Dabas aizstāvji nobažījušies par zālāju biotopu kvalitāti un kāpām

Apollo
21 komentārs

«Dabas skaitīšanas» projekta pirmajā apsekojumu sezonā eksperti novērojuši, ka mazinājusies Latvijas zālāju biotopu kvalitāte, savukārt invazīvo sugu īpatsvars kāpu teritorijās ir palielinājies, projektam veltītajā preses konferencē sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne.

Mangaļsalas mežs

Mangaļsalas mežs

Sintija Zandersone / LETA

Viņa skaidroja, ka Latvijā plaši piekoptā zālāja savākšana ar sasmalcināšanas metodi degradē zālāja kvalitāti. Tajā pašā laikā vairākās teritorijās uzietas jaunas aizsargājamo augu sugu atradnes, kas liek secināt, ka vietām šīs sugas varētu būt vairāk, nekā iepriekš domāts.

Pierīgas teritorijas novērota vairāku invazīvu sugu izplatība dabiskajos kāpu periodos, līdz ar ko, DAP laika gaitā būs jāuzsāk pētniecība lai noskaidrotu, kā ar to cīnīties. Tāpat gar upju malām, tostarp Ventas upes krastā, konstatētas jaunas latvāņu audzes, kuru likvidēšanu nepieciešams uzsākt jau laicīgi. Gabrāne norādīja, ka problēmas ar šīm latvāņu audzēm var samilzt jau tuvāko piecu gadu laikā.

Projektā šovasar iesaistījušies 191 eksperts. Katrs no viņiem apgādāts ar GPS sistēmu, dodot iespēju saskaitīt pavadītos kilometrus un stundas. Eksperti dabā pavadījuši kopskaitā 26 805 stundas jeb 3350 dienas.

Bez atrastajām dabas vērtībām, veikti arī citi secinājumi. «Līdz šim straujteču eksperti uzskatīja, ka to sabojāšanās ir ilgtermiņa problēma, bet projekta gaitā konstatēts, ka vairākas straujteces ar oļainām gruntīm sākušās atjaunoties jau triju, piecu vai sešu gadu periodā,» teica Gabrāne

Kā ievērojamu projekta laikā paveikto viņa uzskaitīja 119 apsekotus atsegumus un trīs alu biotopus. Pie atsegumiem konstatēti arī jauni, kurus zemes īpašnieki, pēc pašu iniciatīvas, varētu vairāk popularizēt. Pie 29 no tiem ir liels piesārņojums ar sadzīves atkritumiem, bet deviņi atsegumi - ļoti piesārņoti. Lai šo piedrazoto atsegumu teritorijas sakoptu, DAP plāno aicināt iesaistīties ne tikai zemju īpašniekus, bet arī vietējos iedzīvotājus un pašvaldības.

Šosezon aizvadīto lielo lietavu dēļ Latgales reģionā ekspertiem nav izdevies apsekot pilnīgi visas šogad ieplānotās teritorijas, taču to izpēti paredzēts paspēt turpmāko divu vasaru laikā.

Gabrāne uzsvēra, ka, lai veiktu secinājumus par biotopu skaitu svārstībām, nepieciešams apsekot vismaz pusi Latvijas teritorijas.

Taujāts par zemju īpašnieku bažām par potenciālu teritoriju apsaimniekošanas lieguma saņemšanu, DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks atbildēja, ka teritorijās, kurās jau notiek saimnieciskā darbība, biotopu meklēšana nenotiek un nākotnē arī nenotiks, jo tur šie biotopi vienkārši neatrodas.

«Politisko lēmumu par iespējamu saimnieciskās darbības aizliegšanu kādā no atrastajiem biotopiem pieņems tikai pēc diviem gadiem, projekta beigās. Tad arī sociāli atbildīgais lēmums būs jāpieņem dažādās nozarēs gan zemju īpašniekiem, gan arī valstiski jāizšķiras, ko mēs gribam darīt,» sacīja Jātnieks, uzsverot, ka iedzīvotājiem nevajadzētu jaukt biotopus ar zemes liegumu teritorijām, jo pašlaik, saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, saimniecisko darbību biotopos nevar aizliegt.

DAP pārstāvji sacīja, ka projekta laikā netiek kartēti meži, kas ir jaunāki pa 50 gadiem. Tāpat pēc pašlaik veiktajiem apsekojumiem, nevienā no teritorijām nav paredzēts veikt mikroliegumu.

Kā ziņots, Dabas izglītības centrā «Meža māja» Ķemeros 14.jūnijā tika atklāts Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstīto «Dabas skaitīšanu», kuru plānots pabeigt līdz 2019.gada 31.decembrim, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Līga Ivanova.

Projektā paredzēto inventarizāciju trīs gadus veiks personu apvienība SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» un Latvijas Dabas fonds. «Dabas skaitīšana» ir DAP īstenots projekts.

Dabas skaitīšanu iecerēts veikt Latvijas teritorijā gan valsts, gan privātajās zemēs.

Visiem ekspertiem, dodoties dabā, līdzi jābūt DAP izdotām noteikta parauga eksperta apliecībām, kas jāuzrāda zemes īpašniekam pēc to lūguma. Apliecībā būs iekļauts arī DAP kontakttālrunis, kur nepieciešamības gadījumā iegūt papildu informāciju.

Eksperti dabā apsekos teritoriju, aizpildot apsekojama anketu un kartē iezīmējot konstatētā biotopa robežu. Katram ekspertam apsekojama laikā līdzi jābūt globālās pozicionēšanas sistēmai (GPS), kas fiksē arī eksperta pārvietošanās maršrutu. Teritorijas plānots apsekot pēc vienotas metodikas. Ekspertiem nebūs nepieciešams izvērtēt dabas vērtību esamību, piemēram, intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs, apdzīvotās vietās, izņemot konkrētas teritorijas, kas noteiktas kā obligāti apsekojamas, piemēram, kāpu zona pilsētā un teritorijās, kurās pēdējo trīs gadu laikā jau ir veikti izpētes darbi un izsniegti saskaņojumi un atļaujas dažādu darbību veikšanai, kā piemēram, karjeri, kūdras ieguves platības un citas vietas.

Pašvaldībām un zemju īpašniekiem uz to deklarētajām adresēm katru gadu pirms lauku darbu sezonas tiks izsūtītas informatīvas vēstules, lai informētu par ekspertu apmeklējumu un eksperta atpazīšanas zīmēm. Vēstules tiks izsūtītas tiem īpašniekiem, kuru īpašumos obligāti paredzēta eksperta vizīte. Ja teritorijas apsekojuma laikā tiks atrasts ES nozīmes biotops, zemes īpašnieks par to tiks rakstiski informēts.

Informāciju par savā īpašumā esošajām dabas vērtībām zemes īpašnieks varēs iegūt arī dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols» un Lauku atbalsta dienesta lauku informācijas sistēmā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv