Bolīvijā notiek referendums par Moralesa konstitūciju

Apollo
0 komentāru

Bolīvijā svētdien notiek referendums, kurā vēlētāji, domājams, apstiprinās kreisi populistiskā prezidenta Evo Moralesa ierosināto jauno konstitūciju, kas nodrošinātu lielāku ietekmi Amerikas pamatiedzīvotāju vairākumam, lai gan sākotnēji iecerētās reformas mīkstinātas, lai nomierinātu konservatīvo opozīciju.

Pirms referenduma izsludināšanas valsts piedzīvoja trīs gadus ilgu nepārtrauktu un bieži vardarbīgu konfrontāciju starp tautas popularitāti baudošo prezidentu un konservatīvās opozīcijas līderiem, kam izdevās panāk, ka Moraless piekāpjas jautājumā par viņa iespējamo pārvēlēšanu valsts galvas amatā un atsakās no radikālās zemes reformas.

Tomēr, ja jaunā konstitūcija tiks apstiprināta, Moralesam būs tiesības šī gada beigās kandidēt uz atkārtotu prezidentūras termiņu. Vienlaikus jaunais pamatlikums garantēs iedzimtajiem lielāku pārstāvniecību Kongresā un plašāku reģionālo autonomiju.

Moralesa reformas notiek plašākā Latīņamerikas kreisi populistisko līderu īstenoto pārmaiņu kontekstā, tiem mēģinot mazināt skaudro sociālo nevienlīdzību un paplašināt valsts ietekmi ekonomikā.

Līdzīgas izmaiņas savu valstu konstitūcijās panākuši arī Moralesa tuvākie sabiedrotie reģionā - Venecuēlas prezidents Ugo Čavess to paveica 1999.gadā, bet Ekvadoras līderis Rafaels Korrea - pagājušajā gadā.

Moraless, kurš ir no ajamaras indiāņu cilts un ir pirmais pamatiedzīvotāju pārstāvis prezidenta amatā, pie varas nāca pirms trim gadiem, bet pagājušā gada augustā viņam nācās izturēt referendumu par atsaukšanu no amata. Referendumā Moralesam atbalstu izteica 67% vēlētāju.

Vairums bolīviešu sevi uzskata par Amerikas iedzimtajiem, taču politikā un biznesā ilgus gadus dominējusi šaura elite, kuru veido eiropiešu ieceļotāju pēcteči.

Neskatoties uz jaunās konstitūcijas ambiciozajiem mērķiem, tas patiesībā joprojām ir neizstrādāts dokuments un ietver daudzas neskaidras normas, kuras nāksies interpretēt tiesām un kuru ieviešana dzīvā var novest pie Bolīvijas politikai ierastā haosa, padziļinot sabiedrībā jau tā bieži nepārvaramās etniskās un reģionālās plaisas.

Opozīcijai, kura apsūdzēja Moralesu vēlmē sagrābt vienpersonisku varu, Senātā ir vairākums, un Kongress izdarīja grozījumus sākotnējā jaunās konstitūcijas projektā.

Taču aizsardzības ministrs Vokers Sanmigels izsaucis opozīcijas sašutumu, šomēnes paziņojot, ka Moraless var likumdevējus apiet, jauno pamatlikumu ieviešot dzīvē ar prezidenta dekrētiem.

Lielāko daļu jaunās konstitūcijas 2007.gadā izstrādāja īpaši šim nolūkam sasauktā nacionālā sapulce, kurā dominēja Moralesa vadītā partija «Kustība uz sociālismu» (MAS) un kuras darbu opozīcija boikotēja.

Radikālākie MAS biedri uzskata, ka prezidents kopš tā laika būtiskākajos jautājumos pārlieku piekāpies. Tostarp, lai panāktu likumdevēju akceptu jaunās konstitūcijas tekstam, Moraless apsolīja, ka 2014.gadā vairs nepretendēs uz prezidenta amatu.

Tādējādi viņš kliedēja opozīcijas bažas, ka viņš varētu palikt valsts galvas amatā neierobežotu laiku, un pagājušā gada oktobrī Kongress nobalsoja par jaunās konstitūcijas pieņemšanu.

Nākot pretī bagātajiem rančero, kuri bažījās, ka viņu fermas tiks saskaldītas un zeme izdalīta nabadzīgajiem zemniekiem, konstitūcijas projektā tika izdarīti grozījumi, paredzot, ka reforma attieksies tikai uz nākotnes zemes pārdošanas darījumiem un tai nebūs atpakaļejoša spēka.

Jaunā konstitūcija arī ļaus indiāņu kopienām pielietot viņu tradicionālās tiesību normas, bet valsts tiesu tiesnešus, tostarp arī Augstākās tiesas tiesnešus, turpmāk ievēlēs tauta. Šobrīd tiesnešus ieceļ Kongress.

Jaunajā konstitūcijā tiks garantēta arī reliģiskā brīvība. Šī norma izsaukusi pret Moralesu vērstas apsūdzības antikatolicismā un iedzimto reliģiju atbalstīšanā.

Jaunais pamatlikums palielinās valsts kontroli pār dabas resursiem, lai gan jau 2006.gadā Moraless nacionalizēja dabasgāzes ieguves sektoru.

Tikmēr opozīcija norāda, ka prezidents ir novērsies no globalizācijas, pārtraucis tirdzniecības sarunas ar ASV un gatavojas Bolīviju atsviest bartera ekonomikas laikmetā, par ko liecinot jaunajā konstitūcijā minētā «kopienas tirdzniecība».

«Oficiālā propaganda sludina, ka Bolīvija no jauna izgudro filozofu akmeni un ka paradīze zemes virsū ir rokas sasniedzamības attālumā,» norāda laikraksta «La Prensa» komentētājs Harolds Olmoss. «Taču valsts nespēj pildīt savus solījumus.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.08.2017
Ienākt apollo.lv