Daži vēsturnieki uzskata, ka šobrīd patiesībā ir 1720. gads

Apollo
99 komentāri

Vācu vēsturnieks izvirzījis hipotēzi, ka franku karalis Kārlis Lielais nekad nav eksistējis, 297 gadi viduslaikos ir «uzburti no zila gaisa», un līdz ar to šobrīd ir nevis 2017., bet gan 1720. gads.

Par šādas konspirācijas teorijas patiesīgumu ir pārliecināts vācu vēsturnieks Heriberts Illigs (Heribert Illig), kurš skaidro, ka Gregora kalendārs ir pilnīgi meli, un pamatīgs laika posms viduslaikos neeksistē, kā rezultātā 2017. gads vēl ir tālā nākotnē.

Lai arī varētu šķist, ka šis vīrs ir jucis, tomēr - vismaz oficiāli - tā nav. Turklāt autors apgalvo, ka viņa hipotēze balstās nevis tikai uz teorijām, bet arheoloģiskiem pierādījumiem.

Pāvests Silvestrs II

Pāvests Silvestrs II

Foto: Public Domain

Savu hipotēzi vēsturnieks izvirzīja 1991. gadā, nosaucot to par «neesošā laika hipotēzi» (Phantom Time Hypothesis). Viņš apgalvo, ka ap 1000. gadu mūsu ērā norisinājās milzīga konspirācija, kuras laikā trīs pasaules ietekmīgākie valdnieki nolēma mainīt pastāvošo laika skaitīšanas sistēmu.

Vēsturnieks skaidro, ka pāvests Silvestrs II, Svētās Romas impērijas imperators Otto III un Bizantijas imperators Konstantīns VII sanāca kopā, lai apzināti izmainītu pastāvošo kalendāru. Konspirācijas mērķis bija panākt, lai imperatora Otto III valdīšanas laiks sāktos nevis ar 996., bet 1000. gadu mūsu ērā, jo šis skaitlis izskatās krietni jēdzīgāk.

Svētās Romas impērijas imperators Otto III

Svētās Romas impērijas imperators Otto III

Foto: Public Domain

Valdnieku trijotne arī izmainīja dokumentus un falsificēja dažādus vēsturiskus notikumus, lai melīgās izmaiņas vēlāk izskatītos patiesākas. Vēsturnieks apgalvo, ka franku karalis Kārlis Lielais patiesībā nekad nav eksistējis ārpus leģendām. Pateicoties manipulācijām ar vēsturi, tika «izgudroti» veseli 297 gadi.

Illigs ir pārliecināts, ka pie vainas tam, ka mēs šodien dzīvojam maldos, ir neadekvātā viduslaiku artefaktu datēšanas sistēma un pārāk liela paļaušanās uz rakstītās vēstures avotiem. Laika posms starp 614. un 911. gadu ir pārsteidzoši bagāts ar neticamiem notikumiem, kas īsti neatbilst notikumiem pirms 614. un pēc 911. gada.

Viņš arī atklāj, ka pastāv vairākas racionāli skaidrojamas nesakritības starp Jūlija un Gregora kalendāriem, proti, Jūlija kalendārā pilns gads ir 365,25 dienas garš, kamēr Gregora kalendārs, ko mēs lietojam šodien, ir 11 minūtes īsāks.

Turklāt romiešu arhitektūra 10. gadsimta Rietumeiropā ir pārāk moderna savam laikam.

Kārlis Lielais

Kārlis Lielais

Foto: Public Domain

Lai arī šī teorija varētu šķist diezgan absurda un nepārliecinoša, tomēr vēsturnieks ir pamanījies atrast tai atbalstītājus -piemēram, zinātnieks Hanss-Ulrihs Nīmics 1995. gadā publicēja rakstu «Did the Early Middle Ages Really Exist?», kurā apgalvoja, ka agrīnie viduslaiki patiešām neeksistē.

«Starp mūsu ēras 1. gadsimtu un renesansi 6. gadsimtā ir aptuveni 300 lieki gadi. Citiem vārdiem sakot, Romas imperators Augusts patiesībā dzīvoja pirms 1700 nevis 2000 gadiem,» raksta Nīmics.

Tomēr vēsturnieki šo pārdrošo pieņēmumu lielākoties kritizē, izmantojot gadsimtu laikā veiktos datus par Saules aptumsumiem un rakstītajiem avotiem no citām kultūrām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

15.12.2017
Ienākt apollo.lv