Čērčils padziļināti interesējies par dzīvību uz citām planētām

Apollo
14 komentāri

Viena no pagājušā gadsimta zināmākajām politiskajām figūrām ir bijušais Lielbritānijas premjers Vinstons Čērčils. Kā atklājusi viņa rakstīta eseja, politiķis interesējies arī par dzīvību uz citām planētām, vēsta britu medijs BBC. 

Čērčils padziļināti interesējies par dzīvību uz citām planētām

Foto: AFP/Scanpix

Čērčils savā esejā neizslēdza iespēju, ka arī uz citām planētām varētu pastāvēt dzīvība. Esejas uzmetums tapa 1939. gadā, kad Eiropa tuvojās Otrajam pasaules karam. Uzmetums tika paredzēts publicēšanai kādā laikrakstā pagājušā gadsimta 50.-tajos gados, taču šī eseja tā arī nekad netika publicēta. 

Trīsdesmit gadus vēlāk - pēc 1980. gada - eseja nonāca kāda ASV muzeja īpašumā, taču tās saturs tika atklāts vien pērn. 

Dokumenta saturs tika atklāts Nacionālajā Čērčila muzejā, kas atrodas Misūri Štata pilsētā Fultonā jaunā muzeja vadītāja Timotija Railija vadībā. Railijs esejas saturu nodeva astrofiziķim un autoram Mario Livio, kurš citējis esejas saturu žurnāla «Nature» publikācijā. 

Ir zināms, ka Čērčils bijis ļoti ieinteresēts zinātnē – viņš bija pirmais britu premjers, kurš algoja padomnieku zinātnes jomā – Frederiku Lindemanu, un regulāri tikās ar dažādiem zinātniekiem, piemēram, seru Bernardu Lovelu, kurš ir radio astronomijas pionieris. 

Livio norāda, ka neraugoties uz Čērčila interesi par zinātni, esejas saturs ir uzskatāms par «lielu pārsteigumu». BBC raidījumā «Zinātne no iekšpuses (Inside Science)» Railijs teica: «Es vēlētos jums kaut ko parādīt. Tā ir Čērčila esejas kopija. Es redzēju tās nosaukumu: «Vai mēs izplatījumā esam vieni?» un mana pirmā reakcija bija: «Vai tiešām Čērčils rakstīja par kaut ko tādu?»» 

Livio teicis, ka viens no Otrā pasaules kara līderiem savā esejā spriedis kā zinātnieks par to, cik liela ir iespēja, ka uz citām planētām varētu būt dzīvība. 

Esejā Čērčils izmanto dažādus argumentus, kurus pielieto zinātnieki mūsdienu astrobioloģijā, veicot pētījumus par dzīvības potenciālu uz citām planētām. Savā esejā bijušais britu premjers runā par Kopernika principu – ideju, ka cilvēku dzīvei uz Zemes nevajadzētu būt kam unikālam nebeidzamajos izplatījuma plašumos. 

Čērčils definēja dzīvību kā iespēju «augt un vairoties» un norādīja, ka dzīvībai vitāli svarīgs ir šķidrs ūdens, piebilstot, ka «visām dzīvajām radībām tas ir ļoti nepieciešams». 

Vairāk nekā 50 gadus pirms eksoplanētu atklāšanas, Čērčils uzskatīja, ka pastāv liela iespējamība, ka atsevišķas zvaigznes varētu būt kā Saule, ap kuru riņķo planētas, kuru vidū noteikti ir arī atbilstoša izmēra, ar savu atmosfēru, kā arī dzīvībai atbilstošu temperatūru. 

Politiķis iezīmēja, ka ap citām zvaigznēm, tāpat kā ap Sauli, ir «apdzīvojamā» zona – šaurs apgabals, kurā nav ne par karstu, ne par aukstu dzīvībai. 

Ar zināmu skepsi viņš rakstīja: «Mēs zinām, ka ir miljoniem zvaigžņu, kā tās ir izkārtojušās. Kāpēc gan pēc līdzīga principa nevarētu būt izkārtojušās arī planētu sistēmas? (..) Es neesmu pārliecināts, ka mana Saule ir vienīgā ar planētu ģimeni izplatījumā.»

Esejā precīzi tiek pareģots, ka tuvākajās desmitgadēs (kopš 1939. gada) cilvēci gaida daudzi ļoti nozīmīgi atklājumi Saules sistēmā. 

«Kādu dienu - iespējams, ka ne tik tālā nākotnē, - būs iespējams ceļot uz Mēnesi, vai pat uz Venēru un Marsu,» rakstīja Čērčils. 

Politiķis uzsvēra, ka Venēra un Zeme ir vienīgās planētas Saules sistēmā, uz kurām ir iespējama dzīvība, kamēr Jupitera un Saturna ledainie pavadoņi «dodot cerības», ka arī uz lielākajām Saules sistēmas planētām varētu būt kādas dzīvības formas. Šādi novērojumi ir piedodami, ņemot vērā to, ka esejas tapšanas laikā nekas daudz par planētām nebija zināms. 

Atsaucoties uz satraucošajiem notikumiem tā laika Eiropā, Čērčils rakstīja: «Es neesmu priecīgs par veidu, kā mēs būvējam savu civilizāciju. Es negribētu domāt, ka mēs šajā plašajā izplatījumā būtu vienīgie, kuriem ir dzīvība, vai arī mēs būtu vienīgās vai pat augstākās dzīvās būtnes, kuras jebkad ir bijušas izplatījumā vai laikā.»  

Tiek norādīts, ka Čērčils bija produktīvs rakstnieks – 1920. un 30.-tajos gados viņš regulāri rakstīja dažādas esejas par populārzinātniskām tēmām, piemēram, evolūciju. Railijs uzskata, ka 1939. gadā tapusī eseja ir uzrakstīta premjera mājās, īsi pirms Otrā pasaules kara sākuma, taču kādu laiku pēc 1938. gada Orsona Velsa «Pasauļu kara» dramatizējuma. Radioprogramma izraisīja paniku vairāku klausītāju vidū, kuri domāja, ka tās ir īstas ziņas par to, ka marsieši uzsākuši uzbrukumu Zemei. 

Livio norādīja, ka, iespējams, autortiesību dēļ šī Čērčila eseja līdz publicēšanai tā arī nenonāca, tiesa, Čērčila muzeja darbinieki strādā, lai šī vēsturiskā eseja beidzot varētu ieraudzīt dienasgaismu. 

Aptuveni 80 gadus vēlāk jautājumus, kurus apspriedis Čērčils, ir vieni no «karstākajiem izpētes objektiem». Ārpuszemes dzīvības meklējumi notiek uz Marsa. Notiek arī Venēras klimata simulācijas, lai noskaidrotu, vai iepriekš šī planēta bijusi apdzīvota. Astronomi tic, ka tuvāko desmitgažu laikā izdosies atrast kādas pazīmes par esošu vai izbijušu dzīvību planētās ārpus Saules sistēmas. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.09.2017
Ienākt apollo.lv