Burkānu vai banānu?

Apollo
0 komentāru

Izrādās, esmu bijusi aktīva masturbētāja! Tā sanāk, spriežot pēc sieviešu žurnālā lasītā.

Pusaugu meitene būdama, mēdzu palīst ar galvu zem segas — tumsā un smacējošā karstumā — un, atmiņā pārcilājot visdažādākajās grāmatās lasītās pikantās ainas, aktīvi ar kopā saliktām plaukstām berzēju starpeni.

Patiesībā tie bija satriecoši mirkli. Ķermeņa lejasdaļa dzīvoja savu, man neizprotamu dzīvi, karstuma viļņi bija tīkami, un gribējās, lai šīs sajūtas turpinās bezgalīgi. Taču pieaugot un sākot attiecības, vairs neesmu pati sevi apmierinājusi.

(Ak, nē, meloju! Šovasar, skatoties «Sekss un lielpilsēta» atkārtojumus, gadījās kāda sērija, kuru vēl nebiju redzējusi. Tajā Samanta pārliecinoši vēstīja, kā viņa TO darot pati un nosodoši izteicās par sievietēm, kuras to nedara un pat nezina, kur viņām atrodas klitors.

Tas bija tik pārliecinoši, ka arī es reklāmas pauzē ar spoguli rokās devos uz vannas istabu un sērijas turpinājumu jau lūkojos kā pilnvērtīga šā seriāla skatītāja.)

Šobrīd man ir «seksuāla klusuma» periods, tādēļ arvien biežāk pieķeru sevi pie domām par pašapmierināšanos. Taču — kā to darīt? Skaidrs, vairs nederēs bērnībā izmantotā shēma. Tādēļ nav brīnums, ka raksti par šo tēmu mani it kā atrod paši.

Turpinu lasīt populāras ārzemju seksa speciālistes komentāru jau minētajā žurnālā:

«Kas ir masturbētājas un vibratoru lietotājas? Lielākoties šīs sievietes ir patstāvīgas, materiāli labi atalgotas: «Es mācos, daudz braukāju uz ārzemēm komandējumos, tas mani netraucē, bet dzīvs vīrietis gan mani traucētu!» Tās ir sievietes, kuras nevēlas būt atkarīgas no seksuālajām iegribām, bet plāno un organizē savas attiecības.»

O, tas ir pat mani! Es arī gribu būt apmierināta un neatkarīga, prast «organizēt attiecības» un novērtēt vīrieti ar kaisles neaizmiglotu skatienu! Žēl, ka žurnālā nav paskaidrots, kā to darīt tīri tehniski.

Ceru, ka intuīcija pati pateiks priekšā, un dodos uz intīmpreču veikalu iegādāties vibratoru.

Pārdevējs ir laipns un izpalīdzīgs: «Jūs to lietosiet viena vai kopā ar draudzenēm?» «Vai tad ir kāda starpība?» es samulsusi nez kāpēc jautāju. «Vienai sievietei lietojamais peņa aizstājējs ir no poraināka materiāla, tādēļ kustīgāks un interesantāks, taču kopīgai izmantošanai tas nebūs īsti higiēnisks.» Pārdevējs profesionāli skaidro.

Paķeru «vienai sievietei lietojamo pirkumu» un piesarkusi jožu prom. Uh, tas nebija viegli! Pirkums burtiski dedzina manu prātu, darba diena šķiet neiedomājami gara. Vakarā nopietni gatavojos pirmajam izmēģinājumam. Nomazgājos dušā, ieslēdzu guļamistabā sildītāju, izvēlos iemīļoto raidstaciju un piemērotu apgaismojumu. Novelku silto pidžamiņu, ar ko būtu gulējusi citkārt, atlaižos tīrajos palagos, paplešu kājas un nospiežu pārdevēja norādīto slēdzi…

Rrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr. Ak, dievs, tas taču rūc! Es nebiju tam gatava! Rožainās krāsās trīsošais penis gandrīz izveļas man no rokām! Izslēdzu to, nomierinos un sāku vēlreiz. Darbojos centīgi un cenšos izmēģināt visu, kas vien ienāk prātā. Bet kur ir kaifs?!?

Čakli pastrādājusi, uzmetu aci pulkstenim. Šīs miegam nozagtās minūtes nav devušas cerēto gandarījumu. Nevērīgi nometu daiktu uz grīdas pie gultas, nožāvājos un liekos uz auss. Iemiegot vēl pagūstu nopriecāties, ka esmu kļuvusi par vienu pieredzi bagātāka.

No rīta pirms darba ieskrienu lielveikalā, lai nopirktu brokastīm ierasto jogurtu un kādu augli. Izvēlos banānu. Liekot to iepirkuma groziņā, pie auss atskan mūsu ekonomistes, priecīgā rakstura dēļ sauktas par Jautrīti, balss: «Čau! Banāniņu ņemam? PĒC TAM varēs arī apēst?!»

Vakardienas notikumi parauj mani vaļā un, kopā mērojot ceļu līdz darbam, vaicāju:

«Es par to banānu. Vai tad tiešām kāda sieviete to varētu lietot arī TĀ?»

«Bet, protams,» nevilcinoties atbild Jautrīte, «tu pat iedomāties nevari, kādus tik priekšmetus dakteri dabū vilkt no viņām ārā!»

Jautrītes vīrs ir ārsts, tādēļ necenšos apšaubīt kolēģes sacīto. «Tu arī esi mēģinājusi?» uzmanīgi tincinu.

«Nav labāka veida, kā noņemt stresu!»

Tagad, lai saņemtu kāroto informāciju, jārada uzticēšanās, tādēļ izstāstu savu vakardienas pieredzi, izsmīdinot Jautrīti līdz asarām. Pretī iegūstu praktisku padomu: «Nav nekā labāka par nomizotu un viegli apvārītu siltu burkānu! Bez tam tas ir ļoti veselīgi — dabiskā karotīna aplikācijas gļotādām.»

Pēc darba dodos uz tirgu un nopērku veselu kilogramu vajadzīgā dārzeņa — gan jau tur atradīsies VIŅŠ, mans īstais un vienīgais!

Arvien biežāk pieķeru sevi pie domām par pašapmierināšanos. Taču — kā to darīt?

Arvien biežāk pieķeru sevi pie domām par pašapmierināšanos. Taču — kā to darīt?

Foto: Inga Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv