Briedis atklāti par boksa aizkulisēm. Kāpēc nesveicinās, paspiežot roku? Intervija

Apollo
34 komentāri

Mūziķis Dons un bokseris Mairis Briedis uz doto brīdi ir vienīgie latvieši, kuri spēj piepildīt «Arēna Rīga» tribīnes. Briedis soli pa solim virzās pretī savam lielajam mērķim. Oktobra sākumā viņš pārvarēja Pasaules boksa Supersērijas ceturtdaļfinālu (pieveica kubieti Maiku Peresu) un janvārī gatavojas savas karjeras nozīmīgākajai cīņai. Leģendārā Muhameda Ali vārdā nosauktā turnīra pusfinālā būs jācīnās par divām čempiona jostām (WBC un WBO) ar ukraini Oleksandru Usiku. TVNET aprunājās ar Mairi un viņa treneri Sandi Kleinu, kuri atklāti pastāstīja par boksa redzamo pusi, aizkulisēm un pieskārās vairākām citām tēmām.

Mairis Briedis

Mairis Briedis

Jānis Škapars/TVNET

Satiekoties pirms intervijas, ar Sandi paspiedām rokas, bet ar Mairi sasitām dūrītes. Pastāsti lūdzu par šo.

Mairis: Varu pastāstīt ļoti īsi, tā lai cilvēki saprastu. Tas būs rupji. Cilvēks aizgājis uz tualeti, noslaucījis dibenu un kaut kā aizšāvis garām... nenomazgājis rokas, pieskāries vēl kaut kur un pēc tam ar mani sveicinās. Tā sasveicinies ar vienu, ar otru... pēc tam es nošķaudos un pakasu degunu vai pats aizmirstu pirms ēšanas nomazgāt rokas un tie visi mikrobi ir iekļuvuši manī. Kad esmu labā formā, imunitāte ir lejā. Jebkuru bacili no pārnēsātāja kā marle varu iesūkt sevī. Var sanākt paaugstināta bīstamība, tāpēc arī nepaspiežu rokas. Tas nav saistīts ar boksu - vistīrākā higiēna, uzmanīšanās par savu veselību. 

Ir jāuzmanās, jo nākamā cīņa ir pēc salīdzinoša neilga laika. Janvārī. Kāds šobrīd ir kaujas plāns, cik saprotu brauksiet uz ārzemēm, jo Latvijas rudenīgajos laikapstākļos grūti sagatavoties.

Mairis: Jā, dzīvot šeit ir forši, patīkami, bet profesionālajam sportam šie divi mēneši ir drēgni. Kā man treneris saka, ir divi varianti - vai nu tu norūdīsies vai saslimsi. Riskēt mēs nevaram, jo uz kārts likta pārāk liela likme. Šajā periodā sāksies arī gripas epidēmijas. 

Sandis: Likme ir divas čempiona jostas. Kaut kas tāds Latvijas vēsturē ir pirmo reizi. Nevaram atļauties riskēt. Lēmumu pieņemt ir grūti, jo mums ir ģimenes. Nav tik vienkārši aizbraukt uz diviem mēnešiem. Visiem ir bērni, ģimenes. Grūts lēmums, bet Mairim saku: uz ko mēs ejam... Ja mēs paliekam Latvijā, procents vinnēt Usiku būs stipri mazāks. Savukārt, ja aizbrauksim, ir iespēja viņu uzvarēt. Ir ļoti daudzas lietas, kuras šeit zālē nevar izdarīt. 

Vai treniņnometnes vieta nebūtu jāpielāgo nākamās cīņas vietai, domājot par laika apstākļiem?

Sandis: Pagaidām gan vēl nezinām, kur cīņa notiks. Bet, ja tā būs Eiropā, tad pāris stundu laika starpība neko nespēlē. Vienalga pēdējā nedēļā lidojam uz vietu, kurā cīņa notiks. Ukrainā vai kaut kur citur. Neviens vēl nezina, kur tas varētu notikt. Pēdējo nedēļu visa komanda dzīvojam tur, kur būs cīņa. Ja gadījumā būs Amerikā, tad nometni rīkosim tur nevis Eiropā.  

Kad varētu būt zināma nākamās cīņas norises vieta?

Mairis: Līdz šī mēneša beigām. Mums - jo ātrāk, jo labāk. 

Mairi, kāda ir tevis paša vēlme. Tā noteikti būtu «Arēna Rīga».

Mairis: Protams, tas būtu fantastiski. Cik saprotu, cīņa ar Usiku notiks 13. janvārī. Nezinu vai tas ir labi vai slikti, bet tad ir mana dzimšanas diena (smaida). 

Iepriekš bija izskanējis, ka cīņa varētu notikt 20. janvārī. Tad tomēr būs ātrāk. 

Mairis: Jā, arēnā tajā laikā ir rezervēts hokejs. Šobrīd mēs peldam, jo nezinām vietu. Uz to datumu daudz kas var mainīties. 

Sandis: Lēmumus tiks pieņemts pēc Murata Gasijeva un Kšištofa Vlodarčika cīņas (21. oktobris, aut.). Tad arī redzēsim. 

Neliela intervija ar TVnet. SMS Credit sporta centrs. #tvnet #interview #boxing

A post shared by Mairis Briedis (@mairisbriedis) on

Nākamais Maira pretinieks ir Oleksandrs Usiks. Viņš ir viens no tiem bokseriem, kas savas karjeras laikā vēl nav zaudējis. Tāpat kā Mairis. Kā, Sandi, viņu raksturo?

Sandis: Labs atlēts gan augumā, gan pēc miesas uzbūves, ar garām rokām, neērts, boksē kreisajā stājā. Viņš ir ar ātrām kājām un ir olimpiskais čempions. Pasaules čempions amatieru un profesionālajā boksā - WBO čempions. Īsts profesionālis. Uzskatu, ka šajā turnīrā visi bokseri ir profesionāļi. Viņa stiprās puses ir ātras kājas un izdara daudz sitienu, bet jebkuram bokserim ir kļūdas. Visiem ir vājās vietas un tās mēs skatīsimies un uz tām mēģināsim strādāt, likt akcentu. Viņš skatās mūsu cīņas, bet arī mēs skatīsimies viņa cīņas. Peress divus gadus nebija cīnījies, nebija ko redzēt. Viņa pēdējā cīņa bija ar Povetkinu, kur bija ātri nokritis, līdz ar to neko nevarēja redzēt. Tad cīņa šajā gadā, kas bija 20 sekunžu gara un vēl pirms tam, ja nemaldos, cīnījās 2014. gadā. No Peresa nezinājām, ko gaidīt - cik viņš būs labs, kāds viņš būs. Ar Usiku viss ir skaidrs - viņš boksē, dara to aktīvi, aizvadot gadā pa divām vai trijām cīņām. Visas šīs cīņas ir pieejamas internetā.

Cita starpā gan Mairis, gan Usiks ir cīnījies ar Marko Huku.

Sandis: Jā, bet Marko Huks nav rādītājs. Usikam esmu sekojis līdzi no pirmās dienas. Ne tikai Usikam, bet esmu sekojis līdzi visiem bokseriem. Jau sen Mairim teicu, ka viņš var boksēt ar Usiku, bet tad nebija tādas iespējas, viņam nebija tik daudz cīņu. Tagad viņš ir pieredzējušāks, vairāk motivēts, jo cīņa būs par divām jostām. Tajā pašā laikā arī mēs esam motivēti. Daudzi runā, ka Usikam būs viegla cīņa, bet tā tas nav. Domāju, ka arī pats Usiks nedomā, ka būs viegla cīņa, viņš gatavosies nopietnāk kā jebkad. Mairi viņš noteikti novērtē. 

Mairis: Arī mēs cīņai gatavosimies nopietnāk nekā jebkad. 

Preses konferencē pēc cīņas ar Persu, Mairi, tev ārvalstu žurnālists uzdeva jautājumu, vai tev ir kāds vēstījums Usikam. Teici, ka ne. Visas karjeras laikā asus komentārus par pretinieku neesi paudis, ja vien to nav darījis oponents. Kāpēc tā, tāds tu esi?

Mairis: Ir tāds teiciens: nesaki hop pirms neesi pārlecis. Mēs netaisām šovi, taisām cīņu. Iespējams tas ir mīnuss no finansiālās puses, jo, ja esi populārāks, skaļāks, tad esi pieprasītāks. Bet esam tur, kur esam - pasaules čempioni. Boksa Supersērijā esam pusfinālā. Vardi nav vajadzīgi, viss notiek pats par sevi. Dod Dievs, ka aizkļūsim līdz finālam. Visu mēs darām ar šīm rokām (rāda dūres). 

Turnīrā ir samērā mazs laika sprīdis starp cīņām. Kuras ir galvenās lietas, kuras šajā laikā būs jāpaveic? 

Sandis: Plāns mums ir tikai pret katru pretinieku tas mazliet mainās. Viss notiek pēc kārtas - pirmajā nedēļā darām vienu, otrajā vēl kaut ko. Protams, treniņnometnē ārzemēs daudzas lietas varēsim izdarīt labāk, nekā atrodoties šeit. Būsim katru dienu kopā no rīta līdz vakaram. Šāda nometne mums vēl nav bijusi. Kopumā tas būs drausmīgi liels ieguldīts darbs. Psiholoģiski tam iziet cauri būs grūtāk, bet pašai cīņai pienesums būs simtreiz lielāks. Visu varēsim paveikt daudz reižu labāk. 

Jūs viegli sadzīvojat? Kā jau Sandis minēja, tagad jums būs garš posms jāpavada kopā

Mairis: Mēs ejam uz mērķi un gribi vai negribi ir jāsadzīvo. Tāpat kā armijā. Ar ģimeni viss tika pārrunāts. Mums visiem tas ir pārbaudījums. Tā kā ejam uz mērķi, ir kaut kas jāupurē šajā dzīvē, attiecībās. Galvenais, lai būtu ģimenes atbalsts. Ja tas nebūtu, būtu psiholoģiskie pārdzīvojumi. Visiem jābūt spēcīgiem. Tas būs vesels stāsts, par to kā mēs gatavosimies šai cīņai un kas tiks ieguldīts. Augļus mēs redzēsim Supersērijas pusfinālā. 

Sandis: Tajā brīdī par to nedomā. Tā kā Mairis saka - ir režīms kā armijā. Strādājam no rīta un vakarā, pa dienu ir atpūta. Brīvdienās var uzspēlēt basketbolu vai ko citu, bet atkal tā ir aktīvā atpūta. Nebūs nekādas blakus lietas, kas var izsist no režīma. Trenējoties Latvijā, kur esam kopā ar ģimenēm, ir grūtāk.  

Šovasar, lai padarītu interesantāku treniņu rutīnu, pastrādāji kopā ar Kristapu Porziņģi. Tas tika darīts reklāmas nolūkos, vai tomēr varēji arī no viņa kaut ko pamācīties? No kuras puses nāca iniciatīva? Redzējām Mairi klāt «Arēnā Rīga» vienā no Latvijas basketbola izlases spēlēm gatavošanās ciklā Eiropas čempionātam. 

Mairis: Personīgi pazīstami mēs nebijām. Kristaps jau sen mīl boksu un pats šo to imitē, viņš gribēja to pamēģināt tīri no profesionālā viedokļa. Pirmās dienas bija diezgan aukstas, jo nebijām pazīstami, bet beigās pat izveidojās draudzīgas attiecības. Daudzi draugi man parādījās pēc sparingiem ringā. Arī ar treneri Sandi mēs pirmo reizi iepazināmies ringā. Tomēr boksējot izveidojas tā dzirkstele (smejas). Bet Kristapam es ļāvu pa sevi pasists un bija priecīgs, ka nesitu pretī. Viņš ir talantīgs, visu informāciju ātri uzsūc, labi koordinēts ar spēcīgu sirdi. Viņš vēl ir jauns un daudz ko vēl pieredzēs, kas viņu rūdīs. 

Visi slavē Kristapa darba ētiku. Kā tu to vērtē?

Mairis: Viņam ir liela komanda. Uzskatu, ka lielu darbu iegulda brāļi, neļaujot noiet no pareizā ceļa. Pie tādas slavas un finansējuma, kāds ir viņam, ātri var aiziet pa kreisi. Viņš ir malacis. Arī viņa komanda strādā pilnvērtīgi. Kristapam ir lieli mērķi, ambīcijas. Grib lielāku bicepsu, tādēļ katru treniņu taisa vingrinājumus (smejas). Viss ir no viņa paša atkarīgs. 

Porziņģis bauda slavu, bet kā ir ar tevi, Mairi, vai tu vari brīvi pārvietoties pa Rīgas ielām? Kristaps iepriekš bija teicis, ka viņš nemaz nevar vienkārši pastaigāt pa Ņujorku.  

Mairis: Man galvenais ir sasniegumi sportā. Protams, cilvēkiem nekad neatsaku nofotografēties. Pat tad, kad braucām šūt uzaci, neatteicu. Uzņemt bildi prasa divas sekundes. Kristaps dēļ sava auguma ir pamanāms, viņš nevar saliekties divās daļās un pazust. Latvijā ir mierīgāk, bet Amerikā viņam uzmanība ir daudz lielāka. Tas saistīts ar mentalitāti. Latvieši ir atturīgāki, mierīgāki, varbūt arī kautrīgāki. Bet arēnā cilvēki atver visas čakras. 

Pirms došanās uz interviju, kolēģis man redakcijā parādīja bildi, kurā Mairis redzams kopā ar Usiku. Tas bija Usika selfijs. Saki, kādas ir jūsu attiecības?

Mairis: Tas bija pirms cīņas ar Durodolu [2016. gada 14. maijs]. Mums nav nekādu attiecību. Viņš vienkārši pienāca, nobildējās un es neatteicu. To jau es minēju pirms tam. 

Kāpēc viņš vispār bija klāt?

Mairis: Lai paskatītos cīņu klātienē. Televizorā ir viens, bet klātienē pavisam kas cits. Brīnos, ka viņš tik ilgi glabāja to bildi un nevienam nerādīja. 

Ir cilvēki, kas saka, ka Usiks ir jūsu cīņas favorīts. Vai uz papīra viņš, jūsuprāt, ir favorīts? 

Sandis: To vairāk saka bukmeikeri, likmju licēji. Ir grūti favorītu noteikt. Šajā Supersērijā ir grūti to pateikt, viņi visi ir stipri. Katrs no bokseriem ir savādāks, savā veidā ļoti stipri. Tāpat arī Mairis. Uz papīra it kā ir uzlikts, ka cīņā Mairis būs kā otrais numurs. Ir daudzi faktori, tāpēc pateikt kaut ko pirms cīņas nav iespējams. 

Kas ir jūsu griesti? Sandi, teici, ka tev kā trenerim jāaug līdzi Mairim. Mairi, vai boksā vispār ir tādi griesti? 

Mairis: Domāju, ka tādi griesti cilvēkam nav. Mēs vēl nezinām savus griestus. Ar katru cīņu uzzinām kaut ko jaunu, eksperimentējam ar sevi, savu ķermeni. Tam nav robežu, bet ir domās, galvā. Kā cilvēks uz padsmit minūtēm var aizturēt elpu? Liekas, ka minūti vai divas var knapi izturēt, bet, ja iet uz mērķi, to var izdarīt. 

Noslēgumā. Ko jums novēlēt? Skaidrs, ka sportistam tā ir laba veselība...

Mairis: Tas arī ir pats galvenais. Jābūt labai veselībai un gribasspēkam. 

Intervijas pirmā daļa tika publicēta otrdien. Sk. raksta saistītajos resursos. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

15.12.2017
Ienākt apollo.lv