Cik daudz naudas rīdzinieki ir gatavi tērēt pusdienām?

Apollo
26 komentāri

Kā liecina restorānu tīkla «Lido» veiktā aptauja par Rīgas iedzīvotāju pusdienošanas paradumiem, lielākā daļa respondentu ikdienā pusdienas ietur savā darbavietā. Tomēr 73% darbinieku vismaz reizi nedēļā pusdieno ārpus darbavietas. Vidējā maltītei atvēlētā summa visbiežāk svārstās no trim līdz pieciem eiro (45%). Nepilna trešdaļa aptaujāto (30%) par pusdienām ir gatavi maksāt ne vairāk par trim eiro, savukārt 13% respondentu pusdienu maltītei tērē līdz septiņiem eiro.

Cik daudz naudas rīdzinieki ir gatavi tērēt pusdienām?

Foto: Panthermedia/Scanpix

Tam, ka pusdienas ir būtiska ēdienreize, piekrīt lielākā daļa aptaujāto – 88% respondentu pusdieno katru dienu. Lielākā daļa (34%) visbiežāk to dara darba vietā, pusdienu maltīti gatavojot mājās un ņemot līdzi uz darbu. Gandrīz 20% aptaujāto ikdienā pusdieno darbavietas ēdnīcā, savukārt 35% Latvijas iedzīvotāju pusdienlaika maltīti dodas ieturēt ārpus darbavietas – kafejnīcā, restorānā vai ātrās ēdināšanas iestādē. Ēdienu uz darbu regulāri pasūta vien 2% aptaujāto. Tostarp citos atbilžu variantos tiek minēta došanās uz vietējo veikalu pēc gatavas maltītes, iepirkšanās tirgū, ēdiena pagatavošana darbā no līdzpaņemtajām sastāvdaļām, kā arī pusdienu atvešana uz darbavietu, ko nodrošina darba devējs.

«Regulāras, pilnvērtīgas pusdienas ir vitāli svarīgs veselīga dzīvesveida princips, kas uzlabo pašsajūtu, palielina enerģijas līmeni atlikušajai dienai, kā arī veicina darba produktivitāti. Savukārt nepilnvērtīgas pusdienu ēdienreizes veicina nogurumu, atmiņas traucējumus un samazina spēju koncentrēties pēcpusdienā. Pozitīvi vērtējams tas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pusdienas uzskata par svarīgu ēdienreizi un ikdienas saspringtajā ritmā cenšas to neizlaist. Maltītes baudīšana patīkamā kompānijā prom no darba vietas ne tikai pozitīvi ietekmē fizisko un garīgo veselību, bet, ļoti iespējams, arī panākumus darbā,» pusdienošanas nozīmi komentē uztura speciāliste Alise Kindzule.

Aptaujas dalībnieki pusdienu maltīti visbiežāk bauda kolēģu sabiedrībā (49%). Kā pusdienu biedri regulāri tiek izvēlēti arī ģimenes locekļi (13%) un draugi (8%). Vairāk nekā trešdaļa respondentu lielākoties pusdieno vienatnē. «Dodoties pusdienās kopā ar kolēģiem, tiek stiprinātas savstarpējās attiecības, paaugstinās sadarbības kvalitāte, produktivitāte, izlīdzinās konflikti. Tas ir cits personīgo attiecību līmenis – dalīt laiku vienā no intīmākajiem momentiem – uztura uzņemšanā. Tie, kas ēd vieni darba vietā, nereti ir mazāk apmierināti ar darba ikdienu,» pozitīvos aspektus pusdienošanai labā kompānijā uzsver A.Kindzule.

Runājot par to, kādus produktus vislabāk izvēlēties pusdienu maltītei, Kindzule stāsta: «Ar pusdienu izvēli nekļūdīsieties, ja izvēlēsieties vērtīgus olbaltumvielu avotus, pilngraudu produktus, svaigus un žāvētus augļus, dārzeņus, sēklas, svaigus burkānus, mellenes, avokado, tumšo šokolādi, riekstus, asas, pikantas garšvielas. Liels augļu un dārzeņu patēriņš tiek saistīts ar radošumu, zinātkāri, aktivitāti, laimes sajūtu un gandarījumu darbā.» 

Iecienītākais pusdienošanas laiks lielākajai daļai jeb 77% aptaujas dalībnieku ir no plkst. 12.30 līdz 13.00. Turklāt vairāk nekā puse jeb 59% pusdienām velta gandrīz stundu, bet 38% – pusstundu. «Šajā laika posmā ķermenim pārstrādāt barību ir visvieglāk. Vēlas pusdienas veicina vēlmi pēc cukurotiem un trekniem ēdieniem, pusdienošana pēc plkst. 15.00 visbiežāk ir saistīta ar neveselīgiem ēšanas paradumiem, svara pieaugumu un grūtībām to zaudēt,» norāda A.Kindzule.

Interneta vidē veiktā aptauja norisinājās šī gada janvārī, piedaloties 350 respondentiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

29.06.2017
Ienākt apollo.lv