Brīvā darbaspēka kustība Latvijai radīs jaunus izaicinājumus

Apollo
31 komentārs

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) jau 12 gadus veiksmīgi vecinājis sabiedrības integrāciju un cīņu pret diskrimināciju, bet saistībā ar imigrācijas jautājumiem, piemēram, brīvā darbaspēka kustību, Latvijai jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem integrācijas jomā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja SIF sekretariāta direktore Aija Bauere.

Brīvā darbaspēka kustība Latvijai radīs jaunus izaicinājumus

Foto: baldiri, CC BY-NC-SA 2.0

Valsts institūcijas, kas veic sabiedrības integrāciju, ir uzticējušas SIF vairākus lielus projektus. Šā gada augustā SIF sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru un Latvijas Tiesnešu mācību centru ir sācis darbu pie projekta «Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija». Projekts tiek īstenots Eiropas Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas «Progress» sadaļas «Diskriminācijas apkarošana un dažādība» ietvaros.

Pēdējos gados vērojamas tendences, kas norāda uz jauniem izaicinājumiem integrācijas jomā Latvijā. Piemēram, saistībā ar imigrāciju, brīvu darbaspēka kustību, kā rezultātā Latvijā palielinās cilvēku skaits, kas pārstāv citu kultūru, rasi, reliģiju, aktuāli kļūst iecietības un atšķirīgā pieņemšanas jautājumi. Latvijā vēl joprojām ir liels nepilsoņu īpatsvars, kas ir gandrīz 14% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Samērā liels ir arī tādu iedzīvotāju skaits, kas nezina valsts valodu. Nepietiekama latviešu valodas prasme ir viens no iemesliem, kas rada risku mazākumtautību integrācijai sabiedrībā un bezdarbam.

Šā gada decembrī SIF sāks realizēt projektu, kura mērķis ir palielināt sieviešu lomu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā iesaistīt sievietes uzņēmumu valdēs. Šajā jomā Latvijā situācija nav sliktāka kā citur Eiropā, bet ES iestājas par to, ka sievietēm būtu jānosaka kvotas uzņēmumu valdēs, jo tas, kā rāda pētījumi, uzlabo to pārvaldīšanu un ekonomiskos rādītājus. Par to mēs runāsim ar augstskolām, lielo uzņēmumu vadītājiem un pašvaldībām. Mēs varam ietekmēt kādas problēmas risināšanu galvenokārt ar informāciju. Svarīgi ir, lai sabiedrībā sāktos diskusija par sieviešu lomu sekmīgā uzņēmumu pārvaldīšanā. Mūsu uzdevums nav pretnostatīt atsevišķas sabiedrības grupas, kādu no tām pasludināt par svarīgāku vai labāku, bet dot vienādas iespēju katrai grupai izteikties, darboties, konkurēt, uzsver SIF sekretariāta direktore.

2012.gada 18.februārī, kad notika tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja noteikt krievu valodai otras oficiālās valodas statusu Latvijā, sabiedrības integrācijas problēmu risināšanai no valsts budžeta tika piešķirts miljons latu, 200 000 latu no šīs summas tika atvēlēti SIF realizētajiem projektiem. Referendums pagāja, satraukums noplaka, un šogad jau SIF sabiedrības integrācijas problēmu risināšanai no valsts budžeta līdzekļus nesaņēma. Var teikt, ka līdzekļu piešķīrums integrācijai ir viļņveidīgs un ir atkarīgs no situācijas valstī. Tas mūs, protams, neapmierina. Sabiedrības integrācija nav projekts, ko var realizēt gada laikā, uzskatot, ka problēma ir atrisināta, norāda Bauere.

«Es uzskatu, ka visperspektīvākā sabiedrības grupa, ar kuru vērts strādāt integrācijas jomā, ir jaunieši, jo viņiem ir pavisam savādāka dzīves uztvere, nav to stereotipu, kādi ir vecākajai paaudzei. Ar jaunatni ir jāstrādā ļoti daudz, jo no tā, kā viņi uztvers savu kolēģi blakus, ar kuru nākotnē būs kopā jāstrādā, atkarīgs tas, kā viņš jutīsies ES, vai atcerēsies, ka viņa dzimtene ir Latvija. SIE ir realizējis projektu, kurā kopā darbojās septiņu tautību bērni. Piederība Latvijai sākas nevis ar deklarāciju «Es mīlu Latviju», bet ar piederības apziņu savai dzimtajai pilsētai, savai ģimenei, saviem kaimiņiem,» norāda Bauere.

SIF strādā ar projektiem, bet integrācija nav tikai projekti, tā ir arī likumdošana, dažādi valsts institūciju un pašvaldību pasākumi. SIF ir ķēdes beigu posms, kas izstrādāto integrācijas politiku cenšas realizēt dzīvē.

Ir pagājuši tikai apmēram divdesmit gadi kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tas ir pārāk īss laika posms, lai izveidotu saliedētu sabiedrību. Citas valstis to ir gadsimtiem būvējušas. Mums ir jāapzinās, ka vienīgais, ko varam izdarīt, ir iedot jaunajai paaudzei visas iespējas, ko paver šis laiks. Mēs dzīvojam multikulturālā sabiedrībā, un ir jācenšas izprast arī tos, kas pirmajā brīdī mums šķiet svešādi un pat nepieņemami. Pretējā gadījumā mēs paši nonāksim izolācijā. Man nekad nav patikuši krasi viedokļu uzstādījumi. Visas lietas, pēc Baueres teiktā, būtu jārisina, runājot citam ar citu, diskutējot, mēģinot pārliecināt, nevis skaļi deklarējot savu pārliecību.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

27.07.2017
Ienākt apollo.lv