Cilvēki meklē atbildes par traģēdijas iemesliem un atbildīgajiem Papildināts

Apollo
249 komentāri

Kamēr Valsts policijas izmeklēšana par Zolitūdes traģēdijas iemesliem ir vēl tikai sākuma stadijā, sabiedrība pati meklē atbildes, kāpēc sagruva «Maxima» lielveikala ēka un kas būtu jāsauc pie atbildības par cilvēku upuriem.

Cilvēki meklē atbildes par traģēdijas iemesliem un atbildīgajiem

Foto: Evija Trifanova/LETA

Policija saistībā ar traģēdiju, kas prasījusi vismaz 54 cilvēku dzīvības, ir sākusi krimināllietu un izmeklēšanu. Policijas pamatversija ir, ka lielveikals sagruvis, jo pieļauti pārkāpumiem būvniecības procesā. Pamatversijai ir izvirzītas trīs apakšversijas - pārkāpumi pieļauti projekta izstrādē, pārkāpumi notikuši būvniecības laikā vai arī jumta konstrukciju pārslodze notikusi zaļā jumta izbūves laikā.

Policija ir piesaistījusi būvniecības ekspertus, lai veiktu ekspertīzes, un tieši tās tiek minētas kā sarežģītākā un laikietilpīgākā izmeklēšanas daļa. Sestdienas pēcpusdienā policija pirmo reizi tika ielaista veikala drupās, lai kopā ar ekspertiem sāktu lietisko pierādījumu vākšanu.

Tikmēr publiskajā telpā cilvēki nav gatavi ilgi gaidīt un paši meklē atbildes uz sāpīgajiem jautājumiem, izvirzot dažādas versijas. Būvniecības jomā strādājošais Raitis Krinbergs savā blogā izvirzījis versiju, ka jumts varētu būt sabrucis, jo nav izturējušas metāla kopnes jeb sijas, kas turējušas pārsegumu - betona dobumotos paneļus. Savukārt kolonnas savu darbu varētu būt izpildījušas, jo traģēdijas vietas fotogrāfijās neesot redzamas to deformācijas.

Krinbergs novērojis, ka arī pašas metāla kopnes neesot būtiski deformējušās, taču tās sadalījušās uz pusēm. Kopnes izskatoties veidotas no divām daļām un vidū sastiprinātas ar skrūvēm. «Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās neatradu, tāpēc nezinu, vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā, un nevaru neko apgalvot, bet domāju ka tās ir skrūves, kuras nav izturējušas slodzes,» pieļauj būvnieks, mudinot skaidrot, vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves bija ar pietiekamu noturību, vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes un vai projektā tika ievērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes.

Krinbergs atzīmē, ka ir vēl viens aspekts, kas rada jautājumus - vai šī projekta sadalījumu kārtās nav likuma pārkāpums. Būvnoteikumi nosaka, ka būves kārta ir būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām, bet konkrētajā gadījumā abas kārtas izskatoties cieši saistītas. «Jautājums šādu būves kārtu apstiprinātājiem - cik neatkarīga var būt būvniecības kārta ēkā, uz kuras vēlāk plānots veikt tik vērienīgus būvdarbus?» vaicā būvnieks, «protams, juristi, visdrīzāk, teiks, ka pēc burta viss ir likumīgi. Ja tā, tad šis punkts ir noteikti jāmaina tā, lai nākamās būvniecības kārtas būvdarbi nekādā veidā nevarētu radīt kādu apdraudējumu iepriekšējās, ekspluatācijā nodotās kārtas lietotājiem.»

Savukārt IT speciālists Aigars Ķūrēns sociālajos tīklos stāsta, ka, lai arī nav celtnieks, savulaik esot piedalījies riģipša plākšņu skrūvēšanā konkrētajā lielveikalā, un viņam radies iespaids par būvdarbu paviršumu, esot trūkuši darbinieki, par darbiem esot piedāvāta niecīga samaksa un esot trūkuši darba līgumi. «Savu darbu veicām rūpīgi, un, lai arī tika ieguldīts vairāk darba nekā maksā, sākotnējais darba prieks drīz vien ātri aprāvās, redzot, kā iepriekšējais (vai iepriekšējie) pirms mums ir likuši profilus starpsienai. Ja uz 4,20 metru augsto sienu nobīde sasniedza pat 5 centimetrus, tad sākās pirmās pārdomas. Ja šādas kļūdas tiek pieļautas uz starpsienu konstrukcijām, tad kādas kļūdas tiek pieļautas pārējās konstrukcijās...,» raksta Ķūrēns.

«Pāris dienas vēlāk sanāca aizkavēties Mārupes objektā, uz Priedaines ielu atbraucām ap vakarpusi. Nākam iekšā, bet te pēkšņi aiztur apsargs - saka «Čaļi, a jums caurlaidīte ir?». Bet mums tāda netika izsniegta, lai gan objektā jau bija pavadīta nedēļa vai pat pusotra. Sāku interesēties, kāpēc pēkšņi tāda drošība un visi apsargi sarosījušies. Apsargs neieslīgst sīkumos un skaidro, ka šodien pēcpusdienā bijusi darba inspekcijas pārbaude. Būtu redzējis, kā dažu sekunžu laikā pazūd puse «stroikas» darbinieku. (...) Tā nu beidzot tikām pie līguma noslēgšanas, lai gan bijām jau nostrādājuši nedaudz vairāk pa nedēļu un visu laiku par to interesējāmies,» notikumus atminējies Ķūrēns.

«Pauzītēs nedaudz pastaigāju pa objektu un papētīju, cik liels progress manāms. Ikreiz, paskatoties uz tirdzniecības zāles griestu konstrukciju, pārņēma tādas kā šaubas. Ja jau pirmajā dienā pīpējot uz rampas (preču pieņemšanas zona) kā dadzis acī dūrās jumta konstrukcijas līkā betona pārsedze virs piegādes transporta izbraukšanas vietas, tad sāka uzmākties visādas domas par pārējām ēkas konstrukcijām. Nezinu kāpēc, bet visinteresantākā likās tieši lielā tirdzniecības zāle un tās metāla konstrukcijas pie griestiem. Vēl jo vairāk, ka tās sastāv no divām daļām, vidū saskrūvētas kopā. (...) Lai arī nekāds lielais konstrukciju speciālists nebiju (un joprojām diez vai esmu, tikai ir augstākā izglītība IT un sociotehnisku sistēmu modelēšanā), ieraugot ieceres uz jumta, sāku aizdomāties, vai tās konstrukcijas izturēs,» raksta Ķūrēns, «attēlos ir iespējams ļoti labi redzēt, ka nesošās metāla konstrukcijas ir lūzušas uz pusēm tieši savienojuma vietās pa vidu. Vēl labāk tas ir redzams no augšas filmētajā video, kā sabruka konstrukcija. Vai tas neliek aizdomāties par savienojumu tehnisko plānojumu, nepārdomātu slodzes plānojumu, tikpat labi arī skrūvju materiāla kvalitāti? Ļoti iespējams, ka šie savienojumi ir bijis «ķēdes vājākais posms», ar kuriem tad viss skumjais notikums sācies.»

Ķūrēns atgādina, ka vainas pirms diviem gadiem uz ēkas jumta bija ugunsgrēks. Viņš pieļauj, ka pat neliels ugunsgrēks varējis nodarīt kaitējumu metāla konstrukciju nestspējai. «Vai pēc šī ugunsgrēka šīs metāla konstrukcijas tika pārbaudītas un nomainītas? Tikpat labi šī ugunsgrēka izraisītā metāla deformācija varēja atsaukties uz iepriekš minētajām savienojumu vietām?» jautā pārdomu autors.

Savukārt Somijas eksperts Tomass Kaljass, spriežot pēc medijos pieejamajām fotogrāfijām, pauž viedokli, ka «Maxima» sabrukusi nepietiekami izstrādātu un kļūdainu metāla konstrukciju savienojumu dēļ. Projektēšanas laikā spiediena spēks uz balstiem nav ticis ņemts vērā un griestu kopņu savienojumu vietās skrūvju skaits nav bijis pietiekams, uzskata Kaljass, gala plāksnes biezums un izmēri būtu jānosaka, pamatojoties uz skrupuloziem aprēķiniem par to svara radīto spiedienu. Kā atzīmē Kaljass, fotogrāfijās redzams, ka balsta kopņu rāmji ir īsi un savienoti, bet tā vietā būtu varēts izgatavot viengabalainas pārseguma konstrukcijas, izvairoties no kļūdām savienojuma vietās.

Kaljass arī uzsver, ka šāda savienojuma neveiksmes var pārbaudīt uz vietas pēc tam, kad evakuācijas un glābšanas darbi ir pabeigti. Šī reālā pārbaude arī varētu izbeigt visas diskusijas, jo ar liela ātruma kameru var ierakstīt sabrukuma procesu no dažādiem rakursiem un ar pietiekami augstu kvalitāti.

Savu viedokli izplatījis arī advokāts Aldis Gobzems, atgādinot, ka viņš bijis advokāts Talsu traģēdijas lietā, kurā izskatītie jautājumi pēc to juridiskās dabas esot līdzīgi «Maxima» traģēdijai.

«Mana pozīcija Talsu traģēdijas lietā bija tāda, ka vispārīgie juridiskie principi pieprasa, ka visas, pilnīgi visas tiesības un pienākumi ir jāizpilda labā ticībā. Laba ticība ir viena no juridiskās zinātnes pamatu pamata ģenerālklauzulām. Turklāt juridiskie pamatprincipi pieprasa, ka katram savas tiesības un pienākumi jāizlieto ar krietna saimnieka rūpību. Tādēļ jebkura attaisnošanās, ka būvatļaujas iedotas likumīgi, ka sabiedrisku telpu ekspluatācija ir normāla prakse un ir pieļaujama rīcība apjomīgu būvdarbu veikšanas gadījumā, ka cilvēkus no sabiedriskām telpām, kur var iestāties haoss, nevajag evakuēt pie jebkurām aizdomām par cilvēku drošību, ir pretrunā veselajam saprātam, loģikai, dzīvē gūtajiem novērojumiem un secīgi arī tamdēļ manis iepriekš nosauktajiem juridiskajiem pamatprincipiem,» raksta Gobzems.

«Tas, savukārt, nozīmē, ka, lai cik precīzi būtu ievēroti attiecīgās jomas formulāri, pašos pamatos ir pārkāpti manis nosauktie juridiskie pamatprincipi. Savukārt, pārkāpjot šos juridiskos pamatprincipus, nav izšķirošas nozīmes, cik precīzi ievēroti specifiskie attiecīgās jomas formulāri, jo pārkāpumu noskaidrošana pēdējos ir tikai tamdēļ, lai izvērtētu atbildību pastiprinošos vai mīkstinošos apstākļus. Pašu atbildību kā tādu tas neatceļ,» uzskata jurists.

Gobzema skatījumā «minimālajā atbildīgo personu lokā» ietilpst Rīgas būvvalde - «jo izdeva būvatļaujas pretēji jebkurām saprāta pazīmēm, ļaujot veikt celtniecības darbus un vienlaikus neaizliedzot telpu ekspluatāciju», «Maxima» - «jo pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm izmantoja telpas, kamēr virs tām notiek būvniecības darbi, tātad pārmērīgi riskēja ar cilvēku dzīvībām un veselību. «Maxima» ir atbildīga arī par to, ka cilvēkus, pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm, neevakuēja trauksmes gadījumā», un ēkas īpašnieks - «jo pretēji jebkādām krietna un rūpīga saimnieka pazīmēm pieļāva «Maxima» izmantot telpas, kamēr notiek būvdarbi».

«Protams, šeit nav izsmeļošs atbildīgo loks, jo sava daļa atbildības ir gan celtniekiem, gan projektētājiem, gan citiem procesā iesaistītajiem,» atzīst Gobzems, «ar šo es vēlējos populārā valodā paskaidrot, ka atbildīgās personas nav jāmeklē gadiem ilgstošās ekspertīzēs, tās ir acīmredzamas jau šobrīd. Tikai jābūt drosmīgiem to pateikt skaļi.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.09.2017
Ienākt apollo.lv