Būveksperts: Izmantošu šo gadījumu, lai tiktu apturēts Būvniecības likums

Apollo
90 komentāri

«Izmantošu šo gadījumu [traģēdiju lielveikala Zolitūdē], lai tiktu apturēts Būvniecības likums. Mēs uztaisīsim jaunu likumu. Jo strādāt saskaņā ar esošo nav iespējams,» laikrakstam «Neatkarīgā» izteicies būvinženieris, būveksperts, restaurators Sergejs Meierovics.

Būveksperts: Izmantošu šo gadījumu, lai tiktu apturēts Būvniecības likums

Foto: Evija Trifanova/LETA

Viena no galvenajām šī likuma muļķībām, viņaprāt, ir tā, ka ģeotehniskā izpēte kā obligātais nosacījums ir izmesta ārā. «Otrs - formulējumi ir raibu raibie. Piemēram: būve ir ķermenisks veidojums, kas savienots ar zemi. Piedošanu, man nevajag Būvniecības likumā citātus no seksa enciklopēdijas. .. Likums rakstīts pa roku galam… Turklāt - Valsts inspekcija tomēr ir vajadzīga,» uzskata eksperts un piebilst, ka arī sertifikācija ir vajadzīga.

Meierovics norāda, ka papildus trim policijas izvirzītajām versijām par traģēdijas iemesliem lielveikalā «Maxima» Zolitūdē, kur dzīvību zaudēja vismaz 54 cilvēki, «ir ceturtā versija, un tā diemžēl laikam būs pati galvenā» - kļūdas ēkas konstrukcijā.

Katrai ēkai - veikalam un līdzās esošajai dzīvojamajai ēkai - ir divas galvenās sastāvdaļas – pamati un jumts. Blakus veikalam noliek nesamērojami smagāku jaunu celtni. Veikala pamatā ir plātne, ko tur kolonnas. Lielā māja, ko blakus steigā cēla, atstāj ietekmi uz grunti. Daudz smagāka būdama, šī ēka spiež blakus esošo grunti uz augšu.

«Tā ir elementārā fizika. Pietiek telpiskai, ar fermām un saitēm savienotai rāmja sistēmai vienā vietā izļodzīties, un panelis sāk slīdēt nost. Paneļa atbalsta laukums nav lielāks par 12 centimetriem. Panelis noiet lejā, un sākas brukšana. Sākas ķēdes reakcija, nostrādā domino princips. Ja konstrukcija būtu monolīta, būtu savādāk. Bet telpiskās, karkasa ēkās, saliekamajā variantā mazākā šūpošanās, mazākā kustība draud izjaukt konstrukciju,» skaidro Meierovics.

Viņaprāt, projektētājs, projektējot šo lielo monstru blakus «Maxima», nebija ņēmis vērā šo apstākli, bet tas viņam bija jāņem vērā.

Kā vēl vienu būtisku lietu, kas, visticamāk, trūkst būvvaldes izsniegtajos arhitektūras plānošanas nosacījumos, - objekta ietekmes uz vidi un apkārtējām ēkām novērtējums. «Jau pirms laba laika es Būvinženieru savienībā teicu: pie mums, lai nāktu saprašana, ka speciālistu viedokļos jāieklausās, acīmredzot ir vajadzīgi līķi,» piebilda eksperts, - pasūtītāja diktāts neatbrīvo profesionāļus no atbildības.

Meierovics uzsver, ka faktisko traģēdijas iemeslu noskaidrošanai nepieciešamas aptuveni trīs dienas, ne vairāk. «[..] vajadzīga no mūsu iekšējām attiecībām neatkarīga, profesionāla traģēdijas ekspertīze. Nevis pavasara gaidīšana, lai pakārtotu slēdzienus iekšējiem «apsvērumiem». Lai zinātu, kas jādara, sākumā jāizprot cēloņi,» saka eksperts.

Kā ziņots, līdz šim Zolitūdes veikala «Maxima» drupās atrastas 54 cilvēku mirstīgās atliekas. Pēdējais līķis no gruvešiem tika iznests sestdien ap plkst.18. Amatpersonas paudušas cerību, ka vēl vairāk upuru atrasti netiks, turklāt arī teorētiski šāda iespēja ir sarukusi līdz minimumam.

Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala «Maxima» griestiem, Zolitūdē bojā gāja vismaz 54 cilvēki, tostarp trīs ugunsdzēsēji, bet vēl vairāki desmiti guva smagus savainojumus.

Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Lai pieminētu šīs traģēdijas upurus, šodien plkst.10 visā Latvijā paredzēts klusuma brīdis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.12.2017
Ienākt apollo.lv