Demokrāts, Vadonis, Kangars un tauta

Apollo
0 komentāru

Pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši nekompetentus «valdošos», viņu minstināšanos valsts attīstībai svarīgās situācijās un akūtu godprātības trūkumu, kas ir cēlonis tam, ka šodien Latvijā varam vērot absolūtu neticību valsts varai, tiesiskumam, līdz ar to arī vispārējām cilvēktiesībām.

Brīvības piemineklis

Foto: Evija Trifanova/LETA

Aizvadītā nedēļa pagāja divu savstarpēji saistītu un savā ziņā arī pilnīgi pretēju notikumu zīmē — pirmkārt, tika svinēta Latvijas Republikas pirmā prezidenta un Satversmes tēva, pārliecināta demokrāta Jāņa Čakstes 150 gadu dzimšanas diena. Otrkārt, piedzīvojām muzikālās drāmas «Vadonis» pirmizrādi, kurā, pēc pirmajām atsauksmēm spriežot, laikam jau diezgan populistiskā un sintētiski banālā veidā mēģina runāt par autoritārā režīma ieviesēju Kārli Ulmani.

Taču diskusija (cik kvalitatīvā līmenī, to rādīs laiks) par Latvijas valsts tālāko virzību, kā fonu ņemot abu šo notikumu kontekstu, ir sākusies. Vieni teic, ka būtu jārosina izmaiņas Satversmē, lai palielinātu Valsts prezidenta pilnvaras un turpmāk to tiešās vēlēšanās vēlētu tauta, otri pauž nostāju, ka jācenšas palikt uz Eiropas demokrātijas takas, kā galveno noteicēju pār valsts lietām saglabājot Saeimu un tās apstiprinātu valdību.

Ir, nenoliedzami, skaidrs, ka kaut kādas pārmaiņas ir vajadzīgas. Latvija novesta lielā un dziļā bedrē, par to atbildīgajiem jāuzņemas pilna atbildība, un mums visiem tālāk jādomā, ko un kā darīt tā, lai pieredzētais farss un haoss, kā arī valsts mantas piesavināšanās un izsaimniekošana neiedomājamos apmēros vairs nekad neatkārtotos.

Atļaušos būt ļoti piesardzīgs attiecībā uz ieceri Latvijā ieviest prezidentālas valsts sistēmu. Pirmkārt, bažīgu dara tas, ka šo ideju tik kvēli aizstāv ne tikai tie, kuriem nebūtu ko pārmest (piemēram, grozījumus Satversmē pašlaik rosina varas gaiteņos vēl neesošā partija «Visu Latvijai!»), bet arī cilvēki, kas daļēji ir līdzatbildīgi tās bēdīgās situācijas radīšanā, kurā esam pašlaik.

Tas liek domāt, ka šādas konstitucionālās reformas varētu būt izdevīgas ne tiem, kuriem pirmajā vietā ir Latvijas un latviešu intereses, bet gan tiem, kuri līdz šim vairāk domājuši par to, kā ar netaisnīgiem līdzekļiem vairot sava maka biezumu un šodien aizvien vairāk skatās kaimiņos mītošā «lielā lāča» virzienā.

Visbeidzot, paturot prātā Jāņa Čakstes reiz izteikto patiesību «Taisnība vienmēr uzvarēs», atcerēsimies arī filozofa Edmunda Bērka savulaik rakstītos, arī šodien tik ļoti zīmīgos vārdus — «Ļaunuma triumfam ir nepieciešams vienīgi tas, lai labie cilvēki nedarītu neko». Ja mēs nebūsim aktīvi, neaizstāvēsim savas tiesības un necīnīsimies par tiem principiem, kurus augsti godā turēja mūsu senči, būvējot pirmskara Latviju, neviens cits (ne Vadonis, ne Kangars «laimes lāča» veidolā) to nedarīs, un tādā gadījumā neko labu mēs nevaram gaidīt ne šodien, ne rīt. Viss ir mūsu rokās!

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv