Centīsies identificēt jauniešus, kuri varētu pamest skolu; viņiem tiks sniegta individuāla palīdzība

Apollo
33 komentāri

Jaunajā mācību gadā centīsies identificēt un ar individuālu pieeju palīdzēt jauniešiem, kuriem ir vērojams risks pamest mācības un nepabeigt skolu, aģentūru LETA informēja projekta «Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai» (PuMPuRS) pārstāve Jana Veinberga.

Centīsies identificēt jauniešus, kuri varētu pamest skolu; viņiem tiks sniegta individuāla palīdzība

Foto: Zane Bitere/LETA

Projektā, kuru ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests, sešu gadu laikā paredzēts iesaistīt vismaz 80% pašvaldību, aptverot 614 izglītības iestādes. Tā mērķa grupa ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12.klasei, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 1. līdz 4.kursam.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras informācija liecina, ka no Eiropas Sociālā fonda projektam pieejams vairāk nekā 31 miljons eiro.

Jaunā mācību gada sākumā dalībai projektā pieteikušās 37 pašvaldības un 12 valsts profesionālās izglītības iestādes. Projektā iesaistītajās skolās pedagogi identificēs skolēnus, kuriem vērojamas mācību pārtraukšanas riska pazīmes, un katram no viņiem tiks uzsākta atbalsta sniegšana saskaņā ar individuālo atbalsta plānu, kuru sagatavos, ņemot vērā konkrētā skolēna situāciju, riskus un resursus. Atbalsta pasākumi var ietvert, piemēram, konsultācijas mācību priekšmetos, speciālistu vai asistenta palīdzību, kā arī nepieciešamo skolas lietu, transporta un ēdināšanas nodrošināšanu, skaidro Veinberga.

Lai palīdzētu skolām individuālo atbalsta plānu sagatavošanā un īstenošanā, 2017./2018.mācību gadā notiks 288 projekta ievadsemināri skolās, kā arī darbnīcas un supervīzijas pedagogiem. Projektā pieaicinātie eksperti izstrādās arī vairākus metodiskos materiālus, piemēram, par konsultēšanu, darbu ar vecākiem, konfliktu un problēmsituāciju risināšanu, uzvedību un sadarbību klasē, tiks arī izstrādātas un īstenotas profesionālās kompetences pilnveides programmas pedagogiem.

«Lai veidotu iekļaujošu skolas vidi, esam apņēmības pilni strādāt ne tikai ar konkrētiem skolēniem un skolotājiem, bet arī veidot sabiedrībā izpratni, ka katrs pieaugušais ir līdzatbildīgs par to realitāti, kādā dzīvo un mācās mūsu bērni,» uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča. Viņa uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai skola, vecāki, pašvaldības institūcijas un līdzcilvēki savā starpā sadarbotos un redzētu bērna situāciju kopumā, ne tikai izolēti risinātu atsevišķus tās aspektus.

Lai gan pieņemts uzskatīt, ka parasti mācību pabeigšanu kavē materiālie apstākļi, tomēr gan pētījumi, gan pašvaldību pieredze liecina, ka priekšlaicīgai skolas pamešanai visbiežāk pamatā ir psiholoģiski motīvi, norāda projekta īstenotāji.

To apstiprina arī Preiļu novada domes Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, kura pārstāvētā pašvaldība viena no pirmajām iesaistījusies projektā. «Līdz šim pašvaldība ir iespēju robežās, risinājusi skolēnu materiālās problēmas, kas traucējušas mācībām - esam nodrošinājuši brīvpusdienas, transportu, piesaistījuši sociālo dienestu. Priecājamies, ka uzsāktais projekts sniedz mums jaunas zināšanas par to, kā atpazīt jauniešus ar risku pamest mācības. Esam secinājuši, ka šo jauniešu loks ir daudz plašāks, nekā iepriekš uzskatījām. Psiholoģiskas problēmas un konflikti skolā, ģimenē, vienaudžu lokā, grūtības iekļauties mācību procesā - šādu skolēnu ir ļoti daudz. Katram no viņiem nepieciešama individuāla pieeja, un šis uzdevums nav no vienkāršajiem,» stāsta Zagorskis.

Viņš priecājas, ka tagad būs pieejami papildu resursi un zināšanas, kā arī iespēja piesaistīt dažādus speciālistus, lai varētu vairāk individuāli strādāt ar šiem skolēniem. «Piemēram, beidzot varēsim nodrošināt papildu konsultācijas bērniem, kuri pēc dzīvošanas ārzemēs nesen atgriezušies Latvijā. Liels ieguvums būs arī iespēja mazajās skolās nodrošināt psihologa konsultācijas,» atzīmē Zagorskis.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem mācības pamet vidēji katrs desmitais skolēns. Līdz šim veiktajos pētījumos izkristalizējušies biežākie riski, kāpēc bērni un jaunieši nepabeidz skolu. Tie ir motivācijas trūkums, mācību un uzvedības traucējumi, vecāku nepietiekama iesaiste, grūtniecība, laulības, neattaisnoti mācību kavējumi, konfliktsituācijas skolā, materiālie apstākļi, veselības problēmas, darba uzsākšana un citi, turklāt daudzos gadījumos noteicoši ir vairāki faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina cits citu, skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienestā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv