Disleksija: Kas jāņem vērā vecākiem, lai bērns no tās izvairītos?

Apollo
28 komentāri

Runāt par analfabētismu Latvijā nav pamata, tomēr ap 2–5% iedzīvotāju ir disleksija – smadzeņu darbības un attīstības īpatnība, kas nosaka to, ka ir grūtības iemācīties raiti un bez piepūles lasīt un rakstīt.

Disleksija: Kas jāņem vērā vecākiem, lai bērns no tās izvairītos?

Foto: Josh Applegate

«Lai gan disleksijas diagnosticēšana ir diezgan sarežģīta, šeit liela loma ir vecākiem, lai agrīni pamanītu problēmas, vērstos pie speciālistiem un izmantotu atbilstošas metodes lasīšanas apmācībai,» uzsver RSU Rehabilitācijas fakultātes docētāja un audiologopēde Andra Vabale. «Disleksija parasti ir ar vidusmēra vai virs vidusmēra intelektu apveltītām personām, kuras ar atbilstošu, intensīvu un regulāru treniņu var ievērojami uzlabot savu lasīšanas prasmi».

Disleksija var būt gan iedzimta – t.s. attīstības disleksija, gan arī iegūta dzīves laikā pēc dažādām neiroloģiskām saslimšanām, piemēram, insulta. Pastāv dažādi mīti par disleksiju, piemēram, tas, ka dislektiskas personas nevar iemācīties lasīt. Tas neatbilst patiesībai, jo, agrīni diagnosticējot šo problēmu un veicot funkcionālu treniņu – dažādus vingrinājumus lasītprasmes apguvei, lasīšanas procesu var attīstīt jebkurā vecumā.

Starptautiskajā slimību klasifikatorā attīstības disleksija ir atrodama sadaļā «Specifiski mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi» – tie ir traucējumi, kas izpaužas jau agrīnā attīstības periodā. Šie traucējumi nav sekas tam, ka nav bijusi iespēja mācīties, tāpat tie nav mentāla rakstura traucējumi un nav radušies iegūtas smadzeņu traumas vai slimības rezultātā. Mācību procesā skolā šajos gadījumos paredzēti dažādi atbalsta pasākumi, piemēram, pagarināts uzdevumu izpildes laiks, kā arī iespēja uzdevumu noteikumus nolasīt priekšā.

Disleksijas noteikšana ir ļoti sarežģīta, tai nav specifisku biomarķieru, to nevar noteikt, kā, piemēram, asinsspiedienu. Agrīns disleksijas skrīnings ir komplekss komandas darbs, kurā piedalās audiologopēdi, psihologi, kuri izvērtē kognitīvo jomu, neirologi, kā arī citi speciālisti, jo ir jāpārbauda dzirde, redze un jānosaka, vai nav psihiskas saslimšanas, kas var būt klātesošas lasīšanas traucējumu gadījumā.

Vabale aicina vecākus būt vērīgiem un sekot līdzi bērna attīstībai jau no dzimšanas un problēmu gadījumā laicīgi vērsties pie speciālistiem. Svarīgi ir arī attīstīt bērna valodu kopumā, jo tikai attīstīta valoda var būt par pamatu sekmīgai lasīšanas apguvei. Lai gan personas ar disleksiju var iemācīties diezgan labi dekodēt (mehāniski lasīt tekstu), tomēr daudzos gadījumos šie cilvēki nelasīs prieka pēc, tāpēc būtu ļoti agrīni jādomā par tādas profesijas izvēli, kur lasītprasmei nav tik būtiska loma.

Audiologopēde uzsver, ka disleksija var būt arī pieaugušajiem. Piemēram, dislektiski studenti ne vienmēr veiksmīgi var uztvert informāciju ar dzirdi, tāpat viņiem var būt grūtības vienlaikus klausīties un veikt pierakstus. Var būt arī problēmas sekot līdzi plašam informācijas apjomam, kas tiek pasniegts digitālā veidā, piemēram, gadījumos, ja prezentācijas ir pieblīvētas ar diagrammām, grafikiem un citu vizuālo informāciju. 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

23.09.2017
Ienākt apollo.lv