Darbinieks atmasko negodīgu darba devēju, kurš draudējis un izmaksājis aplokšņu algas

Apollo
213 komentāri

«Man, godīgi sakot, nokaitināja tā viņa draudēšana un mētāšanās ar [policijas palīga] apliecību. Paši tajā pašā laikā saka, mums tāda slikta valsts. Kā tā, iznāk, ka pats tu esi kaut kāds valsts darbinieks, kuram tā valsts ir jāstutē, jātaisa. Pēc tam taisa pats sūdus,» tā saka apsardzes kompānijas «Verge» bijušais darbinieks Imants, kurš nācis atklātībā ar savu stāstu, kā uzņēmums šogad viņam maksājis aplokšņu algu un turklāt savā pēdējā algas dienā tās izmaksu arī nofilmējis videomateriālā, vēsta LTV raidījums «Aizliegtais paņēmiens.» 

Darbinieks atmasko negodīgu darba devēju, kurš draudējis un izmaksājis aplokšņu algas

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pēc Imanta iesnieguma un videomateriāla finanšu policija šobrīd sākusi kriminālprocesu, kas ir ceturtais valstī kopš pieņemtas izmaiņas krimināllikumā, paredzot pat cietumsodu pat to maksāšanu.   

Imantam šobrīd ir 61 gads, viņš ir pirmspensijas vecumā. Pēc profesijas galdnieks, ilgus gadus par to arī strādājis, bet pirms dažiem gadiem bijušas problēmas ar roku, un tagad ir otrās grupas invalīds. Invaliditātes pabalsts mazliet virs simt eiro, un lai izdzīvotu tomēr jāstrādā, un tā pērna gada nogalē viņš nonācis firmā «Verge», kas ir apsardzes kompānija. 

«Vienkārši kaut kādu naudu vajadzēja, sāku skatīties sludinājumos. Ieraudzīju, ka vajag Siguldā ēkas dežurantus. Zvanīju. Pēc tam CV vēl bija jāsūta. Viss. Darbā pieņēma. Sākumā strādāju Siguldā pie būvuzņēmuma, kur būvē jauno klubu, kultūras namu,» stāsta Imants. Jau pašā sākumā, pārrunājot darba noteikumus, firmas pārstāvis godīgi teicis – līgumā tev stundas likme būs 2 eiro 70 centi, bet patiesībā 0,90 eiro par stundu. Viņš piekritis, jo cita varianta nav bijis. 

2016.gada decembrī viņš nostrādājis sešas pilnas diennaktis, 2017.gada janvārī – pat desmit, bet oficiāli, protams, daudz mazāk.   

«Par decembri man pateica, ka es esmu nostrādājis sešas stundas par divi septiņdesmit stundā, nu, tad varat rēķināt, cik es oficiāli esmu nopelnījis.» Protams, sociālās iemaksas no šāda oficiālā darba apjoma praktiski nekādas. 

«Nu, par decembri kaut kas seši ar kapeikām un par janvāri ir kaut kas piecpadsmit ar kapeikām,» stāsta Imants. 

Šeit jāatzīmē, ka, piemēram, sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas par astoņu stundu darba dienu, atbilstoši likumam, šobrīd ir 129 eiro. Bet, Imants, lūk, oficiāli strādāja tikai sešas stundas un sanāk seši eiro.

Viņš atzīst, ka pats jau piekritis šiem noteikumiem, bet pirmajā algas dienā – janvāra beigās, kad visi strādājošie sasaukti vienkopus un firmas «Verge» īpašnieks Edgars Mētra pats katram dalījis skaidro naudu, viņš bijis pārsteigts par kādu saimnieka rīcību. Viņš draudējis darbiniekiem, lai lieki nepļāpā un neiebilst, un rādījis visiem policista palīga apliecību. Tālāk Imants jau vērsies pie «Aizliegtā paņēmiena» žurnālistiem un nākamo algas dienu nofilmējis ar slēpto kameru. 

Skaidrā naudā par janvāri viņam izmaksāja 262 eiro, lai gan viņš bija strādājis gandrīz 300 stundas un saskaņā ar līgumu viņa bruto algai bija jābūt 783 eiro, un uz rokas jāsaņem 553 eiro, nemaz neskaitot, ka firmai pie pie šāda Imanta darba apjoma būtu vēl jāapmaksā arī virsstundas. 

Firmas «Verge» īpašnieks telefonsarunā vēl pirms materiāla publicēšanas kategoriski noliedza, ka viņa uzņēmumā tiktu maksātas aplokšņu algas. 

«Protams, mums viss notiek tā, kā tas ir noteikts pēc likuma,» norādīja Mētra. 

Kā izrādās, pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, viņš savulaik tiešām bijis policista palīgs un konkrēti Valsts Policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas Operatīvās vadības nodaļas amatpersonai, taču šī amatpersona darbu policijā pametusi, un Edgara Mētras policista palīga apliecība 2016.gadā zaudējusi spēku, bet nodota atpakaļ policijai nav. Un, visticamāk, savus darbiniekus 2017.gada sākumā viņš biedējis jau ar nederīgu apliecību. 

Firma «Verge» ir vidēji liela apsardzes kompānija. Pēc 2015.gada datiem, to darbinieku skaits ir aptuveni 70, un tā maksā arī nodokļus. Proti, visa gada laikā samaksāti apmēram 83 tūkstoši eiro, bet sociālās iemaksas veiktas tikai 20 tūkstoši eiro apmērā un ja to sadala uz visiem darbiniekiem, tad par vienu darbinieki mēnesī vidēji maksāti 23 eiro, kas ir krietni zem sociālajām iemaksām, ko par darbiniekiem būtu jāveic vismaz no minimālās algas.

Jāatzīmē, ka apsardzes nozare Latvijā ir bēdīgi slavena ar lielo aplokšņu algu īpatsvaru. 

Proti, 2016.gadā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, visa nozarē strādāja 10 200 darbinieku. Kopējās sociālās iemaksas par viņiem savukārt bija 19 miljoni 470 tūkstoši eiro, kas, šķiet, daudz, taču parēķinām uz vienu darbinieku... mēnesī.. un sanāk 159 eiro... 

Tas ir mazliet vairāk nekā sociālās iemaksas būtu veiktas no minimālās algas – proti, 126 apmērā, taču tuvu tam, un jāsecina, ka vidēji sanāk - gandrīz visi apsargi valstī sēž savās darba vietās par minimālajām algām.

Ko par to saka advokāti? 

Izmantojot apsardzes firmas «Verge» bijušā darbinieka Imanta safilmēto videomateriālu, LTV raidījuma «Aizliegtā paņēmiena» žurnālisti devās pie vairākiem Latvijas advokātiem, uzdoties par aplokšņu algas maksāšanā pieķertā uzņēmēja pārstāvjiem, kuri labprāt sniedza vairākus padomus, kā panākt, lai kriminālatbildība par to nedraudētu. Firmas fiktīvā pārstāve arī jautāja, vai, iespējams, piemēram, dod kādam finanšu policistam kukuli, lai lietu nobēdzinātu.      

Kopumā tika apmeklēti trīs advokātu biroji, kurus varētu saukt par gana ietekmīgiem Latvijā.

Pirmais - «Rode un Partneri», un konkrēti padoms tika jautāts advokātam Jānim Rozenbergam, kurš aizstāvējis apsūdzēto pusi, piemēram, skaļajā digitālgeitas krimināllietā, kā arī tā sauktajā Lemberga jeb Ventspils tiesas prāvā.       

Otrais – advokātu birojs «Dzanuškāns un partneri», un konkrēti advokāts Mareks Šīrants, kurš savulaik, piemēram, pārstāvējis partiju «Saskaņa» prasībā pret žurnālisti Sandru Veinbergu un portālu «Tvnet» kādā vārda brīvības lietā. 

Un trešais advokātu birojs - «Leimanis, Kronbergs, Lācis» un konkrēti advokāts Gundars Lācis, kurš pats mediju uzmanības epicentrā līdz šim nav nonācis, bet viņa partneris Aivo Leimanis, piemēram, aizstāvējis bijušo augsta ranga policistu Uģi Araku, kuru aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.             

Vai pietiek ar konkrēto safilmēto video un viena darbinieka liecību pietiek, lai uzņēmēju varētu saukt pie atbildības?

Advokāts Jānis Rozenbergs 

«Teiksim tā, ja ir viena darbinieka liecība ar visu video, ja datoros un mapēs nekādas tabulas neatrod, kas to apstiprina, ja neviens cits darbinieks to neapstiprina.. Jautājums, kāds ir skaidrojums par šo video - Valentīndiena vai 18.novembris, vai kas, priekšnieks vienkārši bija veiksmīgi strādājis, no savas kabatas uzdāvināja naudu, ko viņš bija izņēmis. Tas bija vienreizējs pasākums.» 

Advokāts Mareks Šīrants 

«Ja šis video nav veidots no policistu puses, visticamāk, ka tas jau ir diezgan kritiski vērtējams, šis video. Un izvilkts no konteksta. Visticamāk, ka tas var būt arī kāds, nezinu, teātris uztaisīts. Tikai šis pierādījums, ja tiek ņemts, un vienas personas pieteikums, kurš neapstiprināsies ar kaut kādiem citiem pierādījumiem, tad es tomēr vērtētu, teiksim, šo situāciju samērā kritiski, ka varētu no tās taisīt kaut kādu kriminālprocesu pasākumu.» 

Advokāts Gundars Lācis

«Viss būs no tā video atkarīgs, no tā.. Izmeklētāji skatās video, viņš redz, ka dod naudu. Apsargs saka - tā man aplokšņu alga. Pierādījumu kā tādu nav, tur būs jāskatās arī pēc izšķirtspējas, vai tur var saprast, ko viņš parakstās tajā, par ko tas ir, bet man liekas, ka tur nevar saprast. (..) Tā būs interpretācija par to, kas tā ir par naudu. Šeit ir svarīgi tas, kas notiek ar pārējiem darbiniekiem. [..] Ja būs vēl kaut kādi tādi viņa sabiedrotie, viņš droši vien, ka pateiks, kuri ir strādājuši, kuri ir atlaisti, kuri vairs nestrādā. Un izmeklētājam šie cilvēki ir jāmeklē kā liecinieki.

Tātad ar video vien nepietiek, jo, lūk, nav jau zināms, kas tā bijusi par naudu. Varbūt priekšnieks to vienkārši izdāļājis. Svarīgi, ko teiks citi darbinieki, tostarp arī bijušie un arī šeit ir vairāki padomi. 

Advokāts Gundars Lācis

«Lielākais risks jūsu kompānijai ir bijušie darbinieki, ko izmeklētājs centīsies aptaujāt. Viņiem citu iespēju nav. Viņiem lielākie, kas kaut kādus pierādījumus dod krimināllietai, ja to ierosinās vispār, vai kaut ko sāks izmeklēšanu, ir tikai bijušo, esošo darbinieku aptaujas un viņu liecības. Tā kā ar to jūs varat strādāt, ar viņiem runāt un sastādīt sarakstu. 10:10 Tā kā ar viņiem principā.. Jums jāsastāda saraksts, ar viņiem jārunā.» 

Advokāts Šīrants savukārt norāda, ka svarīgi, lai no policijas puses nebūtu sākts kriminālprocess, tad var izmantot likt darbiniekiem neko neatcerēties. Ja kriminālprocess ir, tad darbinieku rokas jeb precīzāk mutes ir mazliet sasietākas.  

Advokāts Mareks Šīrants 

«Ja šajā konkrētajā situācijā nav ierosināts kriminālprocess, tad šajā situācijā nav īsti nevienam šis statuss un nevar īsti nevienu brīdināt par kaut kādu nepatiesas informācijas sniegšanu. Tas ir viņu paskaidrojumi, ka viņi sniegs vienkārši pirms kriminālprocesa savus paskaidrojumus, tā ir viņu brīva griba, ko viņi šajā konkrētajā gadījumā saka. (..) Neviens cilvēks nav ideāls un jebkurš cilvēks var kaut ko neatcerēties. Ja viņi neatceras kaut kādu informāciju, par to viņus pie kriminālatbildības nesauks.» 

Bet vai ir pamats kriminālprocesa sākšanai, un šajā gadījumā advokāti vienbalsīgi norāda uz kādu šī krimināllikuma panta detaļu. Un proti, lai to piemērotu ir jābūt pierādījumiem, ka nelegālās darba samaksa notikusi ievērojamā apmērā – un vajadzīgi pierādījumi par nelegāli izmaksātām  vismaz desmit minimālām mēnešalgām. 

Advokāts Jānis Rozenbergs

«Ir jāpierāda, ka neuzrādītā, nodokļiem neapliktā skaidrā nauda ir izmaksāta kopumā apjomā, kas ir vismaz 10 minimālās mēnešalgas.» 

Tātad vismaz 3800 eiro, bet «Verges» darbinieka Imanta gadījumā var runāt tikai par pāris simtiem. Un tātad ar viņa liecību par saņemto summu nekāds kriminālprocess nesanāk. Vai nu jādabon citu darbinieku liecības, ka arī viņiem maksāts tāpat, vai jāmeklē pierādījumi uzņēmēja saimniecībā – datoros un pierakstos.      

Advokāts Mareks Šīrants

«Lielā mērā tas ir atkarīgs, kādu pieteikumu jūsu šis darbinieks ir rakstījis. Un kādas liecības sniegs pārējie darbinieki. Kriminālprocess, visticamāk, uz šo brīdi.. Neievedīs, jo konkrētā situācijā ir jautājums, vai tas ir administratīvais pārkāpums vai kriminālnodarījums.» 

Advokāts Jānis Rozenbergs

«Ja datorā nekā nav, tad to viņi konstatēs, bet konstatēs droši vien pēc kāda pusgada, gada, jo datoru eksperti Latvijā, es nezinu, varbūt ir kaut kas mainījies pēdējā pusgada laikā, bet visu laiku, cik es atceros, bija 2 uz visu Latviju, uz visām Latvijas policijām. Viens darbojās ar pc, otrs ar mac. Man gadījās būt pie viņiem kabinetā, tādā 3x lielākā par šo telpu, tur tādi lieli plaukti kā noliktavā, no augšas līdz apakšai piekrauti ar melniem maisiem, ar sistēmblokiem un kompīšiem. Prasīju, kas tas, viņš saka, tie no vietām sasūtīti, redz, ar šito plauktu es strādāšu šomēnes, pie šitā es tikšu nākammēnes, pie tiem tālāk nākamgad.» 

Tātad baidīties no policijas šajā gadījumā īsti nevar vērts. Advokātu skatījumā šī lieta arī par sīku, lai tiesībsargi tai kārtīgi pieķertos. Vienīgais, ka uz šīs informācijas pamata Valsts ieņēmumu dienests var sarīkot kādu auditu. Un dod mums padomu – piekārtot grāmatvedību, lai neuzraujamies uz kaut kādām pozīcijām, kas ienes firmai skaidro naudu.  

Advokāts Jānis Rozenbergs

«Es neesmu novērojis, ka finanšu policijai būtu liela, kaut kāda plaša prakse, masveida kampaņa vai vēl kaut kas, ka finanšu policija ar šīm lietām nopietni ņemtos, ka tas būtu kaut kur redzams, dzirdams.» 

Un pat ja pierādījumus izdotos savākt, tad nekāds bargais tas pants jau neesot. 

Advokāts Gundars Lācis

«Šādos gadījumos nav jēga kādu likt kaut kur, vai valdes priekšsēdētāju sūtīt kaut kādos piespiedu darbos, šeit uzliks sodu vienkārši un viss. Kompānijai būs finanšu sods. [Cietumā neliek?] Nē, nav taču neviens nodurts, nav nogalināts, nav nocirsta roka vai vēl kaut kas.» 

Bet ja šāds video nonāk masu medijos, kādā raidījumā – ko tad? Advokāts Lācis pieļauj, ka tad var vērsties pret šo mediju.. 

Advokāts Gundars Lācis

«Tā ir neslavas celšana kompānijai. [..] Pret viņu var vērsties, protams, un tā. Jo tiešu pierādījumu par to, ka tā ir aplokšņu alga, nav. Es saku, šādi, kāds kādam dod naudu, tur taču ir simtiem iemeslu, kāpēc var dot naudu. Varbūt viņš bija aizņēmies no tā kunga tajā jakā, kas tur sēdēja, vēl kaut ko.»  

Arī Širants aicina bosa sekretāri par to nesatraukties...

«Nu, ir. Cik tur video ir garš? (..) 10 minūtes? (..) 10 minūtes kauna un tālāk jūs darbojaties, kā jau darbojaties.» 

Un vēl pēdējais jautājums - bet varbūt tomēr finanšu policistam drošs paliek drošs iedot kādu pateicību, lai lieta nemaz īsti nesākas... dodam arī šādu mājienu... 

Advokāts Jānis Rozenbergs

«Riskanti, riskanti. Riskanti, riskanti. To pašu, ko es saku saviem visiem draugiem, radiem, paziņām, tai skaitā par ceļu policiju, nav vērts, lai tiktu vaļā, lai mēģinātu tikt vaļā no administratīvā pārkāpuma, izdarīt smagu noziegumu.»

Advokāts Mareks Šīrants 

«Es nekādā veidā nevaru ieteikt, mācīt jūsu valdes loceklim dzīvot, es skaidri zinu, ka tas ir kriminālpārkāpums un šādus ieteikumus noteikti es jums nevaru.. (..) Ja es runāju ne kā advokāts, ja es runāju kā parasts pilsonis, kurš lasījis ir detektīvromānus, protams, es varu prognozēt, ka visticamāk viņi paši ir apskatījuši to video un paskatījušies pieteikumu, strādāt īpaši parasti finanšu policijā neraujas pašrocīgi, ļoti strādāt. Ja viņi īpaši neredz, ka šeit ir kaut kāds smags noziegums. Viņi redz, ja viņi uzsāktu šo procesu, tad tas būtu administratīvais pārkāpums, par administratīvo pārkāpumu viņi nekādu statisfakciju dabūt nevar, šo uzslavu, tad iespējams, ka viņi grib, iespējams, es nesaku, ka es zinu šo situāciju, bet iespējams, ka viņi grib nošaut vismaz vienu kārtīgu zaķi uz tā rēķina. Līdz ar to..  (.) Ja jūs man pateiktu, kā sauc to finanšu policistu, tad tas vairāk vai mazāk pēc savas iepriekšējās dzīves pieredzes varu prognozēt, kāds viņš ir un kāds nav. Var būt, ka es zinu, kas tas tāds ir. Varbūt kādreiz esmu dzirdējis, ka viņš kaut kādus cilvēkus ir iegāzis vai kaut kādā veidā nav turējis savus vārdus, tad es jums varētu pateikt.

Īsais kopsavilkums no visu advokātu teiktā ir šāds: Ja datorā un dažādos pierakstos uzņēmējs nav atstājis pēdas par aplokšņu algu maksāšanu, ja citi darbinieki neko neatceras un neko nezina, tad ar šādu video un viena darbinieka liecību, lielākais, kas draud uzņēmējam, ir administratīvais sods. Saskaņā ar 159.pantu, no 140 līdz 2100 eiro. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk
Ienākt apollo.lv