«Dīzeļgeita»: Vācijas valdības un auto industrijas ciešās saites

Apollo
4 komentāri

Vācijas auto industrija sastāda piektdaļu no valsts eksporta apjoma un nodrošina simtiem tūkstošus darba vietu. Taču «dīzeļgeitas» - kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūras skandāla – kontekstā tiek kritizētas valdības draudzīgās attiecības ar automašīnu ražotājiem, vēsta raidorganizācija «Deutsche Welle».

«Dīzeļgeita»: Vācijas valdības un auto industrijas ciešās saites

Foto: REUTERS/Scanpix

«Mums nepieciešama auto industrija, kas ir ne tikai spēcīga un inovatīva, bet arī godīga,» norāda Vācijas valdības pārstāve Ulrike Demmere, atbildot uz žurnālista jautājumu, cik lielā mērā kanclere Angela Merkele iesaistījusies valdības sasauktajā ārkārtas samitā, kurā paredzēts meklēt risinājumu dīzeļdzinēju izmešu problēmai. Pati Merkele, ko pretinieki apsūdz pārmēru ciešu attiecību uzturēšanā ar auto industrijas līderiem, gan pasākumā nepiedalīsies, jo ir atvaļinājumā.

«Kritizējiet to, kas pelnījis kritiku. Bet vienmēr paturiet prātā, ka tā ir Vācijai stratēģiski nozīmīga industrija,» uzsver Demmere.

Vācijas auto industrija, kam piederīgi tādi visā pasaulē atpazīstami zīmoli kā BMW, «Mercedes-Benz», «Audi» un «Volkswagen», tiešā veidā nodrošina apmēram 800 000 darba vietu, bet netiešā – vēl ap 500 000. Automašīnas sastāda apmēram piekto daļu no valsts eksporta.

Taču darbinieku pāriešana no valsts pārvaldes uz augstiem amatiem autokompānijās, kā arī autobūves uzņēmumu dāsnie ziedojumi Vācijas politiskajām partijām norāda uz pārāk draudzīgām saitēm to starpā. Lobiji «dod likumdevējiem mājienus par auto industrijas interesēm, un viņi bieži ieklausās un ar prieku palīdz», teikts dabas aizstāvju organizācijas «Greenpeace» ziņojumā. «Sektors ietekmē politiku, lai nodrošinātu, ka bizness plaukst un zeļ ar jaudīgām automašīnām».

Vācijas auto industrija un īpaši pasaulē lielākais auto ražotājs «Volkswagen» labi nopelna ar jaudīgām automašīnām. Vietējais un Eiropas Savienības (ES) tirgus sastāda tikai daļu no ieņēmumiem. Liels pieprasījums pēc tām ir Ķīnā un Indijā.

Tikmēr dabai draudzīgākie auto modeļi nav tik populāri kā cerēts. Vācija vēl ir tālu no sev izvirzītā mērķa – panākt, ka līdz 2020.gadam uz ielām ir miljons elektrisko automobiļu.

«Dīzeļgeitas» skandāls un pieļāvumi, ka autoražotāji slepeni vienojušies ar valdību, politiskajiem oponentiem ir spēcīgs ierocis pret Merkeli, kura septembrī Vācijas parlamenta vēlēšanās cīnīsies par palikšanu uz ceturto termiņu. Laikraksta «Bild» svētdien publicētajos aptaujas rezultātos atklājās, ka trīs ceturtdaļas vāciešu vēlas, lai valdība būtu stingrāka pret negodīgiem auto ražotājiem. 53% sacīja, ka industrija vairs neesot uzticama.

Kā atbildes solis skandālam tika sarīkots samits, kurā Vācijas transporta ministrs Aleksandrs Dobrinds, vides ministre Barbara Hendriksa un vairāku federālo zemju pārstāvji tikās ar «Volkswagen», «Daimler» un BMW vadītājiem, lai pārrunātu tālāko rīcību – tai skaitā tehnikas nomaiņu vairākos miljonos automašīnu un programmatūras uzlabojumus vēl daudzos spēkratos. Apspriestas arī iniciatīvas, kā novākt no ceļiem vecākos dīzeļu modeļus un veicināt pāriešanu uz elektriskajiem automobiļiem.

Piektdien Vācijas tiesa atbalstīja aizliegumu automašīnām ar dīzeļdzinējiem, kas neatbilst jaunākajiem izmešu standartiem, iebraukt Štutgartē. Izdevums «Bloomberg» norāda, ka steigā sasauktais samits varētu būt mēģinājums izvairīties no līdzīgu lēmumu pieņemšanas citviet Vācijā – valstī, kur pērn 46% pārdoto auto bija dīzeļdzinējs.

Skandāls novedis pie vairāku auto modeļu atsaukšanas pēdējo nedēļu laikā. Taču aptauju dati neliecina, ka tas iedragājis vāciešu uzticību Merkeles pārstāvētajiem kristīgajiem demokrātiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Komentētākie raksti

Satiksmes ierobežojumi

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv