Deputātu kandidāti saredz pozitīvas iezīmes vēlēšanu sistēmas izmainīšanā

Apollo
0 komentāru

Ievērojot to, ka Latvijā politiskā sistēma ir pārāk sadrumstalota, kā dēļ vēlētājam nav no kā prasīt atbildību, deputātu kandidāti uzskata, ka ar vēlēšanu sistēmas izmainīšanu varētu iegūt lielāku politiķu atbildību.

Deputātu kandidāti saredz pozitīvas iezīmes vēlēšanu sistēmas izmainīšanā

Foto: Apollo

Kā domubiedru grupas «Kopa» rīkotajā diskusijā «Kandidāts arēnā» atzina partijas «Pilsoniskās savienības» (PS) valdes locekle Ilze Viņķele, pārstāvot partiju apvienības «Vienotība» viedokli, vēlēšanas, kas balstītas uz politisko partiju sarakstiem nav nekas slikts un nosodāms, tomēr ir iespējams veikt korekcijas, lai vēlēšanas padarītu demokrātiskākas.

Lai vēlēšanas kļūtu demokrātiskākas Viņķele ierosina tuvināt vēlētāju deputātiem, ko varētu panākt ar vēlēšanu apgabala skaita palielināšanu, kā arī ierosina atbrīvot politiskās partija no naudas, paredzot, ka politiskās partijas tiek finansētas no valsts, nodrošinot gan pienācīgu kontroli un mehānismus.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes locekle Baiba Rivža uzvēra, ka katrai valstij ir jāmeklē savas labākais modelis. Pēc viņas teiktā, partijām ir jācenšas, lai sarakstos būtu pārstāvēti vietējie cilvēki.

Diskusijā, kurā piedalījās arī «Jaunā laika» (JL) frakcijas priekšsēdētāja vietniece Silva Bendrāte, «Sabiedrības citai politikai» deputāta kandidāts Hosams Abu Meri, «Saskaņas centra» deputāts Nikolajs Kabanovs, LPP/LC biedrs un biedrības «Pirmie» valdes priekšsēdētāja vietnieks Agris Ameriks un Tautas partija (TP) valdes loceklis un Jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs Mārtiņš Zemītis, tās dalībnieki tika iztaujāti gan par to, ko pēc vēlēšanām plāno darīt ar pensijām, kur gūst finansējumu priekšvēlēšanu kampaņām, kā arī tika iztaujāti par to, ko konkrētās partijas darīs, lai valstī uzlabotu demogrāfisko situāciju.

Deputātu kandidāti atzina, ka pensijas nav plānots samazināt, bet ir jādomā veids, kā pelnīt naudu. Kabanovs apgalvoja, ka naudu varētu ieekonomēt, izvedot mūsu karaspēku no Afganistānas, kā arī pareizi izmantojot Eiropas piešķirto naudu.

Taujājot par partijas finansētājiem, nedaudz apstulba Ameriks, kurš vēstīja, ka nav skatījies, kādi ir lielākie partijas finansētāji, norādot, ka šo informāciju var iegūt partijas mājaslapā, tomēr noslēgumā Ameriks atklāja, ka ziedojumus partijai sniedz paši partijas biedri, pieļaujot iespēju, ka lielākus ziedojumus būtu devis partijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un paša tēvs Rīgas domes deputāts Andris Ameriks (LPP/LC).

Zemītis stāstīja, ka TP atbalsta vidējie uzņēmēji, kas ir pārtikas ražotāji un pārvadātāji, kā arī viņš pats ir ziedojis naudu partijai, individuālie ziedotāji par nelielām summām ir arī JL un PS. Viņķele atklāja, ka pēdējais lielākais ziedotājs bijis Arvils Ašeradens, kurš 5000 latus ziedojis partiju apvienībai «Vienotība». Kabanovs atklāja, ka partijas ziedotāju vidū ir arī cilvēki, kuri partijai ziedo 10 000 latus. Kabanovs gan uzsvēra, ka politiķiem pašiem būtu jāstrādā, nevis jāmaksā nauda citam, lai tie «viņus apkalpotu».

No pašu ziedojumiem pārtiek arī partija «Sabiedrība citai politikai», jo šī vēl ir jauna partija, kura tikai nesen izveidojusies, vēstīja Meri, savukārt Rivža atklāja, ka ZZS nekad nav bijusi no bagātākajām partijām, tādēļ veids, kā partija uzrunās savus potenciālos vēlētājus, būs deputātu tikšanās ar vēlētājiem. Pēdējais, kurš partijai noziedojis lielāko summu, pēc Rivžas teiktā, ir bijušais Augstākās padomes deputāts un «Unibankas» vadītājs Andris Bērziņš.

Režisors Jānis Streičs, uzrunājot diskusiju dalībniekus, pauda prieku, ka diskusijā redzami daudzi jauni politiķi, kuri tic, ka varēs kaut ko mainīt.

«Šodien ieiet politikā ir liela varonība. Es neesmu ne ar vienu partiju un arī nebūšu nevienā partijā, jo pagaidām vēl nav tādas partijas, kurai es varētu pieslēgties, un tas ir tādēļ, ka mums nav demokrātiskas vēlēšanas. Lai kaut kas mainītos, vispirms ir jāmaina vēlēšanu likums. Mums ir ne tikai krīze, bet arī politiskā stagnācija, jo nenotiek rotācija. Ja vēlēšanu likumu nemainīs, viss paliks pa vecam,» sacīja Streičs.

Savukārt Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova vērsa uzmanību, ka katrs ir atbildīgs par to, kas notiek ar mūsu valsti. Viņa ne tikai novēl deputātiem padomāt par to, kas tad īsti ir tautas lepnums, kas ir tas tautas identitātes īpatnību kopums, kas atšķir latviešus no citām tautām, bet arī mudina ikvienam gan sevī, gan citos izkopt pašapziņu.

Diskusija «Kandidāts arēnā» ir paredzēta kā jautājumu un atbilžu sesija, kurā būs iespēja uzdot jautājumus topošajiem deputātu kandidātiem.

Oficiālā deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 10.Saeimas vēlēšanām notiks no14.jūlija līdz 3.augustam. Līdz rudenim «Kopa» diskusijās «Kandidāts arēnā» aicinās piedalīties pārstāvjus no visām nākamās Saeimas vēlēšanās kandidējošajām partijām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv