BSA kontrolēs programmu lejupielādi

Apollo
0 komentāru

Datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija Bussiness Software Alliance (BSA) ar Latvijas Interneta asociāciju šomēnes gatavojas noslēgt sadarbības līgumu, lai kontrolētu, vai dokumentu apmaiņas serveros netiek lejuplādētas nelegālas programmatūras. Par šo un citiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumiem Latvijā Neatkarīgajai intervijā stāstīja BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs.

– Kādas šobrīd ir galvenās aktualitātes intelektuālā īpašuma aizsardzībā Latvijā?

– Vispirms jau jāteic, ka pagājušā gada nogalē un šajā gadā valdība ir izdarījusi ļoti daudz intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Šī valdība beidzot ir atrotījusi piedurknes un ķērusies pie intelektuālā īpašuma aizsardzības. Turklāt tas attiecas ne tikai uz datorprogrammu pirātisma apkarošanu, bet arī uz citu intelektuālo īpašumu produktu aizsardzību. Mēs varam ieiet veselā virknē veikalu un sašutumā skatīties uz precēm, kas ir tīrs viltojums, bet cena prasīta kā par brenda (zīmola) precēm Dolce & Gabbana vai kaut kādu citu.

Pirmkārt, ir izveidota intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības vienība Valsts policijā. Es uzskatu, ka tajā ir savākta profesionālu cilvēku komanda un ka drīzumā šī nodaļa uzņems apgriezienus. Vēl gan tā noteikti ir finansiāli jāatbalsta, jo šī vienība izvietota Salaspilī un viņiem ir tikai viena veca automašīna.

Otra lieta — pagājušā gada nogalē Iekšlietu ministrija izveidoja intelektuālā īpašuma konsultatīvo padomi; tajā ir gan intelektuālā īpašuma aizsardzības nevalsts organizācijas, gan arī citas šajos jautājumos ieinteresētas institūcijas. Līdz ar to ir izveidojusies veiksmīga publiskā un privātā sektora sadarbība, jo ir iespējams uzzināt par valsts aktivitātēm intelektuālā īpašuma aizsardzībā un arī norādīt uz problēmām un iespējamajiem risinājumiem, kurus saredz asociācijas. Turklāt tagad visas intelektuālā īpašuma aizsardzības asociācijas — BSA, Intelektuālā īpašuma tiesību koalīcijas (CIPR), Latvijas Autortiesību aģentūras AKKA/LAA, Latvijas Mūzikas producentu un izdevēju asociācija (LaMPA) — kopīgi strādā, lai lobētu intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumus. Pašlaik valdība turpina dialogu par intelektuālā īpašuma padomes izveidošanu ministru līmenī.

Trešā lieta — mēs esam parakstījuši sadarbības līgumu ar valsts ieņēmumu dienestu un veicam kopīgas akcijas nelegālu datorprogrammu lietotāju atklāšanai, izvērtējot grāmatvedības dokumentus. Tāpat sadarbības līgums ir noslēgts ar Iepirkumu uzraudzības biroju, lai varētu kontrolēt, vai valsts iestādes, iepērkot datorus, pērk arī datorprogrammu, jo bieži vien datoros tiek uzstādīta nelegāla datorprogramma.

– Pirms kāda laika jūs izteicāties, ka valsts iestādēs ir lielākais datorprogrammu pirātisms Latvijā. Šī gada sākumā valdība noslēdza sadarbības līgumu ar Microsoft, kurā apņēmās divu gadu laikā sakārtot datorprogrammu autortiesību jautājumus, lai nelegālās programmas valsts iestādēs netiktu lietotas. Kāda šobrīd ir situācija?

– Šobrīd es nevaru teikt, ka valsts ir lielākais pirāts. Tas nenozīmē, ka valsts iestādēs tik ātri sakārtoti šie jautājumi, taču trīs ministrijas — Finanšu, Aizsardzības, Izglītības — jau ir saņēmušas BSA sertifikātu; tas nozīmē, ka ir pārbaudīts, ka tās lieto tikai licenzētu datorprogrammu. Vēl Vides ministrija uzsākusi datorprogrammatūru auditu, arī Tieslietu ministrija to dara.

– Kā liecina pētījumi, pagājušajā gadā nelegālo datorprogrammu lietotāju skaits ir audzis, lai gan iepriekšējos gados tam bija tendence samazināties. Kāpēc tā?

– Vispirms jau ir audzis datoru lietotāju skaits, tajā skaitā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas, vismaz Eiropā, ir vieni no lielākajiem pirātisko datorprogrammu lietotājiem aiz privātpersonām. Palielinājušās arī nelegālu datorprogrammu iegūšanas iespējas, piemēram, dokumentu apmaiņas serveri (FTP), kur tiek ļoti daudz nelegāli lejuplādētas datorprogrammas. Tāpēc mēs vienojāmies ar Latvijas Interneta asociāciju, ka interneta pakalpojumu sniedzēji varētu fiksēt šos serverus, kur datorprogrammas tiek nelegāli lejuplādētas, un pēc tam slēgt tos. Pagaidām līgums vēl tiek saskaņots, taču līdz jūnija vidum ceram to jau parakstīt.

– Kāpēc interneta pakalpojumu sniedzējiem tas būtu izdevīgi? Vai viņiem nav vienalga, ko lietotājs dara?

– Nē, nav. Viņiem vajadzīga laba slava. Faktiski lielajiem provaideriem, kas lielākoties ir asociācijā, tas ir daudz sāpīgāk nekā mazajiem. Igaunijā šāds līgums starp Igaunijas BSA un Igaunijas Interneta asociāciju jau ir noslēgts. Viņi bija diezgan aktīvi interneta izmantošanā nelegālu datorprogrammu izplatīšanai; mums caur FTP serveriem negāja tik daudz nelegālo programmu.

– Kā ir ar nelegālo datorprogrammu ražošanu Latvijā?

– Šā gada maijā jaunā Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļa Ekonomikas policijā atklāja nelegālu Microsoft programmatūru ražotni. Turklāt šī ražotne produkciju izplatīja ārvalstīs, izmantojot interneta veikalu eBay.de. Produkcija šādā veidā esot izplatīta vairākus gadus.

Taču starptautiskie datorpirātisma pētnieki uzskata, ka Latvijā nenotiek aktīva nelegālu datorprogrammu ražošana. Pirātisku datorprogrammu ražošana plaukst Lietuvā un Krievijā, un no turienes šīs programmas nonāk arī Latvijā.

– Kā ar nelegālu datorprogrammu lietošanas apkarošanu privātpersonām?

– Līdz privātpersonām mūsu rokas neaizsniedzas. Pagaidām tā nav arī mūsu prioritāte. No šī viedokļa privātpersonas, man šķiet, vēl ilgi varēs gulēt mierīgi.

– Datorprogrammas tomēr ir diezgan dārgas, un daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jau tā ir grūti ar naudu, tāpēc, ieraugot legālās produkcijas cenu, nav brīnums, ka tie varētu izvēlēties nelegālu programmatūru…

– BSA prakse ir tāda — ja mūsu rīcībā nonāk informācija par to, ka kāds uzņēmums lieto nelegālu datorprogrammu, mēs sazināmies ar šo uzņēmumu un piedāvājam viņiem noslēgt bezmaksas līgumu, ka uzņēmums dažos mēnešos vai pat pusgadā sakārto autortiesību jautājumus. Savukārt, kad policija ķeras pie darba, tad uzņēmumiem vispirms jānopērk legālās programmatūras, turklāt par visām programmām, ko uzņēmums nelegāli lieto, vēl jāsamaksā vismaz divkārša cena kā kompensācija programmatūras izstrādātājam. Tas mazām kompānijām varētu nozīmēt bankrotu. Nereti gadās tā, ka darbinieki, piemēram, informācijas sistēmu administratori, ar kuru darbu uzņēmuma vadītājs nav apmierināts un tāpēc atlaiž, pēc tam paziņo policijai, ka uzņēmums lieto nelegālu programmatūru. Katrā ziņa datorprogrammu lietotājiem ir jāsaprot, ka riska zona nelegālo programmu lietošanā palielinās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv