Brīdina par Maskavas ieinteresētību destabilizēt Baltiju

Apollo
0 komentāru

Laikā, kad Latvijas drošības struktūras vēl tikai meklē, vai 13. janvāra grautiņos nav atrodams kāds pavediens uz ietekmi no ārvalstīm, Rietumu analītiķi baltiešus brīdina no tālākiem nemieriem un ceļ trauksmi par Kremļa ieinteresētību destabilizēt situāciju Rīgā, Viļņā un Tallinā. Tikmēr Krievijas mediju aprakstos par nemieriem Rīgā un Viļņā nav vērojama vienota iepriekš sagatavota ievirze, kas liecinātu, ka Kremļa ietekmē esošie mediji būtu instruēti, kādu informatīvo fonu veidot iespējamiem tālākiem notikumiem.

13.janvāra akcija Doma laukumā

13. janvāra akcija Doma laukumā

Foto: Apollo, R.Oliņš

Maskava varētu mēģināt izprovocēt pret krieviem vērstus uzbrukumus no ļoti aktīvām «neonacistiskām baltiešu grupām, kā, piemēram, Latvijas Nacionālās frontes», lai attaisnotu Krievijas reakciju, kas tam sekotu, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, šais dienās brīdina «Stratfor» grupas analītiķi. «Stratfor» ir ASV dibināts privāts ģeopolitiskās analīzes un izlūkinformācijas uzņēmums, ko dibinājis amerikāņu politikas zinātnieks Džordžs Frīdmens. Viņš savulaik vadījis Ģeopolitisko studiju centru Luiziānas universitātē. Vienlaikus «Stratfor» atzīst, ka līdz šim nav pazīmju par krievu etnisko grupu vai organizāciju iesaistīšanos nemieru organizēšanā, vismaz ne līdz līmenim, kas liecinātu par musināšanu no Maskavas.

Tāpat ietekmīgais ASV eksperts Brūss Džeksons brīdina par jauniem «ģeoekonomiskiem» draudiem, kas šobrīd esot daudz bīstamāki par ģeopolitiskajiem draudiem un visvairāk apdraudot tieši Baltijas valstis. Viņaprāt, politikā draud ienākt radikālisms un populisms. «Manuprāt, nākamā gada vai pusotra gada laikā Eiropā kritīs daudzas valdības,» intervijā Lietuvas ziņu aģentūrai ELTA sacījis B. Džeksons. Arī amerikāņu «The New York Times» brīdina, ka jābūt gataviem uz jauniem nemieriem daudzviet, pirmām kārtām jau pašā Krievijā, kā arī Ukrainā un citās ekspadomju valstīs. «Es domāju, tas ir tikai sākums,» «New York Times» baltiešu nemieru sakarā citē politikas analītiķi Andersu Aslundu.

No Maskavas redzesloka iekšpolitiski haotiski un apjukuši kaimiņi ir labākais variants, savā jaunākajā analīzē secina «Stratfor». Krievijas īstermiņa ieguvums būtu nodrošināt, lai iekšēju problēmu nomāktās Baltijas valstis fokusētos uz sevi un būtu nespējīgas mobilizēt savus NATO un ES sabiedrotos pret Krievijas sarosīšanos Ukrainā un Kaukāzā. Savukārt ilgtermiņa mērķis ir Krievijas vēlme atkal kļūt par noteicošo lēmumu pieņēmēju Baltijas reģionā, kas tai ir stratēģiska buferzona.

Analītiķi brīdina, ka ekstrēmistiskas grupas var izmantot lielāku protestu piesegu vai vispārēju haosu, lai uzbruktu valdības institūcijām un saasinātu situāciju. Kā piemēri tiek minēti nesenie grautiņi Atēnās, kur kāda jaunieša nejauša nāve no policista lodes pārauga plašās anarhistu un policijas sadursmēs, tāpat tiek piesaukta ASV vēstniecības ieņemšana Belgradā pērnā gada februārī.

Tikmēr, analizējot veidu, kā Krievijas mediji aprakstīja grautiņus otrdien Rīgā un piektdienas nemierus Viļņā, nav vērojama vienota iepriekš sagatavota ievirze, kas liecinātu, ka Kremļa ietekmē esošie mediji būtu instruēti, kādu informatīvo fonu veidot iespējamiem tālākiem notikumiem. Kopumā Krievijas laikraksti un interneta mediji Rīgas nemieros nemēģināja saskatīt etnisko pretrunu potenciālu, bet lielāko uzsvaru lika uz viedokļiem, ka tie pierāda Baltijas valstu neveiksmīgo izvēli iet neatkarības ceļu, jo tagad tās piedzīvo ekonomikas sagruvumu un ir kļuvušas par «ES vājo posmu». Rīgai naidīgais Krievijas politiķis Viktors Alksnis paziņoja, ka šī nav tikai ekonomiskā, bet «neatkarības idejas krīze». Nevienā no vadošo krievu mediju publikācijām nebija atrodama tendence uzsvērt cietušo vai arestēto etnisko piederību, drīzāk bija vērojama vispārēja tendence notikušo dēvēt par «latviešu dumpi». Arī Krievijas ziņu portāls regnum.ru, kas parasti izceļas ar radikāliem pret baltiešiem vērstiem uzskatiem, uzsvēra, ka vairums protestētāju bijuši latvieši, savukārt politiski atsvešinātā krievu kopiena uzskatot, ka «bruģakmeņu revolūcija — tie nav mūsu svētki».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv