Dārgās bezmaksas studijas ārzemēs

Apollo
0 komentāru

Studēt ārvalstīs par desmit reizes zemāku studiju maksu — šāda iespēja Latvijas jauniešiem dota kopš mūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Latvijas pilsoņiem, kas studē ES dalībvalstu universitātēs, vairs netiek piemērots ārvalstu studenta statuss un tam atbilstošā paaugstinātā mācību maksa. Latvijas studentiem par studijām jāmaksā tikpat, cik par attiecīgās programmas apguvi maksā vietējie studenti.

Noteikumi par vienoto studiju maksu gan attiecas tikai uz tām studiju programmām, kas tiek pasniegtas studiju valsts oficiālajā valodā, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Eiropas lietu departamenta direktora vietniece Gunta Arāja. Piemēram, studēt Francijā par iekšzemes studiju maksu var tikai franciski. Ja apmācība norit citā valodā, augstskolas no ārvalstniekiem drīkst prasīt daudzkārt augstāku mācību maksu nekā no vietējiem studentiem.

Var studēt bez maksas

Astoņi, deviņi, desmit tūkstoši latu gadā — ar tik iespaidīgām studiju maksām prestižajās Lielbritānijas universitātēs bija jārēķinās vēl pirms gada. Kopš esam ES, šie skaitļi pieder pagātnei. Latvijas jauniešiem, tāpat britiem un citiem ES pilsoņiem, mācības jebkurā bakalaura programmā Lielbritānijā, arī Oksfordā un Kembridžā maksā vienādi — 1175 Anglijas mārciņas jeb 1200 latus gadā. Ar 2007. gadu studiju vienotā maksa gan tiks paaugstināta līdz 3200 latiem. Viens no iemesliem — studētgribētāju pulks no jaunajām ES dalībvalstīm aug ārkārtīgi strauji, radot lielus izdevumus Lielbritānijas valdībai, kurai nākas citvalstu jauniešu studijas daļēji dotēt.

Pieejami arī atvieglojumi: ja studenta vecāku ienākumi gadā nepārsniedz 20 000 mārciņu, var saņemt Lielbritānijas valdības finansiālo palīdzību, kas pilnībā nosedz mācību maksu. Kā apliecina Lielbritānijas padomes izglītības konsultante Inga Ziemele, gandrīz visiem Latvijas jauniešiem, kas uz šo atbalstu pretendējuši, palīdzība piešķirta.

Jārēķinās ar dzīves dārdzību

Izklausās vilinoši — iegūt prestižu diplomu Lielbritānijā, par studijām nemaksājot ne nieka. Tomēr skats kļūst mazāk rožains, apsverot dzīvošanas izdevumus. Šī summa vairākas reizes pārsniedz studiju maksas lielumu. Kā liecina Lielbritānijas padomes aplēses, uzturam, mitekļa īrei un citiem izdevumiem, dzīvojot Lielbritānijā, bez 6000–8000 mārciņām gadā neiztikt. «Šejienieši, kas iepriekš nav bijuši britu zemēs, parasti neapjauš turienes dzīves dārdzību,» saka Lielbritānijas padomes izglītības konsultante Inga Ziemele. Jaunieši nepamatoti uzskata, ka, dzīvojot taupīgi, pērkot lielveikalos produktus par pazeminātām cenām, «kaut kā jau varēs iztikt». Protams, var studijas apvienot ar darbu, taču Lielbritānijas studentiem atļauts strādāt tikai 20 stundas nedēļā. «Ar simts mārciņām, ko students šādi var nopelnīt nedēļā, izdzīvošanai nepietiks,» teic konsultante.

Lielbritānija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kur noteikumi par vienoto studiju maksu būtiski mainījuši studiju izdevumu lielumu ārvalstu studentiem. Kā «Izglītība. Karjera» jau rakstīja, tādās ES valstīs kā Vācija, Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Somija, Slovēnija un citās augstākā izglītība bez maksas pieejama gan vietējiem, gan ārvalstu studentiem. Studējot šajās valstīs, jārēķinās tikai ar dzīvošanas izdevumiem.

Piemēram, Vācijā gada iztikai vajadzēs aptuveni 5000–5600 latu, liecina Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (VAAD) dati. Kā informēja VAAD konsultante Katerīna Ertle, arī Vācijā studentiem ir darba stundu ierobežojums — strādāt drīkst tikai 90 pilnas darbadienas gadā. Ar algu, ko par tām var saņemt, «normālai» dzīvošanai nepietiks, uzskata K. Ertle.

Naudu iespējams aizņemties

Ko darīt, ja nav naudīgu vecāku, kas izlīdzētu ar dažiem tūkstošiem latu gadā? Izeja var būt aizņēmums. Gluži tāpat kā studijām Latvijas augstskolās, Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondā (SF) var pieprasīt studiju un sociālo kredītu arī mācībām citu ES valstu augstākās izglītības iestādēs. SF līdz šim studijām ārvalstīs piešķīris 117 studējošo kredītus (dzīvošanas) un 124 studiju kredītus (maksa augstskolai). Visvairāk kredītņēmēju studē Igaunijā, bet otrajā vietā ir Lielbritānija.

Ja tādu pašu augstskolas studiju programmu iespējams apgūt arī Latvijā, studējošā kredīta maksimālā summa bakalaura studijām ir līdz 60 latiem mēnesī. Savukārt, iestājoties studiju programmā, kādas Latvijā vispār nav, var pretendēt uz pilnu summu, kāda nepieciešama dzīvošanai. Līdzīgi ir ar studiju kredītiem — programmās, kuras var apgūt arī mūsu valstī, piešķir summu, kas nepārsniedz šīs programmas studiju maksu Latvijā, bet programmās, kuru Latvijā nav, var saņemt kredītu pilnas mācību maksas apjomā.

Labāk izmantot stipendiju programmas

SF vadītājs Jānis Ķirsons apliecina, ka ir studenti, kuriem piešķirts šāds, Latvijas apstākļiem milzīgs studējošo kredīts (virs 500 latiem mēnesī). Tomēr viņš aicina jauniešus būt piesardzīgiem, iepriekš rūpīgi apdomājot risku: «Jārēķinās, ka aizņēmums nav nekāds pabalsts, visa paņemtā nauda vēlāk būs jāatdod. Labāk vispirms meklēt citus avotus, piemēram, stipendiju programmas. Bet pēc tam aizņemties trūkstošo,» iesaka J. Ķirsons.

Stipendijas konkursa kārtībā gan bakalaura, gan maģistra un doktora studijām piešķir dažādi stipendiju fondi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Cits variants — piedalīties kādā no augstskolu studentu apmaiņas programmām. Tās gan lielākoties piedāvā ar kādu ārvalstu studentu apmainīties vietām ne ilgāk par semestri vai gadu.

Dārgās bezmaksas studijas ārzemēs

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv