Dienvidu tilta trešo kārtu varētu pabeigt gadu ātrāk

Apollo
0 komentāru

Ja pašvaldība piešķirtu nepieciešamo finansējumu, Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvdarbus AS «Dienvidu tilts» varētu pabeigt gadu ātrāk, nekā paredzēts līgumā.

Dienvidu tilta trešo kārtu varētu pabeigt gadu ātrāk

Foto: Evija Trifanova/LETA

AS «Dienvidu tilts» valdes loceklis Māris Kvite šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātiem norādīja, ka būvnieki Dienvidu tilta trešo kārtu varētu pabeigt būvēt jau 2011.gada vidū, reizē ar Dienvidu tilta otro kārtu jeb Slāvu maģistrālo transporta mezglu.

Tiesa gan, lai būvdarbus paveiktu šādā tempā, nākamgad nepieciešami desmit miljoni latu, bet 2011.gadā - 6 līdz 7 miljoni latu, norādīja AS «Dienvidu tilts» pārstāvis.

Lēmumu par finansējumu pieņems domes deputāti, akceptējot nākamā gada budžetu.

Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls ietver jaunas automaģistrāles - Jāņa Čakstes gatves - un nobrauktuvju izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā paredzēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvprojekta izstrāde tika sākta 2007.gadā, un Rīgas pilsētas būvvaldē tas akceptēts 2008.gadā. Atklāta konkursa rezultātā projektēšanu veica SIA «Pro Via».

Atbilstoši pašvaldības budžetā piešķirtam finansējumam Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecība sākta 2009.gadā. Atklāta konkursa rezultātā būvdarbus veic AS «Dienvidu tilts» par summu 23,117 miljoni latu bez PVN. Saskaņā ar līgumu būvdarbi jāpabeidz 2012.gadā.

Atklāta konkursa rezultātā Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvuzraudzību kopš 2009.gada marta veic AS «Ceļu inženieri».

Līdz šā gada novembrim pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos ir izbūvēta arī asfaltbetona seguma apakškārta, ir izrakts tunelis zem Bauskas ielas, sākta Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas divu līmeņu šķērsojuma atbalsta sienu izbūve, sākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma balstu, kā arī uzbrauktuvju un nobrauktuvju būvniecība. Ir veikta caurtekas rekonstrukcija.

Šomēnes tiks pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas un apbraucamā ceļa izbūve Ziepniekkalna ielā. Aktīvi notiek pazemes komunikāciju izbūves darbi: lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Turpmāko būvdarbu gaitā atbilstoši pašvaldības budžetā piešķirtam finansējumam būs jāpabeidz minēto pazemes komunikāciju izbūve, jāturpina Jāņa Čakstes gatves un abu divlīmeņu šķērsojumu būvniecība, tostarp brauktuvju, gājēju un velosipēdu ceļu izbūve, divlīmeņu šķērsojumu laiduma konstrukciju un brauktuvju izbūve, kā arī jāuzstāda prettrokšņu sienas, metāla drošības barjeras, apgaismes stabi, nepieciešamās ceļa zīmes un jāuzklāj ceļu horizontālais apzīmējums.

Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla kopējā platība būs 350 456 kvadrātmetri, kas atbilst 86 futbola laukumu platībai. Kopējais izbūvēto ielu garums būs 2,8 kilometri. Ielu, divlīmeņu šķērsojumu brauktuvju, gājēju un velosipēdu ceļu kopējā platība būs 86 516 kvadrātmetri, kas atbilst 21 futbola laukumam. Satiksmes drošībai brauktuves un gājēju ietves paredzēts norobežot ar ceļa un gājēju metāla drošības barjerām, kuru kopējais garums būs gandrīz 11 kilometri. Tāpat paredzēts uzstādīt prettrokšņa sienas 1,2 kilometru garumā.

Satiksmes mezgla izbūves laikā nepieciešams rekonstruēt inženierkomunikācijas kopumā 61 kilometra garumā. Tas ir pielīdzināms attālumam no Rīgas līdz Tukumam. Būvniecības procesā paredzēts izmantot 16 590 kubikmetru betona, 38 355 tonnas dažādu veidu asfaltbetona. Dzelzsbetona konstrukciju būvniecības gaitā plānots izmantot 1943 tonnas tērauda.

Rīgas pašvaldība būvniecībai plāno piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu desmit miljonu eiro (7 miljonu latu) apmērā.

Dienvidu tilta būvniecības ģenerāluzņēmējs ir AS «Dienvidu tilts», kurā apvienojušās sešas Latvijas celtniecības kompānijas, kuras ir specializējušās tieši tiltu izbūves darbos, - SIA «Skonto būve», AS «Latvijas tilti», AS «BMGS», SIA «Tilts», SIA «Rīgas tilti» un SIA «Viadukts».

Dienvidu tilta 1.kārta jeb pats tilts un estakādes pāri Maskavas un Krasta ielai tika atklātas pagājušā gada 17.novembrī.

Patlaban tiek būvēta Dienvidu tilta 2.kārta jeb Slāvu maģistrālā transporta mezgls. Būvniecības gaitā tiks izbūvēts arī trīs līmeņu satiksmes mezgls pašreizējā Slāvu rotācijas apļa vietā.

Paredzēts, ka Slāvu maģistrālā transporta mezgla būvniecība jāpabeidz 2011.gadā. Tas savienos Dienvidu tiltu ar Austrumu maģistrāli un uzņems galvenās tranzīta plūsmas, sniedzot iespēju ērti apbraukt Rīgas centru un nokļūt ostas virzienā, kā arī veidos izeju uz valsts nozīmes autoceļu «Via Baltica».

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
23

2017. gada 23. oktobris

Vārda dienas

Dainis, Dainida, DainaJevlampija, Deimons, Deimonds, Dainors, Dainīte, Dainita, Dainārs, Dainarts, Dainars, Daimons, Daimonds, Daimona

Valūtu kursi

23.10.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv