Darba tirgū krievu valoda noder

Apollo
0 komentāru

Sliktas valodas zināšanas neapmierina darba devējus.

Rietumu tirgus pārstāvjiem Latvija ir simpātiska tādēļ, ka tajā ir speciālisti, kuri apveltīti ne tikai ar savas nozares profesionālajām spējām, bet arī krievu valodas zināšanām. Latvija ir tilts starp Eiropu un Krieviju. Bet jaunieši tik un tā pastiprināti cenšas apgūt franču, spāņu, vācu, skandināvu un citas valodas.

Darba devēji: valoda jāzina

Privātā biznesa īpašnieki apgalvo, ka krievu valoda nepieciešama. Piemēram, veikalos, frizētavās, tūrisma industrijā krievu valodas ignorēšana nozīmē klientu un tātad arī naudas zaudēšanu. Piemēram, būvmateriālu uzņēmuma «Pa ceļam» direktors Andis Lazdāns pārliecināts par krievu valodas nepieciešamību. Daudzu uzņēmumu pastāvīgie klienti ir krievi, turklāt ne vienmēr klients runā latviski.

Tādēļ A. Lazdāns kā obligātu nosacījumu sava uzņēmuma esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem izvirza labas krievu valodas zināšanas. Pēc direktora domām, bez krievu valodas Latvijā nav iespējams sasniegt labus rezultātus biznesā. Salīdzinot ar padomju laiku, kad krievu valoda bija noteikti jāapgūst, tagad tās prestižs mazinājies un to mācīties skolās vairs nav obligāti.

Tālab skolēni apzināti izvairās apgūt krievu valodu, tā protestējot pret okupācijas režīmu. Taču šāda protestēšana kaitē pašiem jauniešiem. Lai atgūtu zaudēto, jaunieši krievu valodu mācās augstskolas piedāvātajos kursos vai arī algo privātskolotāju. A. Lazdāns uzskata, ka efektīvākais valodas mācīšanās līdzeklis ir runāšana ikdienā, sazinoties ar krievu tautības cilvēkiem.

Bieži mainās skolotāji

Rīgas kristīgās vidusskolas 9. klases skolniece Laura Zunda savas krievu valodas zināšanas vērtē kā viduvējas. Bet, lai konkurētu darba tirgū, šādas zināšanas ir niecīgas. Nepieciešams papildināt vārdu krājumu un mācīties gramatiku, kas palīdzētu pareizi lietot locījumus. Laura ir pārliecināta, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, krievu valodas nozīme mazinājusies — visi dokumenti ir valsts valodā. Arī krievu tautības cilvēki cenšas runāt latviski. Laura labāk pārzina angļu un vācu valodu nekā krievu. Laura teic, ka svešvalodas mācīšanas līmenis Rīgas kristīgajā vidusskolā ir labs. Vienīgā problēma — skolā bieži mainās krievu valodas pasniedzēji.

Varētu mācīt labāk

Rīgas 2. vidusskolas 12. klases skolnieks Edgars Spura savas krievu valodas zināšanas vērtē kā pietiekamas, lai nākotnē varētu konkurēt darba tirgū. Edgars domā, ka Latvijā krievu valodai joprojām ir liela nozīme, jo Rīgā krieviski runājošo ir vairāk nekā latviešu. Tādēļ vismaz galvaspilsētā krievu valodas nepieciešamība ir pašsaprotama. Edgars teic, ka viņa skolā krievu valodu varētu mācīt labāk.

Palīdz multfilmas

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes 2. kursa students Mārtiņš Čerņevskis uzskata, ka jebkura svešvaloda ir tikai ieguvums. Salīdzinot ar padomju laikiem, krievu valodas statuss mazinājies. Taču nav mainījusies krievu valodas vērtība. Students teic, ka pazīst daudzus jauniešus, kuri ar krievu valodu ir uz «jūs» un labprātāk dod priekšroku franču, angļu vai vācu valodai. Mārtiņš krievu valodu pārzina viduvējā līmenī — krieviski brīvi runā un lasa. Krievu valodu apguvis pašmācības ceļā, bērnībā skatoties multfilmas.

Zems sarunvalodas līmenis

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 2. kursa studente Lelde Tipāne uzskata, ka nepieciešamība pēc krievu valodas nav mazinājusies, taču mainījies tās pielietojums. Studente savas krievu valodas zināšanas vērtē zemā sarunvalodas līmenī. Vai darbā šī valoda noderēs, atkarīgs no profesijas. Piemēram, ja ikdienā apkalpojošā sfērā jāstrādā ar cilvēkiem, jāraksta dokumenti, tad bez krievu valodas iztikt grūti. Studente uzskata — jo kvalificētāks darbs, jo labāk jāzina valodas. Visbiežāk krievu valodas zināšanas nepieciešamas, ja ir biznesa kontakti ar krievu tautības pārstāvjiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv