Daudzfunkcionālā halle būs. Ko tālāk?

Apollo
0 komentāru

Daudzfunkcionālā halle Skanstes ielā, kurā jānotiek nākamā gada pasaules čempionātam hokejā, pateicoties Rīgas pilsētas ieguldītajiem līdzekļiem, top triecientempā, taču daudzi ar tās izmantošanu saistītie jautājumi joprojām ir miglā tīti.

Modernie jaunie kvartāli, kas iecerēti bijušo dārziņu vietā starp Grostonas un Skanstes ielu, hokeja čempionāta laikā būs tikai tapšanas stadijā vai pat nebūs sākti būvēt. Faniem hallei piebraukt būs grūti, tāpēc viņus pārvadās speciāli norīkoti autobusi. Tikmēr Rīgas mērs Aivars Aksenoks paziņojis, ka vēlētos jauno objektu pārņemt pašvaldības īpašumā, jo Rīgai tāds esot nepieciešams. Tas nozīmētu, ka no rīdzinieku makiem būs jāsedz arī milzīgās ēkas uzturēšanas izdevumi, jo cerības, ka pašvaldības īpašumā dižhalle spēs strādāt rentabli, ir minimālas.

Miljons latu gadā

Pagaidām neviens nav aprēķinājis precīzas dižhalles ekspluatācijas izmaksas. Projekta «Arena Riga» konsultants Aivars Hermanis teic, ka tās varētu būt ap vienu miljonu latu gadā. Īpaši precīzāks nav SIA «Merks» tehniskais direktors Rolands Zelts. Viņš paskaidro, ka izmaksas rēķināmas katram pasākumam dažādi — koncertam, hokeja mačam vai zirgu izjādēm izmaksas esot ļoti dažādas. Tāpēc grūti pateikt, cik siltuma, elektrības un citu resursu patērēs objekts kopumā. Neesot iespējams precīzi pateikt, cik izmaksās ledus vienam hokeja mačam. Tikmēr siltumapgādes uzņēmums jauno halli uzskata par perspektīvu objektu no gūstamās peļņas viedokļa. Uzņēmuma pārstāvis Andris Sproģis RB informēja, ka jau noslēgts līgums par siltuma piegādi uz 10 gadiem. Tā ietvaros «Rīgas siltums» izbūvējis siltumtrasi par 40 000 latu, un siltuma patēriņš pirmajā gadā ieplānots par 14 000 latu, bet nākamajos gados — 26 000 latu gadā (pēc tagadējiem tarifiem bez PVN).

Nākamajā pavasarī dižhalles satelītobjekti, kas uz «Merkam» pārdotās zemes tiks būvēti peļņas gūšanai, vēl nebūs gatavi. No trim kvartāliem, kuros ieplānots Skanstes parks, trīs dzīvojamās augstceltnes, viesnīca un milzīgs tirdzniecības centrs, kā arī ēkas ofisiem, varētu pagūt uzcelt vienīgi Krājbankas ēku, RB sacīja «Merka» pārstāvis Arnis Lapiņš.

Taču arī to var apšaubīt, jo tās celtniecību paredzēts sākt tikai rudenī. Līdz ar to blakus jaunajai hallei sliesies Rīgas olimpiskais centrs, kas turklāt konkurēs ar saviem laukumiem dažu vietējo sacensību rīkošanā. Tie gan būs krietni mazāki un nebūs paredzami tik daudz fanu izklaidei, kā sportistu vajadzībām. Savukārt aiz šīs būves pavērsies «mēness ainava» — nopostīto mazdārziņu vietā labākajā gadījumā atradīsies būvlaukumi.

Būs speciāli autobusu maršruti

Tikmēr jau sākti plaši apkārtējo ielu rekonstrukcijas darbi. Ievērojami remonti paredzēti Mālpils, Vesetas, Grostonas un Ēveles ielā, savukārt Skanstes iela halles tuvumā tiks paplašināta ar «kabatām» autobusiem. Tiks izbūvēta arī jauna iela, kas savienos Skanstes ielu ar Grostonas ielu. Tomēr plašie rekonstrukcijas darbi nepadarīs vieglāku piekļūšanu ēkai, kas atrodas tuvu Rīgas centram. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietnieks Edgars Strods atzina, ka čempionāta maču laikā piebraukšana pie halles būs apgrūtināta un tāpat tas būs lielu koncertu rīkošanas dienās. Tādēļ nāksies hokeja faniem norīkot speciālus autobusus, un pa Skanstes ielu, visticamāk, tiks veidots arī jauns autobusa maršruts. Tiem cilvēkiem, kas dosies uz rajonu ar personīgo transportu, jārēķinās, ka sastrēgumi būs tāpat kā citur pilsētā. Satiksmes departamenta vadība arī konkrēti neatbildēja uz jautājumu, kādā veidā tiks risināta automašīnu piebraukšana pēc blakus esošo darījumu un dzīvojamo kvartālu uzcelšanas. Trīs jau pieminētajos kvartālos, ko uzbūvēs pēc halles, kopumā paredzētas autostāvvietas ar vietām 2500 automašīnām. Departamenta direktors Ivars Zarumba sacīja, ka Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, kuri plānojuši šādus objektus, acīmredzot aprēķinājuši arī, kā tur nokļūs automašīnas.

Taču skaidrs, ka tāda transporta piesaiste radīs lielu papildu slodzi arī tuvējās ielās, piemēram, Valdemāra ielā, Hanzas ielā un Ganību dambī. Departamentam nav skaidras atbildes, kā šo problēmu risināt.

Aktīvi rezervē ložas

Jāpiebilst, ka šobrīd jau ir rezervētas 17 no 43 halles ložām. Tās piedāvā iznomāt uz pieciem līdz septiņiem gadiem, nomas līgumu ierakstot zemesgrāmatā. Ložas nomnieks būs vienīgais telpu izmantotājs visu līguma darbības termiņu un šajās telpās varēs ne vien vērot arēnā notiekošās izrādes un sacensības, bet arī rīkot sanāksmes, prezentācijas, biznesa pusdienas un citus uzņēmuma pasākumus. Privātložas ir trīs veidu, un lētākajai nomas maksa septiņiem gadiem ir nepilni 100 000 latu, bet dārgākajai — apmēram 141 000 latu. Ložas paredzētas 15 cilvēkiem, tajās ir 10 sēdvietas, televizors, internets, bārs, ledusskapis u. c. To īpašniekiem pienākas arī bezmaksas autostāvvietas un garantētas biļetes par zemāko cenu uz visiem hallē notiekošajiem pasākumiem. Tā kā ložu nomnieki samaksās nomas maksu par pirmajiem pieciem gadiem jau pirms arēnas atvēršanas, būvētāji cer no šīs naudas segt aptuveni 20% no kopējām būvniecības izmaksām, kas ir 20 miljoni latu.

A. Hermanis skeptiski vērtē A. Aksenoka ieceri pārņemt halli pašvaldības īpašumā un uzsver, ka gandrīz nekur pasaulē pašvaldības nenodarbojas ar koncertu organizēšanu. Prakse pierādījusi, ka veiksmīgi šajā jomā darbojas tikai privātie biznesmeņi. Tikko tiek piesaistīta valsts vai pašvaldības nauda, visas tāmes tiek uzpūstas divreiz lielākas, kā tas bijis, piemēram, 4. maija svētku rīkošanā.

Mūzikas producents uzskata, ka halle spētu sevi atpelnīt divos trīs gados. Speciālista aprēķini balstīti uz līdzīgu izrāžu industriju starptautisko tīklu pieredzi, un neesot pamata domāt, ka Rīgā šāds projekts varētu attīstīties citādi. «Čempionāta dēļ mēs to saucam par hokeja halli, taču hokejs būs tikai daļa no tur notiekošajiem pasākumiem. Hallē notiks lielie koncerti — no akadēmiskās līdz rokmūzikai. Pozitīvais faktors — tiem vairs nebūs sezonāls — vasaras raksturs,» rezumēja A. Hermanis.

Sola biļetes par 10 latiem

Citi eksperti gan ir noskaņoti skeptiskāk rīdzinieku zemās maksātspējas dēļ, kas ir daudz mazāka nekā citās Eiropas valstīs vai ASV. Taču statistika liecina, ka pēdējo gadu laikā cilvēki arvien vairāk naudas atvēl izklaides pasākumiem. Lai jaunā halle varētu ne tikai vārgi eksistēt, bet normāli un ar peļņu strādāt, pēc ekspertu aplēsēm, jāsarīko 50–100 pasākumu gadā, kas nozīmē — ik nedēļu viens divi kvalitatīvi, komerciāli izdevīgi pasākumi — koncerti, sporta spēles, šovi, gadatirgi, jebkas, ja vien tas ir augstas klases un konkurētspējīgs.

Viens šāds pasākums var izmaksāt no 25 000 līdz pat pusmiljonam eiro, un atbilstoši šādi ieņēmumi nepieciešami no biļetēm. Kopējās izmaksas izdalot ar skatītāju skaitu, A. Hermanis aprēķinājis, ka jaunajā hallē lielkoncertu un šovu biļešu cenas varētu būt vidēji Ls 10, bet dārgākās biļetes maksātu Ls 50–60. Otrs faktors, kas ietekmē šova un biļešu cenu, ir pasākuma riska procents: superaugstas klases māksliniekiem, kā Filam Kolinsam, tas ir salīdzinoši zems. To pierāda nesen Tallinā jau pirmajā dienā stundas laikā simtprocentīgi izpirktās biļetes — pat cenas Ls 36 līdz Ls 48 nebija par augstu! Zināmiem māksliniekiem, kuri nav tādas superzvaigznes, risks svārstās 8–15% robežās, bet mazāk pazīstamiem tas var pat pārsniegt 50%.

Ja sākotnēji neizdotos savākt publiku, lai piepildītu visu halli, varētu izmantot amfiteātri, kura ietilpība ir 4000 vietu. Taču pievedceļi, infrastruktūra, telpas un, galvenais, skaņas kvalitāte būtu daudz pārāka nekā, piemēram, Sporta pilī, Sporta manēžā, «Skonto» hallē vai Ķīpsalā. A. Hermanis paskaidroja, ka arī kaimiņvalstis labi tiek galā ar līdzīgu objektu uzturēšanu. Hartvala arēnai Somijā klājas izcili, «Siemens» arēnai Viļņā (projekts savu darbu sāka pērnruden) — arī. ««Saku» hallei Tallinā sākumā attīstība gāja ļoti lēni — un nevis tāpēc, ka tā būtu nepareizi uzcelta; problēma slēpās faktā, ka holdings sastāvēja no pārāk daudzām publiskām personām un organizācijām — viņi izvēlējās nepareizu pārvaldīšanas stratēģiju. Turpretī tagad, pēdējā pusgadā, kopš mainījušies īpašnieki un dominē privātie akcionāri, lietas uz priekšu virzās ļoti labi,» viņš piebilda.

«Baltic Production Company» producente Brigita Rozenbrika arī uzskata, ka Rīgas halle būs prototips igauņu un lietuviešu daudzfunkcionālajām hallēm. Tomēr mūsu publika pieradusi pie 3000–5000 skatītāju lieliem pasākumiem, un tai būs vajadzīgs laiks, lai pārorientētos uz lielākiem. «Tādu pasākumu Rīgā būs maz, turklāt — nevis tāpēc, ka slaveni mūziķi pie mums negribētu braukt, bet mūsu ierobežotās pirkt un patērēt spējas dēļ. Nespēsim katru nedēļu izskraidīt uz visiem lielajiem koncertiem,» uzsvēra speciāliste.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv