Daugavpiliete vēlas pārdot nieri, saņemot avansu

Apollo
0 komentāru

Laikraksta «Latgales Laiks» redakcijā saņemta daugavpilietes Valentīnas vēstule, kurā viņa jautā, kur jāvēršas, lai pārdotu savu nieri, cik par to varētu saņemt, kā arī — vai viņa drīkstētu novēlēt savus orgānus transplantācijai pēc nāves, saņemot par to avansu, dzīvai esot? «Nauda ļoti vajadzīga jau tagad, dzīve zaudē jēgu,» šādu izmisīgā lēmuma iemeslu sieviete minējusi vēstulē.

Daugavpiliete vēlas pārdot nieri, saņemot avansu

Foto: Apollo, R.Oliņš

Mazdēla dēļ

«Neatkarīgā» centās sazināties ar Valentīnu pa viņas norādīto tālruņa numuru, taču sievieti neizdevās sazvanīt. «Latgales Laika» žurnālistei viņa telefonsarunā stāstījusi par dažiem apstākļiem, kuru dēļ vēlas pārdot nieri. Pirms desmit gadiem nomirusi Valentīnas meita, bet mazdēls nokļuvis pie aizbildņiem — radiem Ukrainā. Latvijā viņai neviena tuvinieka nav. Valentīnai pastāvīga darba nav kopš 1997. gada. Kādu laiku viņa saņēmusi invaliditātes pensiju, piepelnījusies dažādos darbos, bet pašlaik cerot uz bezdarbnieces pabalstu, ja vien izdošoties savākt nepieciešamos dokumentus. Līdz pensijai sievietei vēl atlikuši pieci gadi. Taču galvenais iemesls, kā dēļ daugavpilietei nepieciešama nauda, nav vienīgi ikdienas materiālās grūtības. Noskaidrojies, ka viņas galvenā vēlēšanās — lai pie viņas atgrieztos 12 gadus vecais mazdēls, taču bāriņtiesa viņai nepiešķir aizbildniecību, paskaidrojot, ka bērns jau ir tik liels, ka viņam ir tiesības izlemt, kur pats vēlas palikt. Savukārt Ukrainā Valentīnai solīts izsniegt uzturēšanās atļauju, ja viņa iegūtu aizbildnes tiesības. Sieviete stāstījusi, ka nevar izveidot kontaktu ar savu mazdēlu. Lai satiktos, vajadzīga vīza, biļetes, kam Valentīnai nav naudas. Cenšoties ko panākt, sieviete virinājusi neskaitāmu iestāžu durvis, taču bezcerīgi. Pirms diviem gadiem vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, no kurienes saņēmusi atbildi, ka lieta tiks izskatīta, tikai nav zināms, kad tas notiks.

Pārdzīvotais trauma bērnam

Daugavpils bāriņtiesas priekšsēdētāja Ligita Strazda «Neatkarīgajai» stāsta, ka lēmumu par Valentīnas neatbilstību aizbildņa pienākumu veikšanai bāriņtiesa pieņēmusi jau 2007. gadā, kam sekojušas neskaitāmas viņas sūdzības un iesniegumi, ar ko sakrājusies vesela mape. L. Strazda norāda, ka Valentīnas mazdēls Ukrainā dzīvo jau kopš 2000. gada, kurp devies kopā ar tēvu — Ukrainas pilsoni. Kad tēvs 2003. gadā miris, Ukrainas instances lēmušas par aizbildniecības piešķiršanu tēva sievai, kura nav zēna bioloģiskā māte. 2003. gadā vecmāmiņa vērsusies Daugavpils bāriņtiesā ar lūgumu atrast mazdēlu, jo nezinājusi, kur bērns atrodas. Tas bijis ilgs un sarežģīts process, tomēr ar Ārlietu konsulārā departamenta palīdzību zēnu izdevies Ukrainā uzmeklēt, pēc kā iestājies relatīvs klusums. Taču 2005. gadā Valentīna bāriņtiesā vērsusies atkal — un nu jau ar uzmācīgu ideju par to, ka viņa grib ņemt mazdēlu aizbildniecībā. Tomēr bāriņtiesa, izvērtējot visus apstākļus un nepieciešamos aspektus, atbildēja Valentīnai, ka ir zināmas problēmas, kuru dēļ viņa nevar pildīt aizbildnes pienākumus. Tomēr sieviete bijusi neatlaidīga un ar Daugavpils domes sociālā dienesta finansiālu palīdzību 2007. gada vasarā devusies uz Ukrainu pie mazdēla. Brauciens beidzies ar lielu troksni un skandālu, jo zēns pirms vecmāmiņas ierašanās nav zinājis, ka sieviete, kura viņu audzina, nav viņa īstā māte. Pārdzīvotais bērnam bijusi liela trauma, pēc kā nācies ārstēties. Daugavpils bāriņtiesas priekšsēdētāja stāsta — Valentīna uzskata, ka bāriņtiesa vienpersoniski izlemj nepiešķirt vecmāmiņai aizbildniecību, gaidot par to kukuli. L. Strazda Valentīnai skaidrojusi, ka minēto jautājumu juridiski var izlemt vienīgi bērna pastāvīgajā dzīvesvietā Ukrainā, taču sieviete to nevēlas saprast un par katru cenu cenšas īstenot ideju atvilkt bērnu šurp uz Latviju, neraugoties pat uz to, ka zēns pie aizbildnes Ukrainā jūtas labi, atbildot, ka nevēlas braukt uz Latviju.

Kā pēdējo Daugavpils bāriņtiesa no Zaporožjes apgabala Bērnu lietu administrācijas vēl šā gada 3. februārī saņēmusi psihologa slēdzienu un zēna aizbildņa paskaidrojumu, kur minētās personas iestājas pret zēna pārcelšanos uz Latviju, minot, ka šāds brauciens un aizbildņa maiņa var nelabvēlīgi ietekmēt jaunieša psiholoģisko stāvokli un veselību.

Bez komercdarbībām

Visdrīzāk daugavpilietes izmisuma pilno lēmumu iegūt naudu, cenšoties pārdot savu nieri, ietekmējis tas, ka interneta meklēšanas sistēmās pieejamas neskaitāmas vietnes ar sludinājumiem arī no Latvijas, kurās pilsoņi piedāvā iegādāties savas nieres. Likums atļauj izmantot cilvēka orgānus pēc viņa nāves vienīgi ar viņa piekrišanu, kas fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, donoram dzīvam esot. Orgānus tiek pieļauts ņemt no dzīviem donoriem, ja tas nepieciešams cilvēka dzīvības glābšanai, taču bez jebkādām komercdarbībām. Cita starpā pasauli aplidojusi arī ziņa, ka 35 Jordānijas iedzīvotāji pēdējos trijos gados miruši pēc savu nieru pārdošanas starpnieku grupējumiem, kuri nodarbojās ar orgānu kontrabandu.

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors, Latvijas Transplantologu asociācijas prezidents Rafails Rozentāls informē, ka pēdējos piecos sešos gados tiek veiktas 70–75 nieru transplantācijas gadā, uz miljons iedzīvotājiem — 30–32 operācijas. Ar šādu rādītāju Latvija ierindojusies 5.–7. vietā Eiropā, kas ir pat labāks rādītājs nekā Vācijā. Amerikā gadā veic 17 000 nieru transplantācijas, kas uz miljonu iedzīvotāju esot pat mazāk. Nieru transplantācija ir visizplatītākā orgānu pārstādīšanas operācija. Līdz šim Latvijā veiktas jau vairāk nekā 1300 nieru transplantācijas un vidēji rindā uz nieru pārstādīšanu gaida 50–70 dažāda vecuma cilvēki. Lai arī laikraksts «Latgales Laiks» daugavpilietei Valentīnai tiešu atbildi uz viņas sākotnējo jautājumu nedod, tomēr publikācijas noslēgumā piebilst, ka jau minētais Transplantācijas centrs nieru pārdošanas priekšlikumus no iedzīvotājiem saņem regulāri, īpaši pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija par donoru trūkumu. Taču naudas darījumi te netiek pieņemti. Pats par sevi runā fakts, ka kopš 1973. gada, kad veikta pirmā nieru transplantācija, no dzīviem donoriem veiktas tikai septiņas radnieciskas nieres pārstādīšanas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv