Datorpirātisma nodarītie zaudējumi Latvijā — 10 miljoni latu

Apollo
0 komentāru

Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sasniedzis 58%, pieaugot par 1% salīdzinājumā ar 2003. gadu, liecina «Business Software Alliance» (BSA) un vadošās informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozares tirgus analīzes aģentūras IDC pētījuma rezultāti par datorpirātismu pasaulē 2004. gadā.

Datorpirātisma nodarītie zaudējumi jeb nelegālās programmatūras kopvērtība Latvijā pērn pieauga par trim miljoniem ASV dolāru, pārsniedzot 19 miljonus ASV dolāru jeb 10 miljonus latu.

Lietuvā datorpirātisma līmenis palicis nemainīgs 58% līmenī, savukārt Igaunijā pieaudzis par 1% līdz 55%. Lietuvā nelegālās programmatūras vērtība bija 21 miljons ASV dolāru, bet Igaunijā — 17 miljoni ASV dolāru. Augstākais datorpirātisma līmenis pasaulē fiksēts Ukrainā (91%), bet zemākais — Amerikas Savienotajās Valstīs (21%).

«Datorpirātisma radīto zaudējumu pieaugums vērojams laikā, kad Latvijā strauji audzis datoru un interneta lietotāju skaits, kā arī arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sākuši izmantot tehnoloģijas savā darbā. Lai arī valsts sektors tiek legalizēts, arvien lielāka tehnoloģiju un nelegālu failu apmaiņas lapu pieejamība gan mājsaimniecību, gan MVU vidū nevar neatstāt iespaidu uz datorpirātisma līmeni, par ko liecina rezultāti visā pasaulē. Nelegālās programmatūras apjoma pieaugums grauj vietējo IT nozari un negatīvi ietekmē vietējos ekonomiskos rādītājus. 17 vietējo BSA biedru — Latvijas lielāko IT uzņēmumu — sniegtā statistika liecina, ka datorpirātisma radītie zaudējumi šo uzņēmumu darbībai vien pērn sasnieguši aptuveni 2,675 miljonus latu,» atzīmē BSA valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju, uzņēmumu skaits, kas lieto datorus, pērn audzis par 5%, savukārt uzņēmumu skaits, kuriem ir interneta pieslēgums, — par 10%. Pērn vidēji par 5% pieauga arī datoru skaits Latvijas mājsaimniecībās.

Datorpirātisma radīto zaudējumu pieaugumu pērn iespaidoja arī neefektīvs likumu piemērošanas mehānisms, tostarp mazs policijas veikto pārbaužu skaits organizācijās: 2004. gadā ierosinātas tikai četras krimināllietas pret gala lietotājiem, viena krimināllieta pret datoru tirgotāju un septiņas krimināllietas pret nelegālu kompaktdisku tirgotājiem. Mazs ierosināto lietu skaits ir saistīts arī ar policijas darba restrukturizāciju līdz ar jaunās Ekonomikas policijas pārvaldes Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas izveidi. Pērn sākto lietu skaits ir līdzvērtīgs jaunās policijas nodaļas paveiktajam darbam šogad divu mēnešu laikā. Kopumā, nepastarpināti iesaistot BSA, pērn legalizēta programmatūra 220 tūkstošu latu apmērā: kompensācijās par nelegālas programmatūras lietošanu pērn piedzīti aptuveni 70 tūkstoši latu, savukārt BSA zināmā summa, par kādu pērn dažādas organizācijas nolēmušas legalizēt savu programmatūru, pārsniedz 150 tūkstošus latu.

«Jau vairākus gadus, neskatoties uz BSA un citu starptautisko intelektuālā īpašuma aizsardzības organizāciju rekomendācijām, Tieslietu ministrija nav izstrādājusi grozījumus Civilprocesa likumā, kas dotu iespēju efektīvi aizsargāt autoru tiesības. Tiesas iznākumi nereti ir bezrezultatīvi. Arī tas veicina zemu policijas reidu skaitu un lielo pirātu notveršanas gadījumu trūkumu,» atzīmē BSA pilnvarotais pārstāvis Jānis Bordāns.

Apmēram trešdaļa (35%) visā pasaulē izmantotās programmatūras ir uzskatāma par nelegālu. Nelegālo datorprogrammu kopējā vērtībā visā pasaulē pērn sasniegusi 33 miljardus ASV dolāru, kas ir par 4 miljardiem vairāk nekā 2003. gadā. Pieaugums var tikt skaidrots ar globālās programmatūras industrijas izaugsmi par 6% 2004. gadā, kā arī ar ASV dolāra devalvāciju par 6% attiecībā uz citu valstu valūtām.

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) tika uzņemtas desmit jaunas dalībvalstis ar salīdzinoši augstiem pirātisma rādītājiem, vidējais datorpirātisma līmenis ES ir krities par 2%, kas tiek skaidrots ar nelielu uzņemto valstu tirgu, salīdzinot ar vecajām dalībvalstīm.

Bez profesionālās un biroju programmatūras pētījumā iekļauti dati arī par operētājsistēmām un uz patērētājiem orientētām lietojumprogrammām, piemēram, par datorspēļu, personīgo finanšu un uzziņu programmatūru, kā arī vietējās IT industrijas un atvērtā koda programmatūru.

Pētījumā IDC ir analizējusi datus par programmatūras un datortehnikas kravu pārvadājumiem, veikusi vairāk nekā 7000 intervijas 23 valstīs, izmantojusi vietējo analītiķu palīdzību pasaulē, lai konstatētu vietējā tirgus datus. IDC noteica datorpirātisma līmeni un nelegālās programmatūras vērtību 87 pasaules valstīs.

Datorpirātisma nodarītie zaudējumi Latvijā — 10 miljoni latu

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv