklasaite. Visu pirmo periodu uz komandtiltiņa viņš bija nostāvējis ar šķību kaklasaiti, protams, to visu fiksēja televīzijas kameras. Nākamajā dienā Hārtlijs palūdza ekipējuma menedžerim, lai sagādā spoguli, un kopš tās dienas trenera telpā vienmēr ir spogulis, kurā pirms spēles ieskatīties. Kanādiešu speciālista atziņa: ja tu esi labs asistents, tad tu esi spogulis galvenajam trenerim. Tāpat lielu uzsvaru Hārtlijs liek uz darba plānošanu, sākot ar gada plānu un beidzot ar katra treniņa saplānošanu pa minūtēm: vajag iemācīt staigāt, pirms ļauj doties skriet.

«Tev vajag iedvesmot spēlētājus un nepieciešams sastādīt gada plānu. Protams, tas ir jāpielāgo tavai komandai,» norāda Hārtlijs. «Treneri jāapmāca šāda veida konferencēs. Tu skaties hokeju un mācies, ir vairāki veidi, kā apgūt šo sporta veidu, piemēram, no grāmatām un video. Tā es apgūstu jaunāko vielu hokejā.»

Pašā semināra sākumā Bobs Hārtlijs treneriem ieteica uzdot jautājumus, jo nepareizu jautājumu nav. Starp klātesošajiem bija tikai daži, kuri nekautrējās uzrunāt kanādiešu speciālistu. Viens no aktīvākajiem diskusijas veidotājiem ar Hārtliju bija Oļegs Sorokins. Latvijas izlases treneris semināra laikā vairākkārt pieminēja latviešu hokejistus, kurus viņš ir trenējis, kā Sandi Ozoliņu, Ronaldu Ķēniņu, Agri Savielu, tāpat atzīmēja arī Artūra Irbes sasniegumus. Viena no lietām, ko treneris ieviesis Latvijas izlasē, ir spēlētāju anketas. Pirms treniņprocesa sākšanas [četru dienu nometnē] Sandis Ozoliņš prasīja Hārtlijam, vai viņš vēl joprojām spēlētājiem liek aizpildīt anketas; jaunā trenera atbilde bija apstiprinoša. Katram spēlētājam tiek izdalīta anketa, kurā ir dažnedažādi jautājumi: «Ko tu vari dot komandai ģērbtuvēs?», «Kādu pienesumu komandai vari dot uz ledus?», «Kādas ir tavas stiprās puses laukumā?», «Kurš ir tavs elks?» un citi dažāda rakstura jautājumi. Tādējādi treneris izzina katru spēlētāju, viņa vājās un stiprās puses. Liela daļa no uzvaras ir domas, kas raisās spēlētāju galvās - vai hokejists ir psiholoģiski gatavs un noskaņojies.

«Ja mēs neticēsim sev, ka varam cīnīties, tad mums nevajag iet - mums jāpaliek tepat. Jāzvana pasaules čempionāta rīkotājiem un jāsaka: mums nav iespēju uzvarēt, tāpēc mēs nebrauksim. Saviem spēlētājiem vēlos iemācīt to, ka varam izdarīt visu, lai uzvarētu. Ja neticēsim, ka varam uzvarēt, tad mums nav nekādu iespēju. Viss sākas ar domām galvā. Tāpēc skatīsimies un vērtēsim, kuri spēlētāji ir cienīgi un patiesi vēlas pārstāvēt Latvijas valstsvienību. Mums nevajag tūristus, mums vajag spēlētājus, kas ir lepni pārstāvēt Latviju,» teica Hārtlijs.

Pēc semināra beigām treneriem izdalīja apliecinājumu, ka ir noklausījušies četru stundu garu lekciju par trenera darba plānošanu un trenera darba analīzi. Četru stundu laikā treneris Hārtlijs uz paplātes pasniedza daudz noderīgu atziņu. Kanādiešu speciālists uzsvēra, ka treneriem saviem spēlētājiem svarīgi ir iemācīt dzīves skolu. «Mani neinteresē tik daudz tava karjera, cik tava dzīve. Iespējams, viņš nespēlēs hokeju, bet kļūs par labu ārstu. Spēlētājiem ir jāmāca dzīve,» atklāja Bobs. Cerams, ka pašmāju treneri Hārtlija sniegtās atziņas īstenos arī savā darbā. Cepuri nost federācijas priekšā, kuri savus solījumus ir izpildījuši, - pirmais treneru seminārs ir noorganizēts. Pēc gadiem varbūt arī mēs varēsim runāt par pasaulē atzītiem latviešu treneriem, kuri Hārtlija gūtās atziņas liek lietā savā darbā.  

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

23.07.2017
Ienākt apollo.lv