Ciemati uz papīra — pircēju risks

Apollo
0 komentāru

Pirkt zemi tikai uz papīra esošos jaunajos ciematos ir ievērojami lielāks risks nekā iegādāties gatavu māju. Cilvēki tomēr riskē, jo celt pašiem māju ir lētāk.

Taču tādu apbūves gabalu pirkšanai ieguldītās naudas daļu var zaudēt — ja nepiepildīsies «pļavu» attīstītāju solījumi vismaz ierīkot komunikācijas, zemes vērtība nākotnē var sarukt.

Jāpiemaksā par komunikācijām

Rīgai tuvējos pagastos jaunus ciematus ceļ ļoti sparīgi — dažāda lieluma un pabeigtības pakāpē to būs jau ap 100. Retāk top tādi, kuru projekta attīstītājs nodrošina infrastruktūru, teritorijas labiekārtojumu, uzceļ un tirgo gatavas mājas. Tas prasa prāvus ieguldījumus, ko var atļauties lielas firmas. Mājas šādos ciematos nav lētas, toties nav jāpērk kaķis maisā un gadiem nebūs jāmitinās būvlaukuma atmosfērā. Parasti šādi īpašumi tiek ātri pārdoti.

Otra grupa — ciemati, kuros var iegādāties apbūves gabalus, kuriem ir piebraukšanas ceļi, elektrība un citas komunikācijas. Izvēloties kādu piedāvāto mājas projektu, to būvē pircēja vai projekta attīstītāja celtnieki.

Daudz apbūves gabalu piedāvā «ciematos», kas izrādās tukšs lauks vai pļava. Labākajā gadījumā tur ierīkotas elektrolīnijas un grantēta piebrauktuve. Bieži zemes dalīšanas lietas un infrastruktūras izbūve tiek organizēta par naudu, ko saņem no šo platību pircējiem kā pirmo iemaksu. Pārdevēji sola rūpēties arī par kanalizāciju, gāzes, sakaru u. c. komunikācijām. Taču solījums var neīstenoties — tas ir šādu apbūves gabalu pircēju lielākais risks.

Pērn pirmās mājas sāka būvēt «Bebru pļavā» Babītes pagastā — vienā no «Tovanceva grupas» ciematiem. Nu jau vairākas būs gatavas, bet kārtīgu ceļu, elektrības un gāzes nav. Valērijs Arkašarins no «Dmitrija Tovanceva būvniecības firmas» RB sacīja, ka šovasar viss būs. «Latvijas gāze», «Latvenergo» rūpēsies par savu pakalpojumu piegādes sistēmu izbūvi, bet projekta attīstītāji — par ceļu. Zemes gabalus pārdodot, komunikāciju ierīkošana nebija ierēķināta cenā. Kad platības bija nopirktas, komunikāciju būvēšanas izdevumus sadalīja jaunajiem īpašniekiem. Vidēji tas maksā ap 5000 EUR, saka V. Arkašarins.

Babītē mājokļu celtniecība ir ļoti aktīva. Mums ir arī neveiksmīga pieredze ar ciematiem, atzīst pašvaldības vadītājs Andrejs Ence. Tagad te izvirza striktākas prasības attīstītājiem, bet ir problēmas ar prasību izpildes kontroli. Turklāt pašvaldībām trūkst profesionālu plānotāju, kas izvērtētu investoru ieceres.

Kredīti — pēc nākotnes vērtības

Mārupe bija pirmā, kas pirms pāris gadiem ieviesa prasību zemes saimniekiem vispirms izbūvēt ceļus un ierīkot elektrību, pirms deva atļauju platības dalīt apbūves gabalos. Tikai pēc tam apbūves gabaliem piešķir adreses un atļauj būvēt, pastāstīja Būvvaldes vadītāja Aida Lismane. «Pļavu» īpašniekam ir pat izdevīgāk ierīkot ceļu, elektrību un pēc iespējas arī citas komunikācijas, jo tas nav tik dārgi, bet tad zemes cena aug divkārt — tādu pārdodot, var vairāk nopelnīt. Pirms pašvaldības prasību izpildes apbūves gabalus nedrīkstētu pārdot, taču liegt to nevar. Tikai tad problēmas būs pircējam — viņam būs jārisina ceļu un elektrības ierīkošana, lai varētu būvēties. Lai novērstu šādas situācijas, likumdevējam vajadzētu grozīt normatīvus, domā A. Lismane.

Ja zemes gabalam ir apbūvei vajadzīgā infrastruktūra, tā cena ir divreiz lielāka, apstiprina SIA «Arco Real Estate» Vērtēšanas daļas vadītājs Māris Laukalējs. Ja infrastruktūra ir «uz papīra» un projekta attīstītājs/pārdevējs to apņēmies ierīkot, tad to ierēķina zemes cenā un nosaka īpašuma nākotnes vērtību. Kredīts zemes iegādei un celtniecībai tiek izsniegts atbilstoši šai nākotnes vērtībai — te ir pircēja risks, jo nav jau garantijas, ka infrastruktūru projekta attīstītājs uzbūvēs. Risinājums — pašvaldībām izsniegt atļaujas būvēt mājas, kad jau ir vajadzīgā infrastruktūra, domā M. Laukalējs.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis skaidro, ka «spēles noteikumus», kam un kā ļaut attīstīt ciematus u. c., ir pašvaldības ziņā. Ja tā ir ieinteresēta piesaistīt investorus un jaunus iedzīvotājus, tā var pati izbūvēt infrastruktūras objektus vēlamajās teritorijās. Tā to var darīt kopīgi ar nākamajiem investoriem vai arī pirms atļaujas attīstīt kādu ciematu uzdot tā projekta saimniekiem vispirms izbūvēt infrastruktūru. Šīs nostādnes vajadzētu iestrādāt pagasta attīstības plānā. Ministrija jau izstrādājusi priekšlikumus plānošanas normatīvu uzlabošanai.

Apbūves gabalu pērkot

Ja tiek pirkts zemes gabals ar solījumiem, ka kādreiz pagasts vai pakalpojumu sniedzēji tur izbūvēs elektrolīnijas, gāzes vadus, kanalizācijas iekārtas u. c., pašvaldībā der painteresēties, kādi ir tās plāni, kā arī apjautāties par tiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, «Latvijas gāzei», «Latvenergo», vietējam komunālās saimniecības uzņēmumam, vai tie pārdevēja solījumus apstiprina.

Jāpārliecinās, vai zemes gabals ir noformēts kā atsevišķs īpašums, vai tam ir piešķirta adrese. Ja pašvaldība izvirza noteikumus «pļavas» īpašniekam, piemēram, ierīkot ceļus, tad, pirms tas nav izdarīts, adreses var nepiešķirt un īpašumu nevar noformēt. Bet pārdot arī tādu var…

Pirms neesoša mājīpašuma pirkuma līguma parakstīšanas Uzņēmumu reģistrā der palūkot, kāds ir firmas pamatkapitāls, ieguldījumi pamatlīdzekļos, apgrozījums un peļņas un zaudējumu aprēķins. Veicot pirmo iemaksu, pirkuma līgumā jāparedz pārdevēja/projekta attīstītāja saistības un atbildība par solījumu izpildi, turklāt noteiktos termiņos. Konsultējieties nevis ar pārdevēja, bet ar savu juristu!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
17

2017. gada 17. oktobris

Vārda dienas

Karīna, Gaits, GaitisKārina, Kārija, Karīne, Karita, Karinē, Karine, Karina, Karija, Karens, Karena, Gaita

Valūtu kursi

17.10.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv