Dombrovska alga ir zemāka par Igaunijas premjera algu

Apollo
0 komentāru

Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) alga, kas patlaban pirms nodokļu nomaksas veido 1908 latus, ir zemāka nekā Igaunijas, bet augstāka nekā Lietuvas premjeram.

Dombrovska alga ir zemāka par Igaunijas premjera algu

Foto: Edijs Pālens/LETA

Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa alga ir 2940 lati mēnesī, bet Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus mēnesī saņem 1678 latus, biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotajā diskusijā informēja Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone.

Pētersone uzsvēra, ka Igaunijā valsts pārvaldes sektors vienmēr ir bijis labāk atalgots nekā Latvijā, turklāt mūsu ziemeļu kaimiņi arī krīzes laikā esot saglabājuši dažādus pabalstus un piemaksas.

«Baltijas valstu publisko sektoru atalgojumu līmeņi bija samērojami un salīdzināmi gan pirms krīzes, gan krīzes laikā, gan droši vien būs salīdzināmi arī pēc,» sacīja Pētersone.

Viena no valsts augstākajām ierēdnēm arī atzina, ka ministru atalgojums vienmēr ir bijis jūtīgs jautājums un tie ir amati, kur ir visgrūtāk pieņemt lēmumu par algas paaugstināšanu, bet visvieglāk - par samazināšanu.

Pēc viņas teiktā, tikai viens Ministru prezidents pēdējos desmit gados pieņēma lēmumu par Ministru kabineta locekļu algas paaugstināšanu, un tas bija pašreizējais finanšu ministrs Einars Repše (JL). Pārējie visi algas esot tikai mazinājuši.

To, kāpēc igauņu valsts pārvalde ir labāka apmaksāta, «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidroja ar to, ka igauņi strādājot efektīvāk, jo laikā, kad viņš pats vēl strādājis publiskajā sektorā, vienas un tās pašas funkcijas Latvijā pildīja divi trīs cilvēki, bet Igaunijā to darīja 1-2 cilvēki.

Savukārt Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atšķirības strādājošo skaitā skaidroja ar darba apjomu, kas ir jāpaveic. «Piemēram, Latvijā mašīnu tehniskā apskate jāveic katru gadu, taksometriem - pat biežāk, bet Igaunijā šis termiņš ir 2-3 reizes garāks. Tas nozīmē, ka igauņi mazāk tērē naudu un ir nepieciešami mazāki cilvēku resursi, kas ar to visu nodarbojas,» secināja Naglis.

Viņam piekrita arī Pētersone, sakot, ka latviešu nacionālā vēlme visu uzskaitīt, kontrolēt un iegrāmatot nereti esot pat absurda.

Ierēdņu bailes pieņemt lēmumus kā galveno problēmu saskata Latvijas nacionālās aviokompānijas AS «Air Baltic Corporation» («airBaltic») prezidents Bertolts Fliks. Pēc viņa domām, publiskajā sektorā nepieciešama visaptveroša reforma - kā nodrošināt drošību ierēdnim, kā viņu aizsargāt pret politisko ietekmi un arī skaidri pateikt, kas vispār ir ierēdnis. «Citādi publiskajā sektorā ir samests viss kopā - diriģenti, ministriju vadošie ierēdņi un skolotājas.«

Ņemot vērā krīzes laikā pieredzēto, Pētersone atklāja, ka pašlaik valsts pārvalde kopumā jūtas ļoti pazemota un nenovērtēta, tāpēc, viņa pievienojās «Latvijas Valsts mežu» Personāla vadības un administratīvās daļas vadītājas Ligitas Pundiņas teiktajam, ka ar laiku Latvijas valsts pārvaldei vajadzēs atgūt savu potenciālu, jo šajā brīdī valsts pārvaldes darbiniekam vairs nav motivācijas strādāt.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv