Diskusija. Mantojumā atstāsim parādus

Apollo
0 komentāru

Pirmie starptautiskā kredīta 590 miljoni pie mums jau atceļojuši. Tomēr reāla plāna, kā šo naudu atdosim, pagaidām nav. Vismaz ne publiski pieejami. Skopā (vai apzināti slēptā?) informācija par šo procesu radījusi vairākas interpretācijas. Pārsvarā skumjas. Bēdīgākā no tām vedina domāt, ka šodien ņemtos parādus atmaksās vēl vairākas paaudzes. Uz diskusiju aicinājām «Neatkarīgās Rīta Avīzes» žurnālistu Arni Kluini un bijušo finanšu ministru Aivaru Kreitusu. Nedz finanšu ministrs Atis Slakteris, nedz valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uz diskusiju nevarēja ierasties, tāpēc ministrs savu viedokli pauda rakstiski.

nauda, eiro

Foto: freephoto1.com

Pirms sarunas lietderīgi iezīmēt tās fonu. Proti, valdība uzņēmusies vislielāko atbildību jaunās brīvvalsts laikā. 7,5 miljardi kredītā iegūti, pretī liekot reaktīvā ātrumā izstrādātu ekonomikas stabilizācijas plānu. Par tā saturu pilnīgi nav informēta pat valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Tikai pirms divām dienām publicēta vēstule, kuru Latvijas valdība pirms Ziemassvētkiem nosūtījusi Starptautiskā valūtas fonda direktoram Dominikam Štrausam–Kānam. Plānots, ka ar 2010. gadu tiks ieviests 10% nodoklis visiem kapitāla ienākumiem – procentiem, dividendēm, autoratlīdzībai, īres ienākumiem, realizētajai nominālajai kapitāla peļņai no akcijām, realizētajai nominālajai kapitāla peļņai no nekustamā īpašuma. To piemēros visai kapitāla peļņai no darbībām ar nekustamo īpašumu, ja vien nav izpildīti minimālie nosacījumi attiecībā uz nepārtrauktām īpašumtiesībām un dzīvesvietu. Tāpat, sākot ar 2010. gadu, tiks palielināti nekustamā īpašuma un īpašuma nodokļi, kas pašreiz ir mazāki par vidējo rādītāju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs. To panāks, atceļot atbrīvojumus, lai paplašinātu nodokļu bāzi. Tikām arodbiedrības nolēmušas 13. janvārī sasaukt pirmo streiku. Tas kalpos kā brīdinājuma zvans valdībai, lai tā beidzot sāktu rīkoties. Pretējā gadījumā tiek solītas plašas demonstrācijas arī nākotnē. Beidzot mūs sagaida streiki kā Eiropā! Ironiski, taču patiesi. Tomēr citu iespēju nav, jo jau šobrīd daudzu banku kredītpiedzinēji tur «nažus pie tautas kakla».

RB: – Pašlaik karstākā aktualitāte joprojām ir kredīts 7,5 miljardi eiro, kuru Latvija ņem ekonomikas stabilizēšanai. Tas ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem jaunās brīvvalsts laikā. Aplūkojot gada nogales un pašreizējos procesus, kāds jums radies iespaids: vai politiķiem Latvija rūp?

Aivars Kreituss: – Politiķis jau nevar atzīties, ka viņam valsts nerūp. Protams, ka viss tiek darīts, gādājot par valsti. Jo īpaši Ivars Godmanis vienmēr ir ar norūpējušos seju.

RB: – Viņš gan nosolījies turpmāk būt smaidīgāks.

A. Kreituss: – Manuprāt, uzticības krīzi rada bažas par amatpersonu kompetences līmeni. Gan ņemot, gan gatavojoties kredīta saņemšanai.

RB: – Vai tas ir pārāk zems?

A. Kreituss: – Uzskatu, ka tas ir nepietiekams, jo nav pieaicināti eksperti, kurus ne reizi vien esam redzējuši, piemēram, Dombura raidījumā. Viņi izsaka domas, kuras televīzijā valstsvīri neapstrīd. Taču brīdī, kad veido darba grupas un notiek dokumentu gatavošana, viņi tur nezin kāpēc nepiedalās.

Arnis Kluinis: – Plāni un programmas top kaut kur, nezin kur. Man nesen bija saruna ar Oskaru Kastēnu, aizejošo ministru. Viņš stāstīja, kā tika pieņemti lēmumi par sekretariātu likvidēšanu un apvienošanu. Kastēns apgalvoja, ka valdībā diskusiju par to nav bijis. Par spīti tam, ka Godmaņa valdība pēdējos mēnešus tur sēž gandrīz piecas dienas nedēļā.

RB: – Inguna Sudraba paudusi izbrīnu par ekonomikas stabilizācijas plānu. Pat valsts kontrolierei informācija par šo programmu un arī starptautisko kredītu ir nepietiekama. Vai, jūsuprāt, informācijas ir gana?

A. Kreituss: – Nē, tā nav pietiekama. Informācijai vajadzētu būt pieejamai bez lielām pūlēm. Turklāt man nepatīk, ka šāds nopietns plāns ir tapis milzīgā ātrumā. Līdzīga situācija bija ar budžetu. Tas nemitīgi tika mocīts, runāja, ka nepieciešams bezdeficīta budžets.

RB: – .. šķiet, jūs bijāt pirmais, kurš 1997. gadā parakstīja bezdeficīta budžetu. Vai šobrīd tas maz bija iespējams?

A. Kreituss: – Nē. Visi grib kaut ko sasniegt, grimstot arvien dziļākos parādos. Tāpēc arī pret glābšanas plānu izturos skeptiski. Uldis Osis bija saskaitījis, ka kopumā esot aptuveni 800 dažādu Latvijas ekonomikas glābšanas programmu.

A. Kluinis: – Manuprāt, reāla plāna, kur likt naudu, nemaz nav! Skaidrs, ka šajā mēnesī valdības ieņēmumi būs daudz mazāki par izdevumiem, tāpēc, kur likt naudu, parādīs pati dzīve. Tur nekāds plāns nav vajadzīgs!

RB: – Šobrīd esam saņēmuši pirmos 590 miljonus. Kad sāksim izjust to labumu? Nevis uz papīra, bet reālajā dzīvē.

A. Kluinis: – Šodien jau sajūtam! Ja nebūtu šī nauda ienākusi, kāda iedzīvotāju daļa, būvnieki vai zīmuļu piegādātāji, nesaņemtu naudu par precēm un pakalpojumiem.

A. Kreituss: – Mani visvairāk uztrauc, kā šo naudu atdosim. Sākotnēji runāja, ka aizdevumu dos uz trim gadiem. Nākamā un aiznākamā gada budžets būs ar 740 miljonu deficītu, bet 2011. gadā deficīts prognozēts aptuveni 400 miljonu apmērā. Tad nāks 2012. gads, kurā, kā mums cenšas iegalvot, deficīta nebūs. Kur ir parādīts, kā mēs to panāksim? Tajās stabilizācijas plāna septiņās lapaspusēs tas nav pateikts. Sanāk, ka pa šo laiku mums Latvijas ekonomika jāsakārto tā, lai nodokļu nauda atražotu ne tikai deficītu, bet izietu uz līmeni, ka mums ir arī virsprodukts, ar kuru nomaksāt parādus. Es neredzu, kā to izdarīt! Ko mēs eksportēsim?

RB: – Piemēram, koku!

A. Kreituss: – Koksnes eksports attiecas tikai uz vienu nozari un nevar glābt valsti kopumā.

A. Kluinis: – Finanšu ministrija uz to skatās daudz vienkāršāk. Proti, kādus jaunus nodokļus varētu izgudrot? Par dzimšanu, par miršanu, par mantošanu. Lai ikkatrs cilvēks, kurš šeit dzīvo, būtu spiests maksāt.

RB: – Stabilizācijas plānā pieļauts, ka 2010. gadā varētu vēl pacelt PVN likmi.

A. Kreituss: – Nodokļu izgudrošana šobrīd nav racionāla. Jau pirms pieciem gadiem vajadzēja, piemēram, ieviest nopelnītā kapitāla nodokli. Brīdī, kad bija augsts nekustamā īpašuma pārdošanas vilnis, valsts varēja labi nopelnīt un nobremzēt inflāciju.

A. Kluinis: – Jūs cenšaties iestāstīt, ka Štokenberga kungs būtu pats sevi labprātīgi aplicis ar nodokli? Diezgan utopiski.

A. Kreituss: – Šeit parādās tendence, ka sēdi izdevīgā krēslā un sev sliktu darīt negribi. Nesen biju Dānijā, viņiem peļņas nodoklis ir 40–63%. Taču Dānijā visu līmeņu, tostarp augstākā izglītība ir bez maksas. Arī medicīniskā apkalpošana ir bez maksas. Mums stāsta pasakas par ES vidējo stāvokli, taču neviens nepiemin, ka daudzās valstīs par to nav jāmaksā.

RB: – Tas tiešām skan utopiski...

A. Kluinis: – Turpretī pie mums būs tā: nodokļu nauda aizies parādu atdošanai, bet par pakalpojumiem maksāsim! Ja gribēsim aiziet pie ārsta – maksāsim! Ja vēlēsimies pabraukt pa ceļu, ko Šlesera kungs pa diviem miljardiem būs noasfaltējis līdz «Sēnītei», atkal maksāsim!

A. Kreituss: – To ceļu jau nemaz nevajag remontēt! Tur taču nebrauc lielās mašīnas. Tad jau drīzāk vajag labot ceļus pie Ventspils, kur plūst tranzīts!

A. Kluinis: – Taču Godmaņa valdībā projekts iet pilnās burās. Turklāt tā nav Eiropas nauda, jo visi fondi ir nogriezti. Divi miljardi ir tīrais aizņēmums līdzīgi kā Dienvidu tilta gadījumā. Pie starptautiskā kredīta klāt nāks arī citi parādi.

RB: – Pieņemsim, ka 7,5 miljardu aizņēmums patiesi Latviju glābs no recesijas. Vai pastāv kāds mehānisms, ar kura palīdzību varētu kontrolēt naudas tērēšanu?

A. Kreituss: – Vienīgais mehānisms ir komisija. Nevar paļauties, ko saka kārtējais finanšu ministrs. Komisijā jābūt speciālistiem, piemēram, Andrim Strazdam, Raitai Karnītei.

A. Kluinis: – Uzskatu, ka tādām pasēdēšanām nekāds pozitīvs iznākums nevarētu būt. To pierādīja darbs pie inflācijas apkarošanas plāna.

A. Kreituss: – Nav pieaicināti īstie eksperti! Mums ir Stratēģiskās analīzes komisija, kuru vada sociālantropologs Roberts Ķīlis. Visu cieņu viņa zināšanām, bet Ķīlis nav tehnisks cilvēks. Piemēram, plāns «Latvija 2030» ir tīrākā filozofēšana. Šie jautājumi jārisina finansistiem un ekonomistiem. Piemēram, ir absolūti aizmirsts par valsts demogrāfisko situāciju. Latvijā tā netiek veicināta. Manuprāt, no šī lielā aizņēmuma nauda būtu jādod ne tikai rūpniecības, bet arī demogrāfijas stimulēšanai.

RB: – Vai paredzat, ka no Latvijas prom muks pat tie, kuri nepaspēja nomitināties Īrijā?

A. Kluinis: – Finanšu ministrija prot izgudrot jaunus nodokļus. Ja pēc trim gadiem kāds būs Latvijā un mēģinās neatmaksājamos parādus atdot, piedodiet, lai viņš vaino pats sevi.

A. Kreituss: – Aizņemoties tik lielu naudu, noteikti izdomās, kā to parādu likt no paaudzes paaudzē.

RB: – Šobrīd, rēķinot matemātiski, katrs Latvijas iedzīvotājs, pat zīdainis, par 7,5 miljardu kredītu ir parādā vairāk nekā 2000 latu!

A. Kreituss: – Tā var rēķināt, lai situācija izskatītos dramatiskāka. Bet individuālais cilvēks par to nedomā. Viņu vairāk nomocīs doma, vai būs darbs. Jo daudzi to zaudēs. Bezdarba līmenis tiek prognozēts aptuveni deviņi procenti.

A. Kluinis: – Latvijas Banka paredz 12%, bet dažas firmas pat 20% bezdarbu.

RB: – Tātad reāli tik cerīgi uz 2012. gadu ar bezdeficīta budžetu raudzīties nevaram. Kuram būtu jāuzņemas atbildība par notiekošo? Ministriem, prezidentam?

A. Kreituss: – Tā ir valdības vadītāja izvēle!

A. Kluinis: – Sevi pacelt aiz matiem, izņemot Minhauzenu, vēl nevienam nav izdevies. Ieskicēšu ļoti raksturīgu ainiņu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. Tur ir arodbiedrību un darba devēju pārstāvji un Godmaņa kungs pa vidu. Darba devēju konfederācijā ir Vitālijs Gavrilovs un Valdis Biķis. Bet viņi ir arī Godmaņa padomnieki! Vai tad kalps kritizēs kungu un teiks, ka budžetā un programmās kaut kas nav kārtībā? Kad vajadzēja izlaist pabrāķēto budžetu, darba devēji kopā ar Godmani pārbalsoja Pēteri Krīgeru...

RB: – Vai tas ir normāli?

A. Kreituss: – Nedomāju, ka Gavrilova kungs vispār varētu būt padomnieks Godmanim. Tanī ansamblī, kas viņam ir apkārt, es nesaredzu profesionālu komandu. Biķa kungs, visu cieņu, finiera rūpniecības virzienu pārzina perfekti. Bet viņš var būt padomnieks par konkrētu nozari. Gavrilova kungs var dot padomus par alu, bet ne par visu Latviju. Tur ir jābūt profesionāliem ekonomistiem, finansistiem un inženieriem, kas saprot lietas griezumā. Godmaņa kungam neder padomnieki, kuri aizstāv savas intereses.

RB: – Tomēr piekritīsiet, ka uz pasaules taču nav cilvēku, kuriem nebūtu savu interešu.

A. Kreituss: – Tādi nevar radīt Latvijas attīstības programmu!

RB: – Nu tad viņi jātriec ratā!

A. Kreituss: – Bet Godmanis neko nevar izdarīt! Pamēģini kaut ko iebilst, un koalīcijas partijas to nākamajā brīdī nobloķēs.

A. Kluinis: – Jāpiekrīt Ulmaņa kungam, ka kaut ko izdarīt var, vienīgi mainot koalīcijas sastāvu.

A. Kreituss: – Taču arī šajā brīdī to būtu grūti izdarīt. Skeptiski raugos uz TB/LNNK uzvedību, kas izmanto lozungus, lai cilvēkus savā starpā rīdītu. Kāda loma tiem ir mūsu valsts attīstības lietās?

A. Kluinis: – Čehu rakstnieks Čapeks rakstīja: pieliec cūkai zelta apkakli, būs ģenerālis! Ja Satversmē ierakstīts, ka politiskā griba jāpauž Saeimā, tad to pēc zelta apkakles principa arī pauž, un ir pilnīgi vienalga, kuri to dara.

RB: – Jūs iezīmējat diezgan pesimistisku ainu. Ja reiz nav komandas, kas varētu uzlabot valsts situāciju tagad, tad tā neuzlabosies arī pēc pieciem un desmit gadiem. Vai Latvija var bankrotēt?

A. Kreituss: – Nē. Smagā situācijā cilvēki apvienojas, un valsts nebankrotēs. 13. janvāris būs valdībai nepatīkama cilvēku saiešana. Cilvēki pieprasīs taisnību! Kas tagad notiek!? Laukos ūtrupēs izkauj govis, pa bargu naudu iegādātu tehniku pamet laukmalā. Banka pati ir idiotiska, jo tā nevar to tehniku pārdot. Tikai govis pa lētu naudu. Cilvēkam ir jānāk pretī, un valdībai ir jāstrādā kopā ar bankām un jāskatās, kā palīdzēt. Taču šo jautājumu vispār neapspriež! Tie kredīti laukos taču netika ņemti, lai uzdzīvotu! Ja nepalīdzēs šodien, kas notiks rīt?

A. Kluinis: – Kāds bankas klerks vēl mēnesi dabūs naudiņu...

A. Kreituss: – Šos jautājumus vajadzēja uzdot Ekonomikas ministrijai, lai kopīgi ar Zemkopības ministriju tos risina. Tos nevar atlikt, jo banka stāv ar nazi pie rīkles.

RB: – Pagaidām rādās, ka valstī ir tikai viena banka, kurai valdība palīdz.

A. Kreituss: – Nevar būt tā, ka vienu banku pārņēma un ielika miljardu, bet ar citām nerunā. Kāpēc tikai «Parex banka» grasījās bankrotēt? Vai tad tie tūkstoši lauku cilvēku nebankrotē? Atšķirība tā, ka zemnieku aizņemtās summas ir mazākas, nevis sindicētais kredīts 775 miljoni eiro.

A. Kluinis: – Tā jau veca lieta – jo lielāks parāds, jo lielāka ir parāda devēja problēma. Vajag aizņemties pietiekami daudz, tāda morāle.

A. Kreituss: – Bet šajā gadījumā parāda devējs, izputinot kaudzi zemnieku, arī Latvijas ekonomiku grūž uz leju!

RB: – Bet starptautiskais aizņēmums taču radīs iespējas! Tā vismaz apgalvo plāna veidotāji.

A. Kreituss: – Labi, es tagad gaidu, kur būs programma, kas to parādīs. Un to nevar darīt vasaras vidū! Ministriju apņemšanās samazināt izdevumus nenotiks agrāk par jūniju, jūliju.

A. Kluinis: – Līdz tam laikam, kamēr pirmais naudas pievedums būs iztērēts, neviens neko nedarīs. Pagaidīsim gadiņu un tad ar atpakaļejošu datumu ierakstīsim to savā priekšvēlēšanu programmā.

RB: – Domājat, ka tauta to pieļaus?

A. Kreituss: – Pavasarī būs satricinājumi, kas prasīs konkrētu rīcību. Jāpieslēdzas visām arodbiedrībām. Ja neļausies, ka tās savā starpā rīda, viss notiks. Ir taču parakstīti kolektīvie līgumi. Arodbiedrība var iet un prasīt to izpildi!

RB: – Var jau lūgt. Bet, ja nav iespēju, proti, naudas, kā tos piepildīt, ko darīt tad?

A. Kreituss: – Ir nepieciešama ierēdniecības aparāta reforma. Bet nevis tādā veidā, ka katrai ministrijai 15% darbinieku tiek atlaisti. Jāpārskata funkcijas. Piemēram, izglītības sistēmā reformas gājušas tikai uz ierēdniecības palielināšanu un skolotāja dīdīšanu ar kaudzi nevajadzīgu dokumentu. Ir jāveic reforma un funkciju pārskatīšana!

RB: – Kuram šis jautājums būtu jāvirza?

A. Kreituss: – Godmanim!

A. Kluinis: – Bet viņš ir LPP/LC žēlastības maizē palicis cilvēciņš...

A. Kreituss: – Es tam negribētu piekrist! Godmanis, jo īpaši tajā laikā, kad biju ministrs, bija labā līmenī. Bet toreiz bija divas grupas. Interfronte un Tautas fronte. Šobrīd situācija ir grūtāka, jo ir daudzpartiju sistēma.

A. Kluinis: – Turklāt viņš pārstāv nespēcīgāko partiju no nespēcīgākajām.

RB: – Kur lai premjers atbalstu ņem?

A. Kreituss: – Februāra pirmajās dienās, kad cilvēki saņems samazinātās algas lapiņas, viņi sāks rosīties. Nedomāju, ka Štokenbergs ir bez vainas un ārkārtīgi pašaizliedzīgs cīņā saucējs, bet šobrīd ir priekšgalā gan Štokenbergs, gan Pabriks. Tas arī ir zināms spēks!

A. Kluinis: – Godmanim vajag tautas kustības, viņš cer uz atbalstu no ielas.

RB: – Izņemot masu demonstrācijas un nodokļu pieaugumu, kādas varētu būt starptautiskā kredīta sekas?

A. Kreituss: – Domāju, ka mēs nedabūsim visus aizdevumus, jo tos stingri uzraudzīs. Nauda nāks pa porcijām, un to plūsmu kontrolēs. Ja notiks līdzīgas darbības kā ar «G 24» kredītiem, domāju, ka to nepieļaus. Jo arī starptautiskās organizācijas negrib aizdot naudu bezgalīgi, bet uz procentiem nopelnīt. Taču arī šo shēmu mums neviens nerāda.

A. Kluinis: – Piekrītu, jo kredītdevēja izteikumi mainījās tikpat strauji kā Latvijas politiķu izteikumi. Ja runātu pēc nedēļas, būtu cita situācija un cita diskusija.

,

Nedz finanšu ministrs Atis Slakteris, nedz valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uz diskusiju nevarēja ierasties, tāpēc ministrs savu viedokli pauda rakstiski.

RB: – Šobrīd Latvija saņēmusi pirmos 590 miljonus latu. Kad šī nauda reāli varētu dot labumu, ko jutīs ne vien «uz papīra», bet arī iedzīvotāji?

A. Slakteris: – Pirmās aizdevuma izmaksas līdzekļi tiks izmantoti Valsts kases likviditātes nodrošināšanai – šā gada budžeta izpildes ciklam pirmajā ceturksnī. Gada sākumā budžeta ieņēmumi parasti ir būtiski mazāki par izdevumiem. Likviditātes nodrošināšana Valsts kasē nozīmē to, ka valstij ir garantēti pieejami līdzekļi, lai samaksātu paredzētās pensijas un pabalstus, lai izmaksātu algas skolotājiem, medicīnas personālam un citiem valsts pārvaldes darbiniekiem. Līdz ar to turpinot nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ko izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tāpat aizdevumu plānots izmantot valsts īstermiņa parāda saistību pārfinansēšanai. Pēdējo mēnešu laikā Valsts kase būtiski palielinājusi valsts īstermiņa parādu, kuru ar Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu starpniecību plānots pārfinansēt par ilgtermiņa parādsaistībām ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tādējādi atbrīvotu arī finanšu tirgū pieejamos kredītresursus. Tuvākais būtiskākais valsts parāda pārfinansēšanas termiņš ir 2009. gada 6. februāris, kad jāatmaksā 194,92 miljoni latu.

RB: – Radušās bažas, ka ar šo naudu Latvija atdos parādus, iedzīvojoties jaunos parādos, un nauda reālajā ekonomikā neieplūdīs. Vai tās ir pamatotas?

A. Slakteris: – Lielu daļu no 7,5 miljardu eiro aizdevuma tuvāko trīs gadu laikā ir paredzēts izmantot valsts budžeta deficīta finansēšanai un esošā valsts parāda pārfinansēšanai. Budžetā ir paredzēti pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai – līdzfinansējums Eiropas Savienības fondu un dažādiem investīciju projektiem. Tā kā līdz ar aizdevumu valstij būs pieejami nepieciešamie finanšu resursi šo projektu īstenošanai, atvēlētie līdzekļi rezultātā nonāks Latvijas tautsaimniecībā. Papildus tiek domāts arī par citiem atbalsta pasākumiem, kas uzņēmumiem nodrošinātu kredītresursu pieejamību.

Plānotā finanšu piesaiste ir valsts ilgtermiņa saistības. Pēc būtības šis aizņēmums ir tāds pats, kā līdz šim ik gadus veiktie. Galvenā atšķirība ir salīdzinoši lielāks apjoms un pastiprinātā kontrole pār līdzekļu izlietojumu. Šīs valsts saistības nekādā veidā netiek attiecinātas uz konkrētu nodokļu maksātāju un nav sadalāmas uz katru iedzīvotāju. Procentu samaksa par aizdevumu tiks veikta gan no budžeta līdzekļiem, gan refinansējot šos aizņēmumus. Pat ja ilgtermiņā pilnībā tiks izmantoti visi 7,5 miljardi eiro, Latvijas valdības parāds nepārsniegs 50% no iekšzemes kopprodukta, kas vērtējams kā ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar citām eirozonas dalībvalstīm. Pērn šo valstu vidējais rādītājs bija 66%.

RB: – Vai pastāv kāds mehānisms, ar kura palīdzību noteikt, cik efektīvi šī nauda tiks iztērēta? Kuri būs tie cilvēki, kas par to atbildēs?

A. Slakteris: – Jau šobrīd likums paredz to, ka katras valsts budžeta iestādes vadītājs ir atbildīgs par efektīvu savai iestādei piešķirto līdzekļu izlietojumu. Šo līdzekļu izlietojuma uzraudzību intensīvi veic Valsts kontrole. Aizdevuma lietojuma pārbaudei papildus ir paredzētas vairākas darba grupas, kas uzraudzīs atsevišķu budžeta izpildi dažādos aspektos. Piemēram, Fiskālās disciplīnas uzraudzības komiteja uzraudzīs budžeta līdzekļu izdevumu atbilstību faktiskajiem ieņēmumiem. Atsevišķa darba grupa analizēs atalgojuma izmaiņas sabiedriskajā un privātajā sektorā, kā arī uzraudzīs sabiedriskajā sektorā veiktos optimizācijas pasākumus.

RB: – Vai mēs spēsim šo parādu atdot? Kādi ir pozitīvie priekšnosacījumi, lai mēs to izdarītu?

A. Slakteris: – Būtiskākais priekšnosacījums tam, lai pēc trīs gadiem Latvija varētu sākt atdot aizņēmumu, ir ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās, ko sekmēs aizdevums un no tā izrietošais pieaugums valsts budžeta ieņēmumos. Taču paralēli ir nepieciešams veikt būtiskas reformas, kas optimizētu valsts izdevumus vairākās sabiedrisko pakalpojumu jomās.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv