Briest referendums par robežlīgumu

Apollo
0 komentāru

Premjers Aigars Kalvītis un ārlietu ministrs Artis Pabriks vakar pieļāva iespēju, ka samilzušo robežlīguma problēmu Latvija varētu atrisināt, sarīkojot referendumu par līguma atbilstību Satversmei.

Līdz šim līguma iespējamo neatbilstību Satversmei valdība mēģināja risināt ar vienpusējās deklarācijas palīdzību, kas ļautu izvairīties no referenduma, tomēr Krievija ar šādu nosacījumu atteicās parakstīt līgumu. Ārlietu ministrs Artis Pabriks vakar pieļāva: ja Krievija nepiekritīs parakstīt robežlīgumu, kuru Latvija vēlas skaidrot ar vienpusēju deklarāciju, par līgumu varētu sarīkot referendumu, «Neatkarīgo» informēja ministra preses pārstāve Dagnija Stuķēna. Arī premjers Aigars Kalvītis apstiprināja, ka referenduma sarīkošanas iespēju nevar izslēgt. Tautas nobalsošanu varētu rīkot gadījumā, ja Satversmes tiesa nolemtu, ka robežlīguma teksts ir pretrunā ar Satversmi, pieļāva D. Stuķēna. Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš norādīja, ka tiesa var lemt tikai par līguma atbilstību vai neatbilstību Satversmei un referenduma izsludināšana varētu būt veids pretrunas atrisināšanai, ja tiesa konstatētu, ka tāda pastāv.

A. Kalvīša preses pārstāvis Arno Pjatkins vēlāk skaidroja, ka referenduma iespēja netiek izslēgta, «bet ne vairāk», proti, valdība vēl aizvien neatsauc vienpusējo deklarāciju un ir gatava turpināt skaidrot Krievijai, ka tā nenozīmē teritoriālu pretenziju izvirzīšanu. Līdz tam referendums neesot darba kārtībā. No Krievijas paziņojumiem skaidri izriet, ka kaimiņvalsts negrasās parakstīt robežlīgumu ar Latviju, ja tā līdztekus grasās pieņemt šo vienpusējo paziņojumu, ko Krievijas prezidents un Ārlietu ministrija (ĀM) traktē kā teritoriālu pretenziju izvirzīšanu. 16. maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicās, ka robežlīguma problēmas risināšanai nav nepieciešami vidutāji no ES. Arī Latvijas ĀM cer, ka abas puses vēl varot vienoties divpusēji, tādēļ A. Pabriks vakar nosūtīja aicinājumu savam Krievijas kolēģim tikties pie sarunu galda.

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aizvadītajā nedēļā sacīja, ka valdībai un politiskajām partijām šajā situācijā būtu jāizlemj un skaidri jānoformulē — Latvija atsakās no Abrenes vai patur tiesības uz to. Šīs nedēļas nogalē prezidente plānojusi tikties ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, lai apspriestos par radušos situāciju, bet šodien viņai būs pēdējo piecu dienu laikā jau otrā tikšanās ar premjeru A. Kalvīti un Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri. Ārlietu ministrs A. Pabriks «Neatkarīgajai» aizvadītajā nedēļā pieļāva, ka atteikšanos no teritoriālām pretenzijām Latvija, iespējams, varētu noformēt arī juridiski. Viņa pārstāve D. Stuķēna vakar informēja, ka notiekot «darbs ar juristiem», lai meklētu risinājumus, «kā vēl skaidrāk noformulēt Latvijas pozīciju».

Iespējamo robežlīguma pretrunu Satversmei rada tas, ka līgumā ir runa par de facto eksistējošo robežu, nevis to, kāda pastāvēja pirms Latvijas okupācijas un bija nosprausta saskaņā ar 1920. gada miera līgumu. Proti, robeža saskaņā ar līgumu būtu novilkta šaipus Abrenes, kura saskaņā ar vēsturisko miera līgumu, kas, pēc starptautisko tiesību ekspertu pārliecības, vēl ir spēkā, bija Latvijas teritorijā. Tādējādi Saeima, lemjot par parakstītā robežlīguma ratifikāciju, grozītu Satversmes 3. pantu, kas nosaka valsts teritoriālo iedalījumu. Satversmes 77. pants pieprasa tautas nobalsošanu, ja Saeima groza Satversmes 3. pantu jeb, citiem vārdiem, veic valsts teritoriālās izmaiņas. Valdība šo pretrunu centās risināt, pieņemot vienpusējo deklarāciju ar atsauci uz 1920. gada miera līgumu, bet Krievija, uztverot to kā teritoriālu pretenziju izteikšanu uz Abreni jeb tagadējo Pitalovas apgabalu, ar šādu nosacījumu robežlīgumu atteicās parakstīt.

Latvijas valdības pārstāvji iepriekš neslēpa, ka vienpusējā deklarācija bija arī mēģinājums izvairīties no tautas nobalsošanas rīkošanas šajā jūtīgajā jautājumā. Ārlietu ministrs A. Pabriks vakar nevēlējās uzsvērt referenduma iespējamību, atzīstot, ka atsevišķi politiskie spēki to izmantotu politiskām spekulācijām. «Neatkarīgās» aptaujātie eksperti atzina, ka šāda jautājuma izvirzīšana tautas nobalsošanai būtu politiski ļoti jūtīga un pastāv iespēja, ka pilsoņi savu izvēli izdarītu, vadoties pēc emocionāliem, nevis racionāliem apsvērumiem.

Viedokļi

Aigars Freimanis, sociologs: — Te liela loma būs sabiedriskajām attiecībām — kā formulēs jautājumu un kāda būs skaidrojošā kampaņa. Referendumā uzdodamā jautājuma formulēšana būs ļoti delikāta lieta, jo tikai retais balsojot emocionāli domās par Abreni. Puslīdz droši varu pateikt, ka arguments par Latvijas suverenitāti un neatkarību būs augstāks par Abrenes atgūšanu. Protams, ja referenduma izšķiršanos pozicionēs kā iespēju neatgriezeniski nostiprināt Latvijas neatkarību. Iespējams, citi sludinās, ka, atdodot Abreni, tiks atzīta okupācija.

Andris Runcis, politologs: — Šāda referenduma rezultātu ir ļoti grūti prognozēt, jo jautājums ir ļoti specifisks un Latvija ar tādu līdz šim nav saskārusies. Uz balsstiesīgo izvēli drīzāk darbosies emocionāli, nevis racionāli apsvērumi. Ir nacionālistiski noskaņotas partijas, kuras izies ar saukli: «Iesim karot par Abreni!» Vienīgais racionālais arguments varētu būt, ka Abrene faktiski vairs nav mūsu, bet ir taipus robežas — Krievijā. Nobalsojot pret atteikšanos no teritoriālām pretenzijām, iestātos pata situācija, jo šāds balsojums neko nemainītu.

Briest referendums par robežlīgumu

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv