Ceļā uz kopīgu Eiropas aizsardzības politiku

Apollo
3 komentāri

Eiropadomes sanāksmē 19.decembrī Eiropas valstu un valdību vadītāji galveno uzmanību pievērsīs Eiropas kopīgajai drošības un aizsardzības politikai. Tas skaidri norāda uz to, cik neatliekami svarīgi Eiropai ierobežota budžeta apstākļos ir attīstīt efektīvus drošības un aizsardzības līdzekļus.

Ceļā uz kopīgu Eiropas aizsardzības politiku

Foto: tristam sparks, CC BY-NC-ND 2.0

Politiskā griba veidot ciešāku sadarbību ir būtiska, ja Eiropa vēlas sasniegt to, kas pirms 20 gadiem tika paredzēts Māstrihtas līgumā – kopīgu drošības un aizsardzības politiku, kas aizvien sarežģītākajā pasaules situācijā aizstāv mūsu vērtības un pilsoniskās intereses.

Tas nav jautājums par lēmējvaras centralizēšanu, bet gan par ciešāku sadarbību starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tas ir nozīmīgi ne tikai tāpēc, ka nepieciešams meklēt kopīgus risinājumus aizvien pieaugošas nestabilitātes apstākļos, bet arī kā pamats stiprai Eiropas rūpnieciskajai bāzei.

Aizsardzības rūpniecība ir Eiropas ekonomikas stūrakmens – tajā nodarbināti 1,4 miljoni kvalificētu darbinieku, un tas rada apgrozījumu 96 miljardu eiro gadā. Šī nozare ir būtisks inovāciju avots, jo īpaši augstas klases inženierijas un tehnoloģiju jomā. Progresīvie pētījumi aizsardzības nozarē, savukārt, nozīmīgi stimulē telekomunikācijas, elektronikas, kosmosa un civilās aviācijas nozaru attīstību – kā spilgtāko piemēru šajā ziņā varētu minēt internetu. Ir svarīgi attīstīt šo nozari, ja Eiropa vēlas saglabāt savu pozīciju kā pasaules vadošais ražošanas un inovācijas centrs.

Tomēr ES tirgū joprojām valdošā fragmentācija, standartu dažādība un ierobežotās apjomradītu ietaupījumu iespējas nozares konkurētspējai ir liels pārbaudījums. Sadarbība un konkurence ES mērogā joprojām biežāk ir izņēmums nekā likums, un vairāk nekā 80% no visiem ieguldījumiem aizsardzības aprīkojumā tiek veikti dalībvalstu līmenī. Daudzos gadījumos notiek spēju, organizāciju un izdevumu dublēšanās. Piemēram, valstu armijas ES izmanto septiņus dažādus kaujas helikopteru tipus, bet ES kuģniecības uzņēmumi ir vidēji trīs līdz četras reizes mazāki nekā to analogi ASV. Tas nozīmē arī mazākus apjomradītus ietaupījumus Eiropas uzņēmumiem un nepieciešamību pētniecības un izstrādes izmaksas salāgot ar mazāku ražošanas jaudu.

Valstu aizsardzības budžeti ES valstīs turklāt piedzīvo spiedīgus apstākļus, kamēr citas nozīmīgas pasaules lielvaras kā, piemēram, Krievija vai Ķīna, savu aizsardzības budžetu palielina.

Bez tam, piemēram, tādās jomās kā kiberdrošība, rodas jaunas militārās tehnoloģijas, kas no jauna definēs Eiropas stratēģiskās autonomijas nozīmi.

Šie izaicinājumi ir nopietni, taču nav nepārvarami. Mums valstu līmenī nav obligāti jātērē vairāk, bet gan labākā veidā, īstenojot patiesi eiropeisku pieeju.

ES ir jārada īstens iekšējais tirgus aizsardzības un drošības jomā, ko balsta stiprs un efektīvs tiesiskais regulējums. Rūpniecībai nepieciešams atbalsts, ko sniedz saskaņota rīcībpolitika, piemēram vairāk kopīgu pētījumu un iepirkumu, labāka standartizācija un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem. Mums arī labāk jāizmanto sinerģija starp pētniecību un tehnoloģiju civilajā un aizsardzības sektorā.

Eiropai aizsardzības jomā ir vajadzīga spēcīga industriālā un tehnoloģiskā bāze. Tas ir svarīgi ne tikai pats par sevi vai lai radītu stimulu tehnoloģiju attīstībai citās nozarēs, bet arī lai nodrošinātu vajadzīgo spēju un tehnoloģijas visu dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un Eiropas kopējās drošības un aizsardzības vajadzībām.

Nākamais Eiropas samits nedrīkst kļūt par neizmantotu iespēju. Tā uzdevums būs panākt konkrētu vienošanos par kopīgas kapacitātes veidošanu jomās, kur atsevišķas dalībvalstis vienas pašas nespēj rīkoties. Šajā sakarībā dažu dalībvalstu nesen paustie aicinājumi pastiprināt sadarbību Eiropas bezpilota lidaparātu jomā ir cerīga zīme.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

11.12.2017
Ienākt apollo.lv