Dienvidamerikas džungļos atrasta pirmā monogāmā amfībija

Apollo
0 komentāru

Ģenētiskie pētījumi apstiprinājuši, ka peruāņu indīgās vardes vīriešu un sieviešu īpatņi paliek viens otram uzticīgi visu dzīvi, vēsta BBC News.

Dienvidamerikas džungļos atrasta pirmā monogāmā amfībija

Foto: Scanpix/AP

Taču, vēl negaidītāks atklājums izrādījās tas, ka šāda uzticība ir izskaidrojama tikai ar ūdenskrātuves, kurās šīs vardes vairojas, izmēriem. Tas varētu izrādīties par labāko pierādījumu tam, ka monogāmija var būt tikai viena faktora iedarbības rezultāts, apgalvo zinātnieki. Pētījumu rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā «American Naturalist».

Pa kokiem lienošā varde Ranitomeya imitator jau ir pietiekoši labi pazīstama biologiem. Pēdējos gadus ar tās dzīvesveida izpēti nodarbojās zinātnieku grupa Ziemeļkarolīnas štata universitātes doktora Džeisona Brauna vadībā.

Izrādījās, ka šīm vardēm ir virkne unikālu iezīmju to dzimumu un sociālajā dzīvē. Pēc pārošanās varde novieto ikrus uz lapu virspuses. Vēlāk tēviņš jau izšķīlušos kurkuļus uz savas muguras nogādā uz augsti koku lapās esošajās ūdens peļķītēm. Tādā veidā, katrs no aptuveni sešiem kurkuļiem nonāk katrs savā niecīgā ūdens tilpnē, kuras, savukārt, novēro tēvs. Kad kurkuļiem sagribas ēst, tēviņš ataicina mātīti un tā katrā ūdens tilpnē novieto neauglīgās olšūnas, no kurām mazuļi arī barojas. Taču, kaut arī šķiet, ka tēviņš un mātīte darbojas saskaņoti, jaunie eksperimenti parādīja monogāmo attiecību īsteno dabu.

Jaunie atklājumi ģenētiskajā analīzē apšauba daudzu sugu monogāmo attiecību patiesumu. Kaut arī daudzi dzīvnieki dzīvo un vairojas kopā, tie tomēr pie izdevības var savus pastāvīgos partnerus arī krāpt.

Doktors Brauns un viņa kolēģi veica pieaugušo varžu un tām dzimušo tālāko paaudžu kurkuļu DNS analīzi. Tika noskaidrots, ka no 12 pētītajiem pāriem, 11 dzīvoja monogāmi, saglabājot uzticību viens otram. Vienā pārī tēviņš pārojās ar divām mātītēm. Tādā veidā, šī varžu suga izrādījās īsteni monogāma. Pie kam, cita varžu suga, kuru arī imitē Ranitomeya imitator vardes, kā izrādījās uzvedas pilnībā savādāk.

Pētnieki noskaidroja, kāpēc vardes Ranitomeya variabilis neizceļas ar uzticību, kaut arī vizuāli viņas ir ļoti līdzīgas Ranitomeya imitator. Šīs vardes vairojas daudz, aptuveni reizes piecas, lielākās ūdenstilpnēs nekā Ranitomeya imitator. Šīs sugas mātītes vispār nepiedalās kurkuļu audzināšanā, ar ko nodarbojas tikai tēviņi.

Kad zinātnieki pārcēla abu sugu kurkuļus uz lielākām ūdens tilpnēm, noskaidrojās, ka jaunajā vidē, kurā ir vairāk barības vielu un mazuļiem nav vajadzīga vecāku gādība, tie aug ātrāk. Tā kā mazajās peļķītēs koku lapās ir maz barības, Ranitomeya imitator kurkuļi tur var izdzīvot tikai ar tēviņa un mātītes palīdzību.

Zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka viņiem ir izdevies novērot uzkrītošu evolūcijas iemeslu sakarību. Dzīves vides nomaiņa noved pie dzīves veida izmaiņām. Sugas izdzīvošanas dēļ varžu Ranitomeya imitator tēviņiem un mātītēm nācās cieši sadarboties, kas arī, savukārt, noveda pie sociālās un ģenētiskās monogāmijas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv