Dāvana ģenētiķiem — dvīņi

Apollo
0 komentāru

Dvīņi ir dabas laboratorija, jo to pētniecība palīdz atklāt, cik liela ir iedzimtības loma dažādu slimību attīstībā. Dvīņi vienmēr piesaistījuši uzmanību, un netrūkst jaunu apgalvojumu, kā arī dīvainu stāstu par šiem pāriniekiem. Piemēram, vairākaugļu grūtniecību esot daudz vairāk, nekā to zinām, jo agrīnā stadijā dvīnis var uzsūkties mātes organismā. Katram pāriniekam varot būt savs tēvs. Tā kā divi un vairāk mazuļi vienlaikus biežāk rodas mākslīgās apaugļošanas ceļā, par dvīņu pētniecību runāju ar klīnikas «EGV» embrioloģi Ilonu Joņinu un ginekologu Voldemāru Lejiņu.

Ja pazīstat vienolu dvīni, ziniet, tas ir rets «eksemplārs» — šādi dvīņi ir tikai vienā no 250 grūtniecībām. Dizigotiskie dvīņi dzimst biežāk un to skaits nedaudz variē dažādās etniskajās grupās. Piemēram, Joruba ciltī Nigērijā to ir vislielākais skaits — apmēram vienā no 20 grūtniecībām. Salīdzinoši Ķīnā — tikai vienā no 300, bet eiropiešiem aptuveni vienā uz 89.

Lielāka iespējamība tikt pie dvīņa ir sievietēm pēc 35 gadu vecuma, daudzbērnu māmiņām, kā arī tad, ja ģimenē (tostarp vīra vai partnera) bijuši dvīņi.

Slimo kopā

Pirmais, kas publicēja zinātnisku pētījumu par dvīņu līdzībām un atšķirībām (1875. g.), bija britu zinātnieks Darvina brālēns sers Frensiss Galtons. Pēc ilgiem pētījumiem viņš secināja, ka identiskie dvīņi izceļas no vienas apaugļotas olšūnas, bet neidentiskie jeb tā saucamie brāļu dvīņi — no dažādām konkurentu apaugļotām olšūnām. Galtons izteica domu, ka tikai identiskajiem dvīņiem ir vieni un tie paši gēni, tāpēc tieši šie pāri ir ideāli laboratoriskai pētīšanai.

20. gs. sākumā, kad Austrijas biologs Gregors Mendels atklāja ģenētisko likumu (secinot, ka katra paaudze manto iepriekšējo paaudžu pazīmes, ko Mendels nosauca par gēnu), dvīņiem pievērsa vēl lielāku uzmanību.

Ilgu laiku materiālus par dvīņiem uzkrāja, bet tikai piecdesmitajos gados itāļu profesors Luidži Geda publicēja pirmos pētījumus par dvīņiem. Šajā laikā arī radās dvīņu pētniecības zinātne, ko sauc par gemeloloģiju. 1969. gadā Geda organizēja pirmo šai zinātnei veltīto konferenci un pēc pieciem gadiem tika dibināta Starptautiskā dvīņu pētniecības biedrība Romā. Tā izdod arī žurnālu «Twin research» (dvīņu pētījumi — tulk. no angļu val.).

Daudzās valstīs ir iedibināti tā saucamie dvīņu reģistri, kuros gūtajā informācijā epidemiologi var atlasīt datus un izdarīt dažādus secinājumus, piemēram, spriest par iedzimtības lomu dažādās saslimšanās.

Ir noskaidrots, ka koronārās sirds slimības pārsvarā ir ģenētiski pārmantotas — 80%, ja ar šo kaiti slimo vienolas dvīnis, ar to sirgst arī viņa identiskais brālis vai māsa. Dizigotu dvīņiem abiem šī slimība ir tikai 25% gadījumu.

Savukārt otrā tipa diabēta (diabēts, kas pārsvarā ir cilvēkiem, kuri vecāki par četrdesmit gadiem un kuriem parasti nav jālieto insulīns) rašanos daudz vairāk ietekmē ģenētiskais faktors. Bet pirmā tipa diabētam (tie, kuri lieto insulīnu) šis faktors ir daudz mazāks.

2000. gadā Zviedrijā pētīti 9512 monozigotiskie un dizigotiskie dvīņi, no kuriem pārī vismaz vienam ir kāda onkoloģiska slimība. Epidemiologi secināja, ka lielākoties vēža rašanos ietekmē nezināmi ārējās vides, nevis ģenētiskie faktori. Piemēram, dzemdes kakla un dzemdes vēža gadījumos vides faktora loma ir gandrīz 100% gadījumu, bet olnīcu vēža gadījumos — apmēram 78% (22% — ģenētiskais faktors), krūts vēzim — aptuveni 73%. Vislielākā ģenētiskā ietekme novērota prostatas vēža izcelsmē — tajā tikai 58% gadījumu «vaino» vides faktorus.

Savukārt Amerikā veiktais pētījums par Parkinsona slimību dvīņiem (pētīja dvīņu pārus, no kuriem vismaz vienam bija šī slimība) parādīja, ka līdz 50 gadu vecumam gēniem nav liela loma — 90% gadījumu otram dvīnim nebija šādas saslimšanas. Taču pēc 50 gadu vecuma, ja viens dvīnis slimo ar Parkinsona slimību, gandrīz visos gadījumos viņam «pievienojas» arī otrs.

Par godu dvīņiem Amerikā savu nosaukumu ieguvusi Tvinsburga (tulkojumā no angļu val. «dvīņu pilsēta»). Šajā pilsētiņā Ohaijo štatā ik vasaru notiek dvīņu festivāls, kur pārinieki no visas pasaules ne tikai svin svētkus, bet var piedalīties dažādās zinātniskās — medicīniskās, psiholoģiskās un socioloģiskās — programmās.

Labāk dvīņus, nekā nevienu

– Nekas pozitīvāks manā dzīvē nebūs kā pirmie dvīņi, kas piedzima pēc pirmās mākslīgās apaugļošanas Latvijā. Neko labāku savā dzīvē nevaru izdarīt! — starojot saka ārsts Voldemārs Lejiņš, gan atceroties, ka tie paši sajūsmas vērtie pirmie dvīņi viņu māmiņai sagādāja ne mazums raižu — līdz četru gadu vecumam katrs gribēja savā laikā gulēt un ēst, māmiņa nebija izgulējusies.

Tieši pēc mākslīgās apaugļošanas vairāk ir dvīņu, jo šādā operācijā ievieto vairākus embrijus. Ja ieliktu tikai vienu, iespējamība, ka grūtniecība attīstīsies, būtu tikai kādi 30% (vai mazāk, ja ir citi negatīvi faktori). Ja ievieto vairākus, ir lielāka varbūtība, ka dārgā procedūra nebūs jāatkārto.

Turklāt, kad izmēģinātas dažādas metodes, bet bērniņa kā nav, tā nav, sievietei šķiet — lai liek dzemdē kaut vai septiņus embrijus — es dzemdēšu! Par tālākām grūtībām tajā brīdī nedomā.

Skandināvijā, piemēram, iestāda tikai vienu embriju, bet pārējos sasaldē un izmanto pēc tam, ja grib vēl vienu bērniņu vai pirmais mēģinājums apaugļot nav bijis veiksmīgs. Bet Latvijā vecāki operācijai krāj naudu… Zālēm aiziet no 300 līdz 500 latiem, ap 600 latiem izmaksā pati procedūra, vēl — analīzes pirms un pēc tam. Turklāt, kamēr naudu krāj, sievietes gadi neiet mazumā un līdz ar to iespēja apaugļoties krītas. — Mēs nevaram atļauties mazināt vecākiem cerību — viņi varbūt labprātāk gribētu dvīņus nekā vispār nevienu bērnu, — rezumē ārsts.

Vairāk par trīs embrijiem Latvijā gan nestāda. Ja attīstās vairākaugļu grūtniecība, dažkārt izmanto arī redukcijas metodes — vienu apaugļotu olšūnu reducē, jo daudzaugļu grūtniecība nav viegla. Lielākajās valstīs pasaulē parasti vairāk par diviem embrijiem neievieto.

Vai nākotnē pārinieku būs vairāk

Ultrasonogrāfiju veikšana ļoti agrīnā grūtniecības laikā ļāvusi dažiem pētniekiem secināt, ka dvīņu sākotnēji ir daudz vairāk, nekā domājam, taču nereti viens no viņiem aizejot bojā — uzsūcoties mātes ķermenī. Līdzīgi var notikt arī ar grūtniecību, kad radies viens auglis, — tas aiziet bojā tik drīz, ka sieviete to var pat nepamanīt.

Tāpat literatūrā aprakstīti dīvaini gadījumi, kad vēderā embrijam atrod viņa dvīņu pārinieku. — Tas acīmredzot saistīts ar to, cik ir augļa apvalku un placentu. Ja tie ir vienolas dvīņi, principā tas ir iespējams. Anatomiski viens dvīnis pārstāj attīstīties, taču tā nav dabiska parādība, — skaidro Ilona Joņina.

Internetā arī atrodams neticams nostāsts, ka 1810. gadā Amerikā vienai sievietei piedzimis viens balts un otrs — mulatu dvīņu puika. Katrs ieņemts savā laikā un no cita vīrieša. Vai tas ir bioloģiski iespējams? — Nezinu, cik tas ir reāli, jo, ja sievietei iestājas grūtniecība, viņai vairāk neveidojas olšūnas, strādā cits hormonālais mehānisms, kurš nomāc reproduktīvo funkciju. Varbūt tas teorētiski iespējams, ja izveidojas divas olšūnas, — spriež embrioloģe.

Vēl viens no iemesliem, kādēļ rodas dvīņu grūtniecība, ir hormonālo tablešu lietošana. Tomēr nav pētījumu par to, kā tas maina statistiku par pāriniekiem. Viena no versijām, kādēļ daba šādi reaģē, — tā mēģina atgūt nokavēto, jo iepriekš bija nomākta dabiskā olšūnu veidošanās.

Arī mākslīgi apaugļojoties, notiek zināma iejaukšanās dabā, tomēr tā ir cerība vecākiem bez bērniem beidzot sagaidīt mazuli. Kad gadus desmit bērniņu nav izdevies ieņemt, bet pēkšņi ir divi — puika un meitene! — no laimes var vai prātā sajukt!

***

Uzziņai

Dvīņus iedala vienolu jeb monozigotos un divolu jeb dizigotos. Pirmajā gadījumā olšūna ir viena un, tai sadaloties (parasti astoņās dienās), šūnu jeb dīgļa masa sadalās un rodas divas (vai vairāk) identiskas būtnes. Šādi dīgļi ģenētiski ir vienādi. 70% gadījumu viņiem ir viena placenta un viens augļa apvalks. Šie dvīņi parasti ir vizuāli ļoti līdzīgi. Savukārt divolu dvīņi rodas, ja apaugļotas tiek divas olšūnas. Parasti tas notiek tad, ja ir augsts sievišķo hormonu jeb estrogēnu līmenis organismā, taču var būt arī citi iemesli. Šiem dvīņiem 50% ģenētiskā materiāla ir kopīgi. Viņiem ir atsevišķa placenta, augļa apvalks, tie attīstās katrs savā vidē.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv