Cilvēki, kas pa sauszemi pārvietojas laivās

Apollo
0 komentāru

Pēc Krievijas Federācijas 2002. gada tautas skaitīšanas datiem sāmu ir 2000. Sāmi (senais nosaukums «lapi») dzīvo Murmanskas apgabala Kolas pussalā, kas gandrīz pilnībā atrodas aiz polārā loka. Polārās nakts laikā (no novembra beigām līdz janvāra vidum) saule virs apvāršņa praktiski neparādās.

Ceļotāju uzmanību piesaistīja fakts, ka sāmi ir maza auguma (vīrieši ap 160 cm) un ka viņiem nav to mongoloīdās rases pazīmju, kas ir citām Ziemeļu tautām.

Senajos zīmējumos attēlotais sāmu pārvietošanās līdzeklis (képė;), kurā iejūgts viens ziemeļbriedis, ļoti atgādina laivu. Protams, sāmi pa zemi nepārvietojās laivās, taču savas ragavas būvēja gandrīz kā mazu kuģi no izturīga koka — priedes vai egles. Tā kā šīs ragavas braucot gāzelējās no vienas puses uz otru, braucējs parasti sevi piesēja ar siksnām vai virvēm.

Citām tundrā dzīvojošajām tautām šāda veida un izskata pārvietošanās līdzekļa pa sauszemi nav. Ne velti ņenci savā valodā to sauc «laivaragavas». Nodibināt kontaktus ar sāmiem sākotnēji bija grūti. Ieraugot no viņu viedokļa dīvainus aizjūgus, sāmi parasti paslēpās mežā.

Lielu interesi un zinātniskus strīdus izsauc tā dēvētie labirinti — no akmeņiem salikti koncentriski apļi, kas parasti izvietoti pakava veidā un veido sarežģītas ejas. Daži zinātnieki uzskata, ka tas ticis darīts kulta nolūkos, citi — tie esot paraugi, kā pagatavot slazdus un lamatas zivīm, kas nokļuva seklūdenī jūras paisuma laikā. Labirintu saikne ar sāmu priekštečiem nav skaidra, jo diemžēl ir pārtraukums laika ziņā starp arheoloģisko izrakumu datiem un rakstu (vēsturiskajiem) avotiem.

Sāmiem bija pazīstams sejdu jeb akmeņu kults. Dīvainas un neparastas formas laukakmeņi, klintis, kam bija antromorfs (cilvēkveidīgs) izskats, mudināja meklēt izskaidrojumu to izcelsmei. Šādiem akmeņiem sāmi upurēja briežus, atstājot pie tiem brieža galvu ar ragiem, reizēm arī ādu. Akmens «muti» apsmērēja ar upurētā brieža asinīm. Par sejdiem tika uzlūkoti arī augsti celmi.

Sāmi briežus laiž ganībās un tos nepieskata. Briežus uzrauga tikai ziemas apmetnēs, kad dzīvnieki neiet tālu prom no mītnēm, un atnešanās laikā. Pavasarī, dodoties ķert zivis, briežus sāmi palaiž brīvībā, bet rudenī vāc kopā savu ganāmpulku. Tas ir darbietilpīgs process, jo brieži bieži vien aizklejo tik tālu, ka to pazušana nav nekāds retums. Dažus briežus atstāja visu vasaru apmetņu tuvumā, ar ko doties meklēt rudenī izklīdušo ganāmpulku. Sāmiem briežu ganāmpulki ir salīdzinoši nelieli — daži desmiti briežu.

Mutvārdu folklorā visinteresantākie var šķist nostāsti par čakļiem (čahļiem) jeb mazajiem cilvēciņiem, kas dzīvo zem zemes, alās un klinšu aizās. Tāpat kā sāmi čakļi nodarbojas ar briežkopību, ķer zivis un dodas medībās. Runā gan viņi dīvaini. Ja kaut ko viņiem pasaka vai pajautā, čakļi atbild ar tiem pašiem vārdiem, bet no otra gala jeb pretējā vārdu kārtībā. Un visu laiku ķiķina. Sāmi uzskata čakļus par ļaunprātīgām būtnēm.

Ļoti krāšņas un daudzveidīgas ir sāmu galvassegas, kurās mirdz ziemeļblāzma visā savā spožumā un skaistumā.

Sāmi nekad alkatīgi neiznīcina dzīvniekus, tos medī tieši tādā daudzumā, cik nepieciešams iztikai.

Skarbā un noslēpumainā sāmu zeme (Lapzeme) jeb Pohjala ir aprakstīta arī eposā «Kalevala».

Ir saglabājušās ziņas, ka Ivans Bargais zīlēšanai un pareģošanai esot aicinājis tieši sāmu nojdu jeb burvi šamani.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv