Cik liela ir vidusskolēnu nedēļas kabatas nauda

Apollo
13 komentāri

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums par jauniešu attiecībām ar naudu parāda vecāku lielo nozīmi jauniešu izglītošanā finanšu jautājumos, lai nākotnē viņi būtu prasmīgi naudas lietās. Vienlaikus vairākas novērotās likumsakarības jauniešu rīcībā ar kabatas naudu liek secināt, ka ar vecāku piemēru vien ir par maz un personīgo finanšu plānošanai jārod vieta arī skolu programmās, portālam «Apollo» pastāstīja Adriāna Kauliņa, «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore.

Cik liela ir vidusskolēnu nedēļas kabatas nauda

Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai savāktu datus pētījumam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta organizētajā ikgadējā skolēnu pētniecisko un radošo darbu konkursā «Jaunais finanšu eksperts 2013» piedalījās 900 skolēnu no 42 Latvijas skolām, kas apsekoja vairāk nekā 5600 jauniešu un 3600 vecāku paradumus un uzskatus naudas lietās.

Vecāku paradumi ģimenes budžeta plānošanā ir pārāk nepilnīgi, lai būtu labs paraugs bērniem

Pētījumā secināts, ka 70% bērnu savus vecākus uzskata par prasmīgiem naudas lietās, un nākotnē plāno ar naudu rīkoties tieši tāpat vai līdzīgi. Taču jāatzīst, ka pašu vecāku prasmes ģimenes budžeta plānošanā būtu vēl jāattīsta - Latvijā vien 30% ģimeņu rakstveidā plāno un kontrolē savus izdevumus mēneša griezumā, un tikai 12% ģimeņu plāno izdevumus vismaz gadu uz priekšu, kā arī tikai piektā daļa ģimeņu veido uzkrājumus «drošības spilvenam» vai lielākam pirkumam. «Pētījuma dati vēlreiz apliecina, ka bērnu izglītošana savu finanšu pārvaldīšanā vispārizglītojošo skolu programmu ietvaros ir aktuāla, jo ģimenes paradumu pārņemšana vien nenodrošinās jauniešiem vajadzīgās prasmes, lai veiksmīgi rīkotos ar savu naudu nākotnē,» secina A.Kauliņa.

Bieža un mainīgu summu kabatas naudas došana neveicina jauniešu patstāvību

Pārliecinoši lielākajai daļai (90%) vidusskolas vecuma bērnu galvenais ienākumu avots ir vecāku dotā nauda, 23% jauniešu norāda arī citu radinieku sniegto atbalstu. Ienākumi no darba šajā vecumā ir tikai 18% skolēnu. 36% skolēnu no vecākiem saņem 5-10 latu lielu kabatas naudu nedēļā, 31% saņem summu līdz 5 latiem, bet 18% skolēnu šajā vecumā vecāki dod 10-20 latu lielu kabatas naudu nedēļas tēriņiem. 5-10 lati ir dominējošais nedēļas kabatas naudas apmērs skolēniem Rīgā, citās Latvijas pilsētās, kā arī laukos.

Svarīgākās mācības par naudu apgūstamas, iesaistot bērnu ģimenes budžeta plānošanā

Saskaņā ar vecāku teikto, tikai 23% ģimeņu bērni tiek regulāri iesaistīti ģimenes ienākumu un izdevumu plānošanā, 47% to praktizē neregulāri, bet 21% - tikai bērna izdevumu kontekstā. Interesanti, ka skolēni ir labāk informēti par ģimenes ienākumiem nekā vecākiem šķiet: gandrīz puse bērnu apgalvo, ka zina gan to, kur vecāki strādā, gan to, cik nopelna.

Pusei jauniešu ir bijusi pozitīva pieredze ar kabatas naudas daļas novirzīšanu krāšanai: 40% ir sakrājuši naudu un veikuši kāroto pirkumu, kamēr 9% vajadzīgo summu gan ir sakrājuši, bet pirkumu nav izdarījuši, iespējams, saprotot, ka nauda nav nākusi viegli un pārvērtējot pirkuma nepieciešamību. Pētījumā arī vērojama izteikta sakarība: jo lielāka skolēna kabatas nauda, jo viņš izjūt mazāku nepieciešamību naudu krāt kādam pirkumam, tāpēc ka vēlamo parasti nopērk vecāki.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv