Demogrāfijas apakškomisija bērnudārzu rindas cer samazināt ar principu «nauda seko bērnam»

Apollo
21 komentārs

Diskutējot par bērnudārzu problēmām un iespējamajiem risinājumiem, Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija vienojusies, ka bērnudārzu rindu mazināšanai pilnībā nepieciešams ieviest principu «nauda seko bērnam».

Demogrāfijas apakškomisija bērnudārzu rindas cer samazināt ar principu «nauda seko bērnam»

Foto: Renāte Briede/LETA

Kā informē Saeimas Preses dienestā, apakškomisijas deputāti šodien arī vienojās lūgt atbildīgās ministrijas nekavējoties izstrādāt nepieciešamos noteikumus bērnudārzu rindu risināšanai.

«Lai bērniem nodrošinātu kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, ģimenes interesēs ir nepieciešams skaidri noteikt, ka nauda «seko» bērnam neatkarīgi no tā, kurā bērnudārzā vecāki izvēlas mazuli sūtīt. Vecākiem jāļauj izvēlēties savam bērnam atbilstošāko bērnudārzu. Naudas apjomam jābūt noteiktam ar korektu aprēķinu par viena bērna izmaksām konkrētā pašvaldībā,» uzsvēra Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.

Parādnieks norādīja, ka apakškomisija lūgs valdību nekavējoties dot deleģējumu Izglītības uz zinātnes ministrijai (IZM) pieprasīt un saņemt informāciju un pieņemt lēmumu, kā arī izstrādāt nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus bērnudārzu jautājumu sakārtošanai.

 «Tāpat ministrijai lūgsim pieprasīt desmit pašvaldībām aizpildīt konkrētu tabulu par bērnudārzu izdevumiem konkrētajā pašvaldībā. Ja šo tabulu kādā konkrētā pozīcijā nevarēs aizpildīt, pašvaldībai būs jānorāda, kāpēc,» akcentē Parādnieks.

Apakškomisijas priekšsēdētājs arī informēja - lai risinātu samilzušo bērnudārzu problēmu, apakškomisija ar Saeimas Izglītības komisiju plāno rosināt arī atbilstošus grozījumus Izglītības likumā.

«Tāpat Finanšu ministrijai pieprasīsim informāciju par nākamajā gadā valsts budžetā atvēlētajiem līdzekļiem – cik naudas atvēlēts bērnudārziem un cik - auklītēm,» norāda Parādnieks.

Apakškomisijas priekšsēdētājs šodien sēdē arī uzsvēra, ka Rīgā ir vairāk nekā 2400 bērnu, kuri nav reģistrēti bērnudārza rindā. «Tas liecina, ka bērnu vecāki ir spiesti samierināties ar situāciju, taču tādējādi patlaban prioritāras ir nevis bērnu un ģimeņu vajadzības, bet pašvaldību un to pārvaldīto bērnudārzu intereses,» akcentē Parādnieks.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Liveta Sprūde apakškomisijas deputātus informēja, ka IZM ir izstrādājusi kārtību, kā pašvaldības sedz bērnudārza izmaksas privātajam bērnudārzam un kā valsts sniedz atbalstu bērnu auklītēm. Taču līdz šim ministrijai nav ticis dots deleģējums šo noteikumus izstrādāt, teica Sprūde.

Ar pozitīvu piemēru apakškomisijas sēdē dalījās Babītes novada pārstāve Evita Vinceviča, uzsverot, ka šajā pašvaldībā princips «nauda seko bērnam» reralizēts pilnībā un aprēķini liecina, ka reālās izmaksas ir  180 lau par bērnu.

Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa deputātiem uzsvēra, ka ministrijām, izstrādājot noteikumus, ir jādomā, lai bērnu vecākiem nebūtu liels administratīvais slogs, iesniedzot nepieciešamos datus par bērnu.

Patlaban Izglītības likums noteic, ka pašvaldība bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu, nodrošina vietu pašvaldības bērnudārzā. Ja bērns apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātā bērnudārzā, pašvaldība šim privātajam pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

28.07.2017
Ienākt apollo.lv