Deputāti nesaņem aizrādījumus Ētikas kodeksa pārkāpumu gadījumos

Apollo
0 komentāru

Deputāti joprojām nesaņem pat aizrādījumus gadījumos, kad Saeimas deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumi ir acīmredzami, rāda sabiedriskā centra «Providus» monitoringa rezultāti.

«Providus» pētniece Marija Golubeva, trešdien iepazīstinot ar Saeimas plenārsēžu monitoringu, atzina, ka 2008.gadā Saeimas deputāti plenārsēdēs retāk izslēdzoši runā par kādām sabiedrības grupām. Savukārt neiecietīgas runas gadījumu skaits, salīdzinot ar 2007.gadu, ir trīs reizes mazāks.

Retorika, kas vērsta pret kādas sabiedrības grupas tiesību paplašināšanu, tāpat kā 2007.gadā, ir vērsta galvenokārt pret nelatviešiem un nepilsoņiem. Turklāt divas trešdaļas no šiem izteikumiem nāk no apvienības «Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) divu deputātu runām.

Izņemot apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL), deputāti joprojām izvairās savās runās iestāties par dažādu sabiedrības mazākumu grupu tiesībām. Taču, salīdzinot ar 2007.gadu, deputātu runās biežāk tiek pieminētas nevalstiskās organizācijas kā partneris likumdošanā.

Deputātu necienīgas runas gadījumu skaits ir samazinājies, taču tas joprojām ir augsts. Tāpēc aktuāls ir jautājums par to, kā tiek nodrošināta kontrole pār deputātu Ētikas kodeksa pārkāpumiem, atzina Golubeva.

«Providus» pētniece Iveta Kažoka pastāstīja, ka, balstoties uz 2007.gada monitoringu, «Providus» iesniedza Saeimas Mandātu un ētikas komisijai ieteikumus, kā uzlabot Ētikas kodeksa ievērošanu. Kažoka norādīja, ka necienīgu izteikumu gadījumos pie ētikas komisijas par pārkāpumu var vērsties tikai deputāts vai deputātu grupa. Taču nereti necienīgi izteikumi ir vērsti pret sabiedrības grupu, kurām aizstāvju deputātu rindās neatrodas.

«Providus» pētnieki secinājuši, ka deputāti nevēlas vērsties pie ētikas komisijas saistībā ar pārkāpumu, jo baidās, ka citā reizē vainīgais deputāts vai frakcija varētu atriebties, «piekasoties par sīkumiem», vai arī neiecietīgais izteikums tika vērsts pret sabiedrības grupu, ar kuru deputāti nevēlas sevi asociēt, piemēram, seksuālām minoritātēm.

Savos ieteikumos «Providus» aicina dot iespēju arī iedzīvotājiem sūdzēties gadījumā, ja pret viņiem necienīgi izteicies kāds deputāts.

Saeimas Mandātu un ētikas komisija, lai arī daudz sašaurinātākā formātā, izstrādāja grozījumus, un pērn jūnijā tie tika nodoti Juridiskajai komisijai. Pusgada laikā šie grozījumi joprojām nav pavirzījušies uz priekšu un uz «Providus» vēstulēm no komisijas tiek saņemta tikai birokrātiska atrakstīšanās, atzīmēja pētījuma autore.

Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs (SC) izteica nožēlu par Juridiskās komisijas vilcināšanos, kā arī piebilda, ka Latvijā tika izveidots Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, taču tas savu lomu nav īstenojis. Pēc viņa domām, iecietība un tolerance ir jāmāca jau no bērnības, jau no skolas sola veidojot aktīvu pilsonisko sabiedrību.

Saeimas likumdošanas iniciatīvu monitorings parādīja, ka, līdzīgi kā 2007.gadā, pērn tika iesniegtas daudz vairāk likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis bija pilsoniskās līdzdalības veicināšana, nekā iniciatīvas, kuras šīs iespējas sašaurinātu. Taču atbalstu šīm iniciatīvām saņēma tikai katrs trešais līdzdalību veicinošais priekšlikums.

Kažoka sacīja, ka visbūtiskākie ierosinājumi tika atbalstīti. Saeima atbalstīja iniciatīvu par pašvaldību līmeņa referendumu ieviešanu, atstājot reglamenta izstrādi Ministru kabinetam, kā arī mainīja regulējumu, lai nacionālā līmeņa referendumi nebūtu tik dārgi.

Lielākie iniciatori tiesību paplašināšanai bija apvienība PCTVL, kas galvenokārt saistījās ar nelatviešu un nepilsoņu tiesībām. Taču Saeima turpina noraidīt visus ierosinājumus par nepilsoņu daļēju pielīdzināšanu pilsoņu tiesībām.

Rīgas Stradiņa universitātes Žurnālistikas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne savukārt informēja par mediju monitoringu. Tajā galvenais secinājums bija tas, ka mediji kopumā gandrīz divas reizes biežāk pauž nosodošu vai izslēdzošu attieksmi pret dažādām grupām nekā iekļaujošu jeb leģitimējošu.

Vislielākais izslēdzošo un neiecietīgo izteikumu skaits tika konstatēts attiecībā uz krievvalodīgajiem un nelatviešiem. Turklāt biežāk un neiecietīgi par dažādām grupām izsakās iedzīvotāji, žurnālisti un politiķi.

Gan latviešu, gan krievu mediji savā uzvedībā ir ļoti līdzīgi un noslēgtā lokā no vienveidīgiem avotiem tiek izteikti vienveidīgi viedokļi par citām grupām, sacīja Rožukalne.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv