Būt kopā ar savu zemeslodi

Apollo
5 komentāri

Tajā pašā ceturtdienā, kad Latviju salieca Zolitūdes traģēdija, Varšavas klimata konferenci pameta 800 nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības locekļu.

Būt kopā ar savu zemeslodi

Foto: Evija Trifanova/LETA

Kaut latviešiem šobrīd ļoti daudz savu– nacionālo jautājumu un problēmu, reizi pa reizei mums jāpadomā un jābūt atbildīgiem arī par nelielo planētu, uz kuras mēs dzīvojam un kuru lielo kompāniju alkatība drīz padarīs cilvēkiem neapdzīvojamu. Lielākie pasaules piesārņotāji ir piecas kompānijas – Chevron , ExxonMobil , Shell , BP un ConocoPhilips – kuru ieguldījums oglekļa dioksīda un metāna emisijā ir 12,5 % no kumulatīvās vēsturiskās globālās rūpnieciskās emisijas. Šīs kompānijas globālo klimatu ir izmainījušas vairāk nekā visi pasaules vulkāni cilvēces pastāvēšanas laikā.

93% no visas zemeslodes izmešiem rada 90 lielākie uzņēmumi, kuru naftas un šķidrās dabasgāzes, dabasgāzes un ogļu apjoms rada 914 GT CO2 kumulatīvās pasaules emisijas rūpniecības, proti, izsviež atmosfērā ievērojami vairāk ogļskābās gāzes un metāna par zemeslodes akumulēšanas iespējām. Šo 90 uzņēmumu vidū CO2 emisijas radītāji ir arī cementa ražotāji.

Nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Greenpeace, Oxfam, ActionAid, Pasaules Dabas fonds (WWF), Zemes draugi (Friends of the Earth) un Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (kopā vairāk nekā 800 delegātu) izgāja no Varšavas COP19 konferences ANO klimata sarunās protestējot pret progresa trūkumu sarunās. Galvenais šķērslis sarunu progresam bija bagāto valstu nevēlēšanos nodrošināt finansējumu, kas kompensētu klimata pārmaiņu skarto valstu zaudējumus. Pilsoniskajai sabiedrībai vienkārši «piegriezās» bagāto pasaules valstu valdību divkosība, turklāt ir aizgājis Kopenhāgenas konferences laiks, kad nevalstiskais sektors vienkārši lūdza valstu vadītājus sanākt kopā un meklēt risinājumu. Valdības un to finansiālie atbalstītāji neklausījās Kopenhāgenā un vēl mazāk klausījās Varšavā. Varšavas konference bija organizēta kā klasisks konferenču bizness, kur ierēdņi un naftinieku juristi sabrauca kopā, lai viens otru uzslavētu par jauku runu, kopā iedzertu glāzi vīna un aizietu ieskatīties acīs poļu meitenēm poļu krogos.

Kopš Kioto konferences, kas nosprauda mērķi– samazināt fosilos izmešus un glābt zemeslodi no globālām klimata izmaiņām, valdības (īpaši lielo valstu– ASV, Ķīnas, Krievijas) un bizness ir ieņēmušas veselajam saprātam un cilvēces saglabāšanas mērķim pretēju pozīciju. Ja Kopenhāgenas konferenci divas reizes bija spiests apmeklēt Baraks Obama, lai personiski pretotos pasaules prasībai lielāko izmešu samazinājumu veikt tieši ASV (ASV atmosfērā emitē 40% zemeslodes oglekļa dioksīda un metāna), tad šoreiz Varšavas sēde notika bez līderiem un praktiski noslēdzās papļāpāšanas režīmā. Varu personiski salīdzināt cerīgo Kioto un bezcerīgo Varšavas konferenci. Secinājums ir – biznesam neinteresē cilvēces nākotne, bet tikai šodienas peļņa, bet valdības iet biznesa taku.

Šī papļāpāšana notiek brīdī, kad lielākās aktivitātes pasaules klimata graušanā veic tieši valstiskās kompānijas, proti pasaules piektā un sestā lielākā valstiskā struktūra– Shell un Gazprom, kas sākušas urbšanas darbus Arktikā.

Greenpeace International izpilddirektors Kumi Naidoo atzina, ka fosilā kurināmā uzņēmumi plāno izmantot vēl neizmantotos naftas un ogļu krājumus, bet mūsu klimats nevar akumulēt oglekļa daudzumu, kas jau ir emitēts, nemaz nerunājot par pieaugumu. Lielie internacionālie naftas un gāzes uzņēmumi būtu saucami pie atbildības par zaudējumiem, ko viņi nodarījuši mūsu planētai. Diemžēl planētas aizstāvju spēki klimata katastrofas novēršanai šobrīd ir daudzkārt par vājiem, gluži kā 30 Arktikas kuģotāju mēģinājumi cīnīties pret finansiāli visspēcīgāko nozari uz zemeslodes– enerģētikas ražošanu.

19. septembrī miermīlīgā protesta akcijā pie Gazprom Arktikas naftas urbšanas platformas Krievijas drošības spēki aizturēja 28 Greenpeace International aktīvistus un divus ārštata žurnālistus, kas ar Nīderlandē reģistrētu kuģi Arctic Sunrise protestēja pret naftas ieguvi Arktikā.

Pat ekoloģijas jomā konservatīvā Pasaules banka (ziņojumā ,,Samazini siltuma padevi») ir atzinusi, ka pašreizējās emisiju līknes liecina, ka tuvāko 20 gadu laikā zemeslodes vidējā temperatūra, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmetu, paaugstināsies par 2 °C, bet līdz 2100. gadam — par 4 °C. Vēl viens aspekts globālajai sasilšanai ir aprēķini, ka 20 % no siltumnīcas efekta gāzu emisijām pasaulē rodas no mežu izciršanas un citiem zemes izmantošanas veidiem.

Kāds ir pozitīvais pienesums Varšavas konferencei? Eiropas Parlaments ar savu rezolūciju parādīja Eiropu kā vienīgo patieso globālo vides aizstāvi. ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns (Ban-Ki Moon) izmantoja savas pilnvaras un izbīdīja priekšlikumu 2014. gada septembrī organizēt augstākā līmeņa sanāksmi par klimatu. Krievija pret drošības naudu atbrīvoja lielāko daļu Greenpeace ekologu kuģa Arctic Sunrise apcietināto dalībnieku.

Mums ir jādara vairāk.

Šobrīd zemeslodes nākotne ir Eiropas Savienības, Austrumāzijas, kā arī Austrālijas un Jaunzēlandes rokās, jo ASV, Ķīna un Krievija neko negrasās darīt zemeslodes saudzēšanas labā. Katras valsts strikti pateiktam vārdam ir nozīme. Kaut kā gribētos daudz striktāku un sadzirdamāku Latvijas pozīciju. Īpaši jau tādēļ, ka mums nav grūti ielūkoties National Geographic kartē– kāda izskatīsies Eiropa, ja vidējā gaisa temperatūra uz planētas tiešām pieaugs par 2 grādiem. No Latvijas šajā kartē redzama sala Kurzemes augstienes vietā un daļa Vidzemes. Izkūstot arktiskajām sniegu cepurēm, ūdens līmenis paaugstināsies un lielākā daļa Latvijas vienkārši kļūs par Baltijas jūras dibenu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.09.2017
Ienākt apollo.lv