Darbs divas dienas mēnesī, alga – 2000 latu: realitāte Rēzeknē

Apollo
332 komentāri

«Darbs tikai divas dienas mēnesī, bet alga – divi tūkstoši latu, piemaksa – vairāk nekā 600 latu par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu.» Šķiet, ka tāds varētu izklausīties ideālā darba sludinājums. Taču tā ir realitāte Rēzeknes slimnīcā. Šādu un vēl līdzīgu lēmumu dēļ, Rēzeknes slimnīcas vadībai pārmet naudas izšķērdēšanu, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Darbs divas dienas mēnesī, alga – 2000 latu: realitāte Rēzeknē

Foto:Reuters/Scanpix

Pirms nepilniem trīs gadiem, kad pēc nesaimnieciskas rīcības Rēzeknes domes deputātu uzticību bija zaudējis iepriekšējais slimnīcas vadītājs Jānis Jukna, amatā iecēla Diānu Gavari – Karpovu. Taču strādājošo neapmierinātība ar valdes locekles pieņemtajiem lēmumiem rada bažas, ka viņu sagaida priekšgājēja liktenis. «Es pieprasu atstādināšanu, jo viņa neatbilst ieņemamajam amatam,» paziņo Rēzeknes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Jeļena Stepule («Tautas kontrole»).

Pērn uz pāris mēnešiem Gavare - Karpova izveidoja jaunu amatu – sabiedrisko attiecību speciālists, tajā iekārtojot savu meitu Ievu. Pēc tam, kad par to radās pastiprināta sabiedrības interese, šo amatu likvidēja. Savukārt projektu vadītājas amatā nokļuva Gavares – Karpovas paziņa rīdziniece Ineta Ulase. Iesākumā viņu pieaicināja kā konsultanti dažādos projektos, bet vēlāk - noslēdza darba līgumu ar mēnešalgu 1 964 latu apmērā. Turklāt iestādes arodorganizācija konstatējusi, ka Ulase slimnīcā atrodama vien divas reizes mēnesī, lai gan līgumā un darba laika uzskaites kartē lasāms, ka Ulase šeit pavada katru dienu astoņas stundas.

Līdzīgā izdevīgā pozīcijā iecelta arī daugavpiliete Jeļena Civako. Viņa ir Gavares – Karpovas vietniece stacionārajā daļā. Arī  Civako katru dienu slimnīcā sastapt nevarot. Toties abām darbiniecēm ir vēl kāda privilēģija – viņām kompensē izmaksas par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu. Kompensācija ir iespaidīga – katrai pie algas pieskaita vēl 630 latu mēnesī. Tas ir teju tikpat daudz, cik vidējais ārsta atalgojums slimnīcā.

Tikmēr pilnīgi citāda attieksme esot pret tiem, kuri cenšas iebilst, viņuprāt, nepilnīgajiem lēmumiem. «No slimnīcas galvenā ārsta uz morgu par sanitāru,» tā bijušais Rēzeknes slimnīcas galvenais ārsts Jāzeps Korsaks («Rēzeknes koalīcija») īsumā atstāsta savu karjeras kritumu.  Korsaks savu atlaišanu no veselības aprūpes dienesta vadītāja amata apstrīdēja tiesā. Latgales apgabaltiesa lēma par labu viņam –  Korsaks ir jāatjauno darbā. Taču slimnīca spriedumu pārsūdzēja.

Tiesāšanās norit ar vēl vienu darbinieci. Staru diagnostikas nodaļas reģistratorei, atgriežoties no bērnu kopšanas atvaļinājuma, darba vairs nebija. Tā vietā viņai piedāvāja vakances – virtuves strādniece, veļas mazgātāja, vai uz laiku administratores amatu, kamēr tā devusies bērna kopšanas atvaļinājumā. «Šis gadījums ir uzskatāms piemērs diskriminācijas aizlieguma pārkāpumam, kad darba devējs formāli atjauno darbā un nākamajā dienā tiek likvidēts attiecīgais amats, nenodrošinot Darba likumā noteikto pienākumu - saglabāt to pašu vai līdzvērtīgu darbu,» situāciju raksturo Tiesībsarga tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītāja Šarlote Bērziņa.

Turklāt Rēzeknes slimnīca atkārtoti nav reaģējusi uz tiesībsarga lūgumu atbildēt uz virkni jautājumu. Tāpēc nav pārsteigums, ka Gavare - Karpova izvairījās savu viedokli paust arī raidījumam «De facto». Pagājušajā nedēļā «De facto» sazinājās ar  Gavari – Karpovu, lai informētu par savu ierašanos. Taču viņa interviju atteica. Saprotot, ka «De facto» dosies uz slimnīcu tik un tā, Gavare – Karpova tur vairs nebija sastopama.

«Rēzeknes slimnīca» ir pašvaldības iestāde, kur kapitāldaļu turētājs ir pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs. Viņa preses pārstāve jau pagājušajā «De facto» raidījumā paziņoja, ka Bartaševičs līdz pirmajam jūnijam ar medijiem nerunās. Lai gan Gavare - Karpova vēlēšanās nekandidē, viņa izvēlējusies tādu pašu taktiku. Turklāt Gavare – Karpova nevis skaidro notiekošo viņas vadītajā iestādē, bet cenšas visu pārvērst par atsevišķu darbinieku priekšvēlēšanu aģitāciju. Telefonsarunā ar «De facto» viņa ir kodolīga: «Pēc pirmā jūnija es būšu ar jums gatava runāt. Tagad gan nē. Tā ir priekšvēlēšanu aģitācija, kuru jūs mēģināt noslēpt šajā sižetā. Es būšu spiesta par to ziņot attiecīgajām institūcijā.»

Tikmēr Gavarei – Karpovai pārmet gan dārgas aparatūras iegādi, kuru nespēj uzstādīt, gan necaurspīdīgos iepirkumus, kā arī nepilnības, apgūstot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. «Mēs, pirmkārt, gribētu redzēt, ko Rēzeknes dome atbild. No tā mēs varēsim izanalizēt, vai tā pašvaldības funkciju pilda pienācīgi, vai arī saskatāmas nolaidības pazīmes,» par uzsākto pārbaudi stāsta VARAM pašvaldību departamenta direktora vietnieks Toms Ķikusts.

Turklāt Rēzeknes slimnīcas nebūšanas nokļuvušas arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB)redzeslokā. «Šobrīd pārbaude notiek par valsts amatpersonu darbību saistībā ar rīcību par finanšu līdzekļiem,» paskaidro KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Rēzeknes dome uzsākusi revīziju slimnīcā. Taču tā vien šķiet, ka dome nebūs ieinteresēta rezultātus atklāt līdz pašvaldību vēlēšanām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv