Cik Latvijā ir nabadzīgo — 2% vai 20%?

Apollo
0 komentāru

Sestdien pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena. Tās mērķis ir vērst sabiedrības un valdības uzmanību uz šīs problēmas aktualitāti un risinājumiem.

Cik Latvijā ir nabadzīgo — 2% vai 20%?

Foto: Lauris Nagliņš/LETA

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vēlas vērst uzmanību uz faktu, ka Latvijā valsts negarantē pat pavisam zema līmeņa minimālos ienākumus cilvēkam, kurš dažādu iemeslu dēļ palicis bez iztikas līdzekļiem — lai gan valstī pastāv dažādi statusi.

Neraugoties uz to, ka valsts uzdevums ar sociālās apdrošināšanas un palīdzības sistēmas starpniecību ir nodrošināt iedzīvotājus ar minimālām garantijām iztikas nodrošināšanai situācijā, kad dažādu iemeslu dēļ viņi to nespēj izdarīt paši, valstī neeksistē neviens pabalsts, kurš tiek simtprocentīgi garantēts krīzē un trūkumā nonākušai personai vai ģimenei.

Latvijā ir trūcīgā statuss (50% apmērā no minimālās algas), kura iegūšana nedod īsti neko. Svarīgi piebilst, ka šo statusu nemaz nevar iegūt, ja personai ir, piemēram, patēriņa kredīts.

Vēl mūsu valsts iedzīvotāji var iegūt maznodrošinātā statusu, kurš ir pašvaldību pārraudzībā. Tā līmenis nedrīkst būt zemāks par trūcīgā statusa nosacījumiem. Pašvaldībām ir dažāda veida pabalsti, bieži tā ir palīdzība «graudā» — brīvpusdienas skolā, malkas iegāde, apkures rēķinu nomaksa utt. Iedzīvotāju iespējas saņemt šo palīdzību ir ļoti lielā mērā atkarīgas no pašvaldību budžeta iespējām.

Vienīgais statuss valstī, kurš teorētiski garantē ienākumu līmeni, ir GMI. Nesasniedzot noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni (pieaugušajam — Ls 40, bērnam — Ls 45), persona (ģimene) var saņemt šo starpību pabalsta veidā. Taču realitātē arī šo pabalstu pašvaldība ir tiesīga atteikt, ja tās budžetā nav pietiekamu līdzekļu šim mērķim. Turklāt, lai pieteiktos šis pabalstam, jābūt saņēmušam trūcīgā vai maznodrošinātā statusu.

Cik Latvijā ir nabadzīgo — 2% vai 20%?

Atšķirībā no citām valstīm Latvija nav skaidri definējusi nabadzības līniju, nosakot tos, kuru ienākumi ir zemāki par šo robežu, par nabadzīgiem un garantējot atbilstošu palīdzību. Bez jau pieminētajiem statusiem mūsu valstī ir iztikas minimuma patēriņa grozs (septembrī — Ls 165), taču ekonomiskās krīzes skartajiem iedzīvotājiem no tā labuma nav nekāda, jo tas tikai atspoguļo dzīves dārdzību valstī.

Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, 2009. gadā trūcīgo cilvēku skaits varētu sasniegt 144,3 tūkstošus cilvēkus jeb 6,4% no iedzīvotāju skaita. GMI pabalsta saņēmēju skaits šogad — 57,7 tūkstoši cilvēku jeb 2,5% no iedzīvotāju skaita. Savukārt Eiropas Savienība plaši izmanto relatīvo nabadzības līniju, kas ir 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas, pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju. Saskaņā ar šo rādītāju Latvijā nabadzībai pakļauti vairāk nekā 20% iedzīvotāju.

Garantiju trūkums arī bezdarba apdrošināšanas sistēmā

Garantiju trūkums atklājas arī sociālās apdrošināšanas sistēmā, konkrētāk, apdrošināšanā pret bezdarbu. Pirmkārt, Latvijā ir viens no īsākajiem bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodiem Eiropas Savienībā, īsākais Baltijas valstu vidū. Ekonomikas uzplaukuma laikā šādi laika periodi darba atrašanai un pārkvalifikācijai daudziem bija pietiekami, taču pašlaik, bezdarbnieka pabalstam beidzoties, cilvēka iespējas atrast jaunu darbu ir niecīgas, rezultātā paliekot bez iztikas līdzekļiem. Otrkārt, bezdarbnieka pabalsta summas ir pārāk mazas, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu iztiku. Var pat teikt, ka situācijā, kad bezdarbnieks ar stāžu līdz deviņiem gadiem piecus no deviņiem pabalsta saņemšanas mēnešiem saņem 45 latus, sociālās apdrošināšanas sistēma nepilda savu funkciju. Nodrošinātais ienākumu aizvietojums personai ar mēnešalgu, līdzvērtīgu vidējai darba samaksai valstī, ir tikai ap 10%. Šāda sistēma ļoti tiešā veidā veicina nabadzīgo skaita pieaugumu valstī.

Pirmais solis cīņā ar nabadzību: sistēmas sakārtošana un iedzīvotāju paļāvības vairošana.

Jāsecina, ka Latvijā sociālās palīdzības sistēma ir ar kritiski zemiem standartiem un palīdzības saņēmējiem nespēj nodrošināt cilvēka cienīgu iztiku. Vēl jo vairāk — iedzīvotājiem nevar būt pilnīga paļāvība uz to, ka, nonākot bezizejas situācijā, valsts garantēs pat šī nelielā pabalsta saņemšanu. Valsts sociālās palīdzības uzdevums ir saviem iedzīvotājiem sniegt šādas garantijas!

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.11.2017
Ienākt apollo.lv