Daudze: es ticu, ka grūtākais posms jau ir aiz muguras

Apollo
0 komentāru

Šodien mūsu valsts, mūsu Latvija svin savu 91. gadskārtu. Valsts dzimšanas diena vienmēr bijusi kā robežšķirtne, kā brīdis, kad jāizvērtē paveiktais. Šogad svētkus svinam sarežģītā laikā. Šis ir laiks, kad jāuzņemas atbildība un jāpieņem lēmumi, no kuriem atkarīga valsts nākotne. Šis ir laiks, kad nepieciešama aktīva un noteikta rīcība, kas palīdzēs pārvarēt radušās grūtības. Šis ir laiks, kad vajadzīgi radoši risinājumi, kuri dotu tik nepieciešamo impulsu valsts attīstībai un Latvijas nākotnei.

Daudze: es ticu, ka grūtākais posms jau ir aiz muguras

Foto: Lita Krone/LETA

2009. gads Latvijai un Latvijas cilvēkiem ir sarežģīts gads. Nopietnus ekonomiskus un politiskus pārbaudījumus nācies izturēt gan Latvijas sabiedrībai, gan Saeimai un valdībai. Ekonomiskā krīze ir pārbaudījums mūsu vērtību sistēmai, mūsu patriotismam un ticībai Latvijas valstij un tās nākotnei. Šajā laikā mums ir jāatbild vispirms pašiem sev – kur mēs esam, kāpēc mūsu valsts ir šādā situācijā, un kā mēs katrs varam palīdzēt savai valstij.

Latvijas turpmākā attīstība būs atkarīga no šodien pieņemtajiem lēmumiem. Šībrīža saspringtajā ekonomiskajā situācijā galveno uzmanību esam pievērsuši budžeta konsolidācijai. Protams, tas ir ļoti svarīgs uzdevums, pirmais solis, lai stabilizētu valsts finanšu situāciju. Taču vienlaikus mums uzmanība jāpievērš arī citiem valsts pārvaldes reformas, nodokļu politikas un valsts attīstības stratēģijas virzieniem. Šodien daudz runājam par reformām valsts pārvaldē. Līdz šim tās izpaudušās galvenokārt kā valsts pārvaldes institūciju, štata vietu un algu samazināšana. Taču daudz būtiskāk ir jau tuvākajā laikā veikt reālas strukturālas izmaiņas, kas nodrošinātu valsts pārvaldes mūsdienīgu un izmaksu efektīvu funkcionēšanu, kas veicinātu, nevis kavētu uzņēmējdarbību, kas atvieglotu, nevis sarežģītu valsts iestāžu dialogu ar iedzīvotājiem. Citiem vārdiem – nepieciešamas konceptuālas pārmaiņas visā valsts pārvaldes sistēmā. Līdzīgi jārīkojas, veicinot mūsu tautsaimniecības konkurētspēju un reformējot veselības un izglītības sistēmu. Manuprāt, šādas programmas izstrādei jābūt pašreizējās valdības galvenajai prioritātei. Un šeit mēs sagaidām drīzu un noteiktu valdības rīcību.

Krīzes laika politiskie un ekonomiskie lēmumi ir skarbāki un, iespējams, ļoti nepopulāri, taču tie nepieciešami mūsu valsts attīstībai ilgtermiņā. Lai gan lēmumi jāpieņem ļoti īsā laikā, tiem jābūt izsvērtiem un pārdomātiem. Pieņemot lēmumus, mums jāspēj pašiem sev atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Vai kādas iestādes likvidācija, kas šobrīd ļauj ietaupīt dažus tūkstošus, vēlāk mums neizmaksās divkārt dārgāk? Vai nepiešķirti līdzekļi līdzfinansējumam kādai Eiropas programmai mūs nenovedīs pie zaudētām darba vietām un nerealizētiem projektiem? Likvidāciju un samazināšanu nedrīkst pārvērst par pašmērķi. Taupībai jābūt pārdomātai, izvērtējot ieguvumus un zaudējumus ne tikai tuvākā, bet arī tālākā nākotnē.

Nedrīkst aizmirst, ka Latvija nav tikai valsts vara un valsts pārvalde. Vispirms Latvija ir katrs tās cilvēks, tās sabiedrība. Protams, atbildība par valsts attīstības pamatvirzieniem, par valstī notiekošo jāuzņemas Saeimai, valdībai un pašvaldībām. Tomēr jāatceras, ka valsts nākotnei ir vienlīdz svarīga arī katra iedzīvotāja līdzdalība un līdzatbildība. Jāatceras, ka valsts attīstība, valsts ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no pavisam ikdienišķām lietām. Piemēram, no tā, ka izvēlamies Latvijā ražotu preci un godīgi maksājam nodokļus. Mūsu ekonomika atveseļosies ātrāk, ja ikviens ar savu izvēli piedalīsies tās stiprināšanā.

Dāmas un kungi! Iepriekš pieņemto lēmumu analīze un izvērtēšana ir pamats turpmākam veiksmīgam darbam. Esmu gandarīts, ka mēs esam iemācījušies atzīt savas kļūdas. Arī parlamentā. Vēl pirms pāris gadiem būtu grūti iedomāties, ka no Saeimas tribīnes likumdevējs atvainotos par pieļauto kļūdu un piedāvātu to labot. Saeima ir atcēlusi pensiju ierobežojumus pensionāriem invalīdiem, kā arī atjaunojusi nodokļu atvieglojumus ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Mēs esam spējuši pamanīt, atzīt un labot pieļautās kļūdas. Tas nebūtu iespējams bez aktīva dialoga ar sabiedrību un nevalstiskajām organizācijām. Tas liecina, ka gan parlaments, gan sabiedrība, gan nevalstiskās organizācijas māk cits citu ne tikai uzklausīt, bet arī sadzirdēt.

To, kāds rezultāts ir nepietiekamam dialogam ar sabiedrību, uzskatāmi parādīja kaislības ap grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā. Esmu pārliecināts, ka savlaicīgs un plašs dialogs ar ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un sabiedrības pārstāvjiem būtu nodrošinājis nepieciešamo grozījumu pieņemšanu bez liekām negatīvām emocijām, bez savstarpējas neizpratnes un publiskiem apvainojumiem.

To, ka sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā ir uzlabojusies un kļuvusi par neatņemamu Saeimas darba praksi, ir atzinušas arī nevalstiskās organizācijas. Piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, nozaru, sociālo grupu un arodbiedrību pārstāvjiem kļūst saprotams arī sagatavoto lēmumu pamatojums, ir skaidrs, kāpēc un kā tiek pieņemti lēmumi. Tātad ir labāk saprotams arī gala rezultāts. Es ceru, ka sadarbība ar nevalstiskajām un profesionālajām organizācijām, ar sociālo grupu pārstāvjiem tikai paplašināsies, ka tiks meklēti un atrasti visām pusēm pieņemami risinājumi.

Godātie kolēģi un viesi! Šogad Latvijā un citviet Eiropā tiek atzīmētas vairākas zīmīgas gadadienas. 23. augustā atcerējāmies «Baltijas ceļu» – triju Baltijas valstu un to iedzīvotāju vienotības un brīvības alku simbolu. Pirms 20 gadiem, 1989. gada 23. augustā, trīs Baltijas tautas sadevās rokās, veidojot dzīvu ceļu no Tallinas līdz Viļņai. «Baltijas ceļš» un šī diena deva mums spēku un ticību, lai Latvija, Lietuva un Igaunija atgūtu neatkarību. Lai Baltijas tautas atkal atgrieztos Eiropā brīvas, neatkarīgas un līdzvērtīgas citām Eiropas nācijām. Šodien mēs esam sasnieguši to, kas pirms 20 gadiem šķita tikai tāls sapnis. Šogad mēs jau varam atskatīties uz piecu gadu dalības pieredzi Eiropas Savienībā un NATO. Latvija ir spēcīgākās militārās alianses un pasaules lielākā ekonomiskā bloka dalībvalsts. Mums ir stabili partneri gan mūsu reģionā, gan transatlantiskajā telpā.

Šobrīd Eiropas Savienība ir tādu pārmaiņu priekšā, kas ļaus tai pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko sniedz 27 valstu sadarbība. Par pārmaiņu instrumentu kalpos Lisabonas līgums. Tas padarīs Eiropas Savienību saprotamāku un tuvāku tās pilsoņiem. Tas ļaus Eiropas Savienībai īstenot saskaņotāku ārpolitiku un efektīvāk risināt tādus Latvijai nozīmīgus jautājumus kā, piemēram, enerģētikas politika. Gan Eiropas Savienības, gan NATO spēks rodams spējā pārveidoties, reaģējot uz pārmaiņām ģeopolitikā, jauniem drošības izaicinājumiem un globāliem ekonomiskajiem procesiem.

Ziemeļatlantijas alianse šogad atzīmēja savas pastāvēšanas 60. gadadienu un šajos gados tā sevi ir apliecinājusi kā spēcīgākā militārā kolektīvās drošības organizācija, kas spēj transformēties, lai reaģētu uz pārmaiņām starptautiskajā drošībā. Latvijai tas ir īpaši nozīmīgi, jo mūsu aizsardzības spējas, mūsu drošība ir balstīta uz šīs organizācijas stabilajiem pamatiem. Tāpēc arī Latvijai ir svarīga NATO misija Afganistānā, un tāpēc šai misijai ir vajadzīgi Latvijas spēki.

Latvijai ir jāizmanto visas iespējas un aktīvi jāiesaistās NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādē. Viena no šādām iespējām būs nākamgad, kad mums būs gods un atbildība organizēt NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesiju. Latvijā ieradīsies daudzi simti ietekmīgu politiķu ne tikai no NATO dalībvalstīm, bet arī no visas pasaules. Mums būs iespēja saviem partneriem apliecināt, ka Latvijas vārds nav saistāms tikai ar krīzi, mēs varēsim pierādīt, ka esam līdzvērtīgi partneri un spējam paveikt lielus uzdevumus. Ne tikai politiski, bet arī tautsaimnieciski gan NATO Parlamentārā Asambleja, gan jebkurš cits nozīmīgs starptautisks forums ir ieguvums Latvijai, jo ļauj parādīt sevi un pierādīt savu varēšanu, vienlaikus atbalstot mūsu uzņēmējus.

Godātie klātesošie! Neskatoties uz to, ka pašlaik mēs dzīvojam grūtā laikā, kad jāpieņem sarežģīti lēmumi un smags budžets, es ticu, ka grūtākais posms jau ir aiz muguras. Ir gandarījums, ka atsevišķās nozarēs jau redzamas ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Kravu apgrozījums ostās, dzelzceļa pārvadājumu pieaugums liecina par tranzīta un loģistikas nozaru attīstību. Pieaug Latvijā ražotās farmācijas produkcijas eksports. Daudzi Latvijas uzņēmumi ir atraduši jaunus sadarbības partnerus dažādās pasaules valstīs, ir meklēti un atrasti jauni noieta tirgi mūsu produkcijai. Kokrūpniecības eksporta pieaugums un mežu nozares finanšu situācijas stabilizācija liecina par Latvijas mežizstrādes rūpniecības nostiprināšanos starptautiskajā tirgū.

Arī politiskajā līmenī tiek meklēta izeja no krīzes, pieņemot lēmumus, kas nostiprina sabiedrības līdzdalību valsts politikas veidošanā. Līdz ar šogad notikušajām jauno novadu pašvaldību vēlēšanām ir noslēgusies administratīvi teritoriālā reforma. Saeima pēc plašām diskusijām sabiedrībā ir pieņēmusi grozījumus Satversmē par vēlētāju tiesībām rosināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Veikti arī citi grozījumi likumos, kas nostiprina parlamentāro demokrātiju mūsu valstī. Piemēram, pēc nevalstisko organizāciju ieteikuma mainīts Saeimas vēlēšanu likums, likvidējot tā saukto lokomotīvju principu. Protams, krīzes apstākļos vienmēr sabiedrībā uzvirmo idejas par «stipro roku», par vadoni, kas izvedīs valsti no krīzes. Tomēr valsts un tās attīstība nedrīkst būt pakļauta viena cilvēka skatījumam un vīzijai. Valsts stiprums ir atkarīgs no demokrātijas stipruma.

Latvija šobrīd ir uzņēmusies nopietnas starptautiskas saistības, kas liek mums rīkoties noteikti un stingri, pieņemt dažkārt ļoti grūtus lēmumus. Tajā pašā laikā mums jāspēj apliecināt, ka Latvijā, neraugoties uz pašreizējo situāciju, ir prognozējama un stabila ekonomika. Mums jāapliecina, ka šeit ir uzņēmējdarbībai droša vide, ka investīcijas, inovācijas un sadarbība ar Latviju ir ne vien iespējama, bet arī izdevīga. Ja Latvija spēs apliecināt savu stabilitāti un uzticamību, tad ātrāk atveseļosies mūsu ekonomika, atdzīvosies uzņēmējdarbība un radīsies jaunas darba vietas.

Stabilitāte, atbildība par savu rīcību un savstarpēja uzticēšanās nepieciešama arī politikā. Jāuztur nepārtraukts dialogs starp politiskajiem spēkiem, veicinot konstruktīvu sadarbību valstisku mērķu labad. Lai dialogs būtu rezultatīvs un pieņemtie lēmumi efektīvi, ir nepieciešama politisko spēku vienošanās. Sarežģītās situācijās vienmēr pierādījies, ka miers baro, bet nemiers posta. Tāpēc šobrīd ir svarīgi nepieļaut savstarpējas nesaskaņas, ir jānorok Latvijas politikā tik tradicionālais kara cirvis un jāsēžas pie sarunu galda. Nenoliedzami, strīdos dzimst patiesība, taču strīdiem un diskusijām jābūt konstruktīvām un uz attīstību vērstām. Politiskais populisms labumu nedos, bet tikai kavēs valsts attīstību. Jo īpaši tas jāatceras pirmsvēlēšanu laikā. Ņemot vērā, ka jau nākamgad vēlēsim Latvijas Republikas 10. Saeimu, aicinu politiķus izturēties īpaši atbildīgi pret pieņemtajiem lēmumiem, saviem darbiem, izteiktajiem vārdiem un dotajiem solījumiem.

Latvijas ļaudis! Es apzinos, ka dzīvojam un strādājam saspringtā politiski ekonomiskajā situācijā, tomēr esmu pārliecināts, ka kopīgiem spēkiem varam atrast izeju no vislielākajām grūtībām un atrisināt jebkuras problēmas. Mums jābūt pārliecībai, ka Latvija ir mūsu valsts, kuras nākotne atkarīga no mūsu kopējā darba un katra Latvijas iedzīvotāja atbildības.

Latvija – tie esam mēs paši. Visi kopā un katrs no mums. Un visiem kopā mums arī jāveido Latvijas nākotne. Latvijas nākotnes vārdā mēs nedrīkstam zaudēt ticību rītdienai. Tad mūsu valsts ceļš vedīs augšup. Novēlu, lai šodien visā Latvijā ir svētku sajūta, kas iedvesmos mūs izvirzīt jaunus mērķus un dos spēku tos īstenot. Sveicu visus Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 91. gadadienā!
          
Dievs, svētī Latviju!

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv