Debesis 2005. gada pavasarī

Apollo
0 komentāru

Ir atkal pienācis pavasaris, iestājušās siltākas naktis un skatiens ceļas augšup, mēģinot zvaigžņu jūklī rast kādas pazīstamas kontūras. Šoreiz pievērsīsimies Jaunavai, Vēršu Dzinējam, kā arī pavisam vājajam Berenikes Matu zvaigznājam.

Zvaigžņu raksti

Jaunavas zvaigznājs pie debesīm atrodas diezgan zemu, tā spožākās zvaigznes veido rombam līdzīgu figūru, kura atrodas aiz Lauvas zvaigznāja. To viegli atrast, pagarinot iedomātu līniju no Lauvas zvaigznāja uz Denebolu. Spika ir Jaunavas spožākā zvaigzne, tās nosaukums, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē «vār­pa», jo senie romieši Jauna­vas zvaigznāju asociēja ar auglības dievieti Cereru un Jaunavu attēloja ar vārpām rokās.

Spika ir zilganbalts pārmilzis, kurš atrodas 260 gaismas gadu attālumā no mums. Jaunavas y, kas atrodas Jaunavas zvaigznāja romba la­bajā pusē, ir dubultzvaigzne, kuras komponentes ir dzeltenbaltas zvaigznes. Jaunavas zvaigznājā atrodas galaktiku kopa, kurā ietilpst ap 2,5 tūkstoši galaktiku.

Kopa atrodas ap 46 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes, tāpēc pat spožākās galaktikas ir pārāk vājas, lai tās varētu saskatīt binoklī vai nelielā teleskopā.

Vēršu Dzinējs atrodas nedaudz virs Jaunavas zvaigznāja, pa kreisi no Lauvas zvaigznāja. Tā spožākā zvaigzne Arkturs, Spika no Jaunavas zvaigznāja un Lauvas zvaigznāja zvaigzne Denebola veido pavasara trīsstūri.

Tiesa gan, pavasara trijstūris nav tik izteikts, kā ziemas un vasaras zvaigžņu trijstūri. Arkturs ir oranžais milzis, tas ir 18 reižu lielāks un četras reizes masīvāks par Sauli, tā virsmas temperatūra ir 4400 K (salīdzinājumam — Saules virsmas temperatūra ir 6500 K). Arkturs ir ceturtā spožākā zvaigzne pie debesīm.

Starp Lauvas un Vēršu Dzinēja zvaigznājiem, tieši virs Jaunavas zvaigznāja atrodas Berenikes Matu zvaigznājs. Vi­sas šī zvaigznāja zvaigznes ir ļoti vājas. Berenikes Matu zvaigznājs ir ievērojams ar to, ka tajā, tāpat kā Jaunavas zvaigznājā, ietilpst milzīga galaktiku kopa, ko sauc par Komu (apzīmējums cēlies no Coma Berenices — Berenikes Mati (latīņu valodā)).

Šī kopa sastāv no vairāk nekā 30 tūkstošiem galaktiku, lielākā daļa no kurām ir nelielas eliptiskās galakti­kas, tikai 15% no 1000 spožā­kajām galaktikām ir spirālvei­da vai neregulārās galaktikas. Berenikes Matu zvaigznāja spožākā zvaigzne Diadēma ir dubultzvaigzne, kura binoklī nav izšķirama.

Teikas par zvaigznājiem

Berenikes Matu zvaigznājs savu nosaukumu guvis no ēģiptiešu karalienes Berenikes, karaļa Ptolemaja III sievas. Kad karalis devies karā, Berenike apsolījusi Afrodītei — grieķu mīlas dievei — savus matus, ja viņas vīrs pārnāks no kara vesels un ar uzvaru. Kad ka­ralis atgriezies sveiks un ve­sels, Berenike turējusi savu vārdu un nogriezusi savus zeltainos matus, kurus Afrodīte pati aiznesusi uz debesīm.

Jau senajās kultūrās Jaunavas zvaigznājs tika attēlots kā sieviete ar vārpām rokās. Ēģiptē Jaunavas zvaigznājā saskatīja dievieti Izīdu — Ozīrisa (auglības un zemkopības dieva) sie­vu un Hora (jaunā mēness) māti. Sākotnēji Izīda reprezentēja Lielo Māti, kura tiek attēlota ar raudošu bērnu uz rokām, iespējams, mazais bērns ir viņas dēls Hors.

Vēršu Dzinējs senajā Romā tika asociēts ar arāju, kurš sekoja arklā iejūgtiem vēršiem, kurus veidoja tagadējās Lielā Lāča zvaigznes. Arī senajā Grieķijā Vēršu Dzinējs tika aso­ciēts ar arāju. Auglības dieviete Dēmetra laulībā ar titānu Jasionu radīja divus dēlus — Plūtu un Filomelu.

Abi brāļi vienmēr strīdējās un nekad viens otram nepiekrita. Plūts bi­ja veselīgs un stiprs, taču nekad nepalīdzēja Filomelam. Sa­vukārt Filomels izgudroja arklu, kuru izmantoja kopā ar di­viem vēršiem, lai apartu laukus. Atzīstot Filomela atjautību, Dēmetra to uznesa debesīs kā arāju (Vēršu Dzinēja zvaigznāja vietā) ar arklu (Lielā Lāča zvaigznāja vietā).

Senie ēģiptieši ticēja, ka ziemeļu zvaigznes, kuras reti parādījās virs hori­zonta, ir ļaunas. Visļaunākais ziemeļu zvaigznājs bija Lielais Lācis, savukārt Vēršu Dzinējs debesīs atradās tāpēc, lai sargātu no Lielā Lāča. Savukārt ķīnieši un indieši Arkturu sauca par pērles zvaigzni. Ķīniešu mītos milzu pūķis vajāja šo zvaig­zni, cenšoties to noķert.

Debess parādības

Šogad astronomiskais pavasaris iestājās 20. martā plkst. 14.33.

Pavasarī gaidāmi divi aptumsu­mi. Gredzenveida — pilns Saules aptumsums 8. aprīlī redzams Klusā okeāna dienvidu daļā, Panamā, Kolumbijā un Venecuēlā. Aptumsuma daļējā fāze redzama Klusajā okeānā, ASV dienvidu štatos, Meksikā un Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā. Pusēnas Mēness aptumsums 24. aprīlī redzams Austrālijā, Klusajā okeāna un Ziemeļamerikas rietumu daļā. Abi aptumsumi Latvija nav redzami.

Merkurs vislabāk novērojams marta vidū pēc saulrieta. Maksimālajā elongācijā tas bija12. martā, t. i., šajā laikā, skatoties no Zemes, tam vislielākais leņķiskais attālums no Saules. Lai gan arī 26. aprīlī Merkurs atkal nonāca maksimālajā elongācijā, tā novērošana apgrūtināta austošās Saules dēļ. Visu pavasari Merkurs atradīsies Zivju zvaigznājā.

Venēra šopavasar praktiski vispār nebūs novērojama. Visu martu un aprīli tā atradās blakus Saulei, 31. martā plkst. 05.29 — tieši aiz Saules, līdz ar to otro Saules sistēmas planētu varēsim novērot vien maija beigās pēc saulrieta.

Marsu varēs novērot visu pavasari pirms saullēkta. Martā Marss lēca apmēram piecos no rīta, savukārt Saule — ap septiņiem. Aprīļa vidū Marss lēca jau pirms pieciem, bet maijā tas lēks jau trijos naktī. Līdz 21. martam Marss atradās Strēlnieka zvaigznājā, līdz 28. aprīlim — Čūskneša zvaigznājā, bet maiju pavadīs Ūdensvīra zvaigznājā.

Jupiters būs novērojams visu pavasari augstu pie debesīm Jaunavas zvaigznājā. Marta vidū Jupiters lēca ap plkst. 20 vakarā un bija novērojams līdz pat saullēktam, savukārt maija beigās planēta lēks ap plkst. 16, bet rietēs trijos naktī.

3. aprīlī Jupiters nonāca opozīcijā ar Sauli, t. i., Jupiters un Saule atradās pretējās debess pusēs un planēta pie debesīm bija novērojama visilgāk. 20. maijā plkst. 2.20 1,4 grādu attālumā garām Jupiteram paies Mēness; šajā laikā abi debess spīdekļi atradīsies 12° augstumā virs horizonta Jaunavas zvaigznājā, Mēness fāze būs 83%.

Līdzīgā attālumā Mēness pagāja garām Jupiteram arī 26. martā un 22. aprīlī.

Arī Saturns būs novērojams visu pavasari Dvīņu zvaig­znājā. Marta sākumā planēta bija novērojama tūlīt pēc saul­rieta līdz pat plkst. sešiem rītā. Aprīļa vidū planēta rietēja ap četriem rītā, bet maija beigās rietēs jau ap pusnakti. 19. martā, 16. aprīlī un 13. maijā Saturnam garām pagāja Mēness.

Pavasarī novērojama būs viena meteoru plūsma — Lirīdas, kura savu maksimumu sasniedza 22. aprīlī. Lirīdas varēja redzēt laika periodā no 19. līdz 25. aprīlim, tikai to bija mazāk, nekā maksimuma naktī.

Te gan jāpiebilst, ka mak­simuma naktī Mēness lēks plkst. 18.22, bet norietēs tikai 5.39, un tā fāze būs 94%, tā ka novērojami būs vien paši spožākie meteori.

Galaktiku kopa Jaunavas zvaigznājā

Galaktiku kopa Jaunavas zvaigznājā

Foto: SEDS

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv