Brīdina, ka lēmums nerīkot tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu var radīt neplānotas sekas

Apollo
341 komentārs

Lēmums nerīkot tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu nākotnē var radīt neplānotas sekas un atsaukties citos jautājumos, kas saistīti ar Eiropas lietām, - piektdien diskusijā «Kāda būs Eiropas Savienība (ES) pēc pieciem gadiem?» sacīja žurnālists un starptautisko attiecību pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē Edijs Bošs.

Brīdina, ka lēmums nerīkot tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu var radīt neplānotas sekas

Foto: Reuters/Scanpix

«Šajā diskusijā [par eiro ieviešanu] bija milzīgs daudzums augstprātības. Atsaukties uz desmit gadus iepriekš notikušu referendumu kā uz absolūtu mandātu un veidot diskursu par to, ja vien sabiedrība tikai spētu saprast, viņi mums piekristu, tas ir augstprātīgi, tā ir sarkanā lupata,» teica Bošs, paužot bažas par šādas rīcības neplānotām sekām, kas var atsaukties gan uz Saeimas vēlēšanām, gan kādā citā referendumā.

Viņš pauda cerību, ka Latvijas eiropeiski orientētie politiķi nebūs sev izdarījuši lāča pakalpojumu. Pēc Boša teiktā, politiķiem būtu vajadzējis vismaz apsvērt iespēju rīkot konsultatīvu tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu, jo tas būtu viņu pašu ilgtermiņa interesēs. «Sabiedrībai bija jākļūst par šī svarīgā lēmuma akcionāru,» teica Bošs, norādot, ka diskusija nenotiek, jo šķiet, ka lēmums jau ir pieņemts un sabiedrībai esot radusies «formālas aptaujas sajūta».

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka līdzīgi kā iepriekš uzsvēra, ka EK un Eiropas Centrālā banka ir ļoti uztraukusies par Latvijas iedzīvotāju negatīvo nostāju par eiro, bet šajā jautājumā viņa kā Latvijas pilsone domā, ka atbildība noveļama ne tikai uz Eiropā valdošo krīzi, bet līdzatbildība jāuzņemas arī masu medijiem. «Masu mediji ļoti labi piestrādāja pie tā, lai cilvēkus noskaņotu pret eiro,» teica Šteinbuka, bilstot, ka gan latviešu, gan krievu valodā vēstošie masu mediji «baroja» cilvēkiem aplamu, nepatiesu un emocionālu informāciju. Citādāka situācija bijusi Igaunijā, kur masu mediji esot bijuši noskaņoti daudz draudzīgāk.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V) sacīja, ka vienmēr ir grūti panākt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. «Mēs neesam varējuši pietiekami labi paskaidrot un noņemt bailes,» atzina eiroparlamentārietis, bilstot, ka viņam, sniedzot auditorijās atbildes uz cilvēku jautājumiem, izdevies viņus pārliecināt par labu eiro.

«Sabiedrība bija daudz aktīvāk un labāk jāiesaista sarunā par eiro,» atzina arī Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs, bilstot, ka šis jautājums sapinies ar uzticību politiskajai elitei un pēdējo gadu ekonomisko attīstību valstī. Viņš norādīja, ka iedzīvotāji atbalstu eiro pauduši jau līdz ar referendumu par Latvijas pievienošanos ES. «Pareizais ceļš ir jau nobalsots,» teica Makarovs, vienlaikus atzīstot, ka līdz galam nav izdevies iesaistīt sabiedrību diskusijā par to, kādēļ eiro ir nepieciešams.

Piektdien ES mājā notikusī diskusija bija veltīta ES nākotnei. Domas par to, kāda izskatīsies ES pēc pieciem gadiem, atšķīrās, tādēļ vienoto secinājumu, pie kura nonāca diskusijas dalībnieki, ironiski raksturoja Latvijas Universitātes politikas zinātnes bakalaura studiju programmas direktors, ES lietu pasniedzējs Daunis Auers: «Pēc pieciem gadiem Latvija būs eirozonā.»

Kariņš norādīja, ka pēc pieciem gadiem joprojām turpināsies diskusijas par ES nākotni, bet, iespējams, vairs ne par banku savienību, bet, piemēram, kādām līgumu izmaiņām. «Latvijas sabiedrības interesēs ir pēc iespējas vienotāks tirgus, pēc iespējas vienotāka ES,» sacīja EP deputāts. Arī Šteinbuka norādīja, ka pēc pieciem gadiem par ES, iespējams, valdīs pavisam savādāka vīzija nekā šobrīd, taču ES jāvirzās uz inovācijām, konkurētspēju, ilgtspējīgu attīstību un izaugsmi.

Makarovs norādīja, ka vēlētos, lai pēc pieciem gadiem ES būtu plašāka nekā šodien, tā būtu tikusi galā ar ekonomiskajiem pārbaudījumiem, būtu efektīvāka, kā arī dalībvalstīs būtu stiprākas demokrātijas. «Attīstības loģika ved uz ciešāku sadarbību gandrīz visās jomās,» bilda ĀM parlamentārais sekretārs, norādot, ka ES būtu jākļūst stiprākai un svarīgākai spēlētājai ārpus savām robežām. Bošs uzsvēra, ka ES ir divi «grāvji», kuros attīstīties, - federālisms un iziršana. «Abi divi šie virzieni ir destruktīvi,» uzsvēra Bošs, bilstot, ka Eiropas strukturālā nenoteiktība ir tās dzinējspēks, kuru nevajag likvidēt. «Eiropas attīstībai jābūt lēni evolucionējošai.»

Savukārt Auers prognozēja, ka ES pēc pieciem gadiem būs daudz laimīgāka, jo ekonomiskā krīze būs pārvarēta, kā arī daudz fragmentētāka iekšēji. ES būs vecāka, proti, ar daudz lielāku skaitu pensionāru, kā arī, ņemot vērā izmaiņas augstākajā izglītībā, kļuvusi inovatīvāka un konkurētspējīgāka.

«Es esmu dziļi pārliecināts, ka Apvienotā Karaliste pametīs ES,» teica eksperts, kura paša dzimtene ir Lielbritānija. Citi diskusijas dalībnieki nepiekrita šādam viedoklim, norādot, ka varas līdzsvara saglabāšanai britu izstāšanās no ES netiks pieļauta, jo nevienam nebūs izdevīga.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv