Cenas aug, valdība tikai domā

Apollo
0 komentāru

Ja inflācija netiks apkarota, turpmākais cenu pieaugums vissmagāk ietekmēs maznodrošinātos iedzīvotājus, kuri par saviem nemainīgajiem ikmēneša ienākumiem varēs nopirkt arvien mazāk. Augot ražošanas izmaksām, Latvija var zaudēt konkurētspēju un, neieviešot eiro, arī starptautisko investoru uzticību. Turklāt nemitīgi augsta inflācija var palēnināt ekonomikas attīstību, tādējādi apturot Latvijas tuvošanos Eiropas attīstības līmenim. Šādas sekas ekonomisti prognozē, ja inflācija, kas jau gadu nav nokritusi zem 6%, tiks atstāta «pārslimošanai» un valdība nemēģinās to samazināt vismaz par dažiem procentpunktiem.

Visefektīvākais paņēmiens, kas ir valdības arsenālā, ir budžeta deficīta samazināšana, proti, valsts tēriņu ierobežošana, uzskata Dienas aptaujātie ekonomisti, vienlaikus gan uzsverot, ka inflācija patlaban ir salīdzinoši neliela, tādēļ arī, atstāta pašplūsmā, graujošu postu tautsaimniecībai radīt nevar. Vēstures annālēs visbiežāk tiek stāstīts par ļoti augstas, vismaz divciparu inflācijas apkarošanas pieredzi un Latvijai analoga pieredze nav plaši aprakstīta. Piemēram, īri 1981. gadā piedzīvoja 20% inflāciju un centās to samazināt, ieviešot kredītu nodokli. Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra direktors Alfs Vanags piebilda, ka tajā laikā Īrijā bijusi daudz nestabilāka monetārā politika, kas sakārtota sabalansēja valsts budžetu, un arī tas veicinājis inflācijas mitēšanos.

Ekonomisti, kuri Latvijā inflāciju neparedz uzkāpjam virs 10%, uzskata, ka arī šeit būtu nepieciešama budžeta līdzsvarošana, proti, budžeta deficīta samazināšana.

Premjera padomnieks ekonomists Aigars Štokenbergs gan skaidro, ka šogad budžeta deficīts netiks samazināts zem 1,5%, jo «to neprasa Māstrihtas kritēriji». Savukārt nākamgad bezdeficīta budžets būtu iespējams, vienīgi iesaldējot algas vai samazinot investīcijas. «Darba algas iesaldēšana būtu visefektīvākais instruments inflācijas ierobežošanai, bet mēs nesteigsimies ar to, jo jau šogad darbu iekšlietās pametuši 415 policisti,» norāda A.Štokenbergs.

Lielbritānijā iesaldēja algas

Tieši algu iesaldēšana sabiedriskajam sektoram kā ierocis cīņā ar inflāciju, tika izmantota Lielbritānijā, kad pasaulē pieaugušo naftas cenu dēļ turpat divus gadus tur inflācija turējās 26% līmenī. A.Vanags gan atzīst, ka algu «iesaldēšana» Lielbritānijā sastapās ar asu sociālo neapmierinātību. Turklāt tolaik kā vēl viens ierocis Lielbritānijā tika izmantota monetārās politikas stiprināšana. Tā Latvijā jau pēdējos desmit gadus ir sakārtota, turklāt pēc 1. janvāra, kad lats ir piesiets eiro, Latvijas Bankai (LB) daudzi ieroči kļuvuši ierobežoti — refinansēšanas likmes, obligāto rezervju noteikšana. Tieši šos divus paņēmienus LB vairākkārt izmantoja pērn.Tādējādi visreālākais ierocis cīņā ar inflāciju Latvijā ir budžeta deficīta samazināšana. Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds uzskata, ka ir iespējams ieviest bezdeficīta budžetu, neapcērpot ne algas, ne investīcijas. «Iekšzemes kopprodukts mums būtiski pieaug, un, arī ja finansējumu nepalielina procentuāli, tad faktiskajās cenās tērējamie līdzekļi var pat pieaugt.«

Hiperinflācija nedraud

Par spīti nemitīgi augstajai inflācijai, ekonomisti noliedz auļojošās vai hiperinflācijas draudus. Hiperinflācija Latvijā tika piedzīvota 1992. gadā, kad gada laikā cenas palielinājās par teju 1000%, taču patlaban tāda Latvijā atkārtoties nevar, jo pastāv atšķirīga, no Krievijas naudas drukājamās mašīnas neatkarīga monetārā politika.

Taču reāls drauds ir eiro neieviešana 2008. gadā. «Neveicot konkrētus pasākumus inflācijas mazināšanai, Latvijas ekonomika tik strauju izaugsmi kā pērn var arī vairs nepiedzīvot.

Turklāt, ja iecerētājā laikā neizpildām eiro ieviešanai nepieciešamos kritērijus (arī zema inflācija), tas varētu mazināt Latvijas starptautiskos kredītreitingus un uzticību investoru acīs,» uzskata LB Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns.

Ekonomistiem nav vienota viedokļa par to, vai inflācija ir straujas valsts attīstības neatņemama sastāvdaļa, taču ir skaidrs, ka inflāciju tik augstu uzdzinušas pasaules tirgus svārstības, proti, pieaugošās naftas un gāzes cenas, taču tikpat būtiski ietekmējusi arī iekšējā pieprasījuma palielināšanās — cilvēkiem tiek palielinātas algas, pieejamāki kļūst kredītresursi, tādēļ var vairāk tērēt un par precēm maksāt arī dārgāk.

Līdz šim valdībā apspriests būtībā viens inflācijas apkarošanas priekšlikums, proti, ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa ierosinājums samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. «Tā būtu kļūda, jo samazinātos nodokļu ieņēmumi un ciestu maznodrošinātie. Drīzāk vajadzētu šai šaurajai grupai indeksēt pensijas un pabalstus, un tas neradītu būtisku spiedienu uz inflāciju,» uzskata ekonomists Uldis Osis.

Inflācijas apkarošanas pasākumu plāna izstrādāšanai izveidota darba grupa, kurā piedalās Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un LB pārstāvji. Tuvāko triju nedēļu laikā tajā citu starpā tiks apspriesti arī PVN samazināšanas un kredītu nodokļa jautājumi.

Viedokļi par iespējamiem inflācijas ierobežošanas veidiem

Aigars Štokenbergs, premjera padomnieks ekonomikas jautājumos:

Hipotekāro un patēriņa kredītu nodoklis

- Pēc būtības nozīmē paaugstināt procentu likmes, kas atturēs kredītņēmējus un ierobežos inflāciju. Sekas — nobremzēsies pakalpojumu sektors, piemēram, var tikt zaudētas darba vietas celtniecībā.

PVN samazināšana pārtikai

- Tikai veicinās inflāciju, jo pieaugs pieprasījums pārtikas produktiem un dzīs cenas uz augšu. Vēl viens risks — budžeta deficīta pieaugums, ja samazināsies PVN ieņēmumu apjomi.

ES fondu naudas apjomu ierobežošana

- Jo mazāk Eiropas naudas, jo mazāks inflācijas līmenis. Taču mūsu mērķis ir modernizēt ražošanu, attīstīt darba tirgu un ģenerēt papildus kopproduktu, no kā nevar atteikties.

Algu «iesaldēšana» sabiedriskajā sektorā

- Pluss ir tāds, ka cilvēkiem nebūs naudas, lai nopirktu preces, un to cenas nevarēs celt, rezultātā apstāsies inflācija. Bet tad šie darbinieki pametīs valsts sektoru un dosies uz Īriju.

Valsts investīciju un iepirkumu iesaldēšana

- Inflāciju bremzējošs pasākums, jo apgrozībā būs mazāk naudas, taču būs bezdarbs nozarēs, kas ir saistītas ar valsts investīcijām.

Roberts Remess, Ekonomistu apvienības 2010 eksperts:

Hipotekāro un patēriņa kredītu nodoklis

- Varētu būt problēmas ar administrēšanu; nedomāju, ka valstij ar fiskālās politikas instrumentiem vajadzētu iejaukties šajā jomā.

PVN samazināšana pārtikai

- Var nedot gaidīto rezultātu uz patēriņa cenām, jo PVN samazināšanas efektu centīsies sadalīt katrs ražošanas — piegādes — tirdzniecības posms.

ES fondu naudas apjomu ierobežošana

- netiek pilnībā izmantoti ES fondi, nauda netiek novirzīta investīcijām un attīstībai; no ES fondu izmantošanas būtu daudz lielāks efekts nekā no nelielās valsts izdevumu samazināšanas.

Algu «iesaldēšana» sabiedriskajā sektorā

- Tā kā valsts sektorā nodarbināti tikai ap 1/3 no visiem strādājošajiem, šis pasākums nebūtu īpaši efektīvs. Turklāt šajā sektorā ir jomas, kur algu iesaldēšanai būtu sociāli ļoti negatīvas sekas.

Regulējamo cenu pieauguma aizkavēšana

- Šajā jomā regulējošām institūcijām ir savas iejaukšanās robežas, un, ja kāda tarifa pieaugums ir ekonomiski pamatots, paaugstinātais inflācijas līmenis valstī diezin vai ir arguments tā iesaldēšanai. Šajā jomā situācija var uzlaboties tikai sektoru liberalizācijas rezultātā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv