DP pirms 16.marta brīdinājusi Rīgas domi Papildināts

Apollo
191 komentārs

Drošības policija (DP) pirms 16.marta brīdinājusi Rīgas pašvaldību, ka leģionāru piemiņas dienā protesta un atbalsta pasākumu vienlaicīga norise var sekmēt emocionālas un naidīgas komunikācijas pāraugšanu fiziskā konfrontācijā starp pretēji noskaņotajām pusēm.

16.marts

Foto: Evija Trifanova/LETA

DP 6.martā sagatavotajā atzinumā Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam (GKR) teikts, ka «atsevišķu leģionāru atceres dienas protesta un atbalsta pasākumu vienlaicīga norise un pārklāšanās vienuviet var sekmēt emocionālas un naidīgas komunikācijas pāraugšanu fiziskā konfrontācijā starp pretēji noskaņotajām pusēm».

Tāpat DP atzinumā, kurš nonācis aģentūras LETA rīcībā, prognozēja, ka «atsevišķi pasākumu dalībnieki izmantos spilgtus izteiksmes līdzekļus (provokatīva rakstura plakāti, saukļi un simbolika, attiecīgas formas apģērbs, skaņu pastiprinošas aparatūras izmantošana), kas ir aizskaroši citām personām».

Iepriekšminēto aģentūrai LETA apstiprināja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.

[Papildināts ar Radzeviča viedokli!]

Radzevičs aģentūrai LETA norādīja, ka DP atzinums šogad esot bijis tāds pats kā pērn, taču šogad nolemts pasākumus neierobežot gan tāpēc, ka iepriekšējos divos gados tiesa atcēlusi pašvaldības lēmumus aizliegt visus 16.marta pasākumus, gan arī tāpēc, ka Rīgas domei šogad ar tiesas spriedumu jau vienreiz nācies atvainoties «Daugavas Vanagiem» par pasākumu aizliegšanu 16.martā.

Jautāts, vai nepastāv «zelta vidusceļš» - iespēja noteikt, ka pasākumos nedrīkst izmantot skaņu pastiprinošas ierīces un vairāki pasākumi nedrīkst notikt vienlaicīgi, - Radzēvičs sacīja, ka pēc būtības tas nozīmētu aizliegumu rīkot pasākumu konkrētā vietā un laikā, un arī to varētu apstrīdēt tiesā.

Izpilddirektors atsaucās uz Administratīvās tiesas 2012.gada 13.marta spriedumu, ar kuru tiesa pērn atcēla Rīgas domes aizliegumu biedrībai «Apvienība pret nacismu» rīkot pasākumu 16.martā. Tajā teikts, ka attiecībā uz valsts pienākumu aizsargāt pulcēšanās brīvību Satversmes 103.pantā lietotais jēdziens «aizsargā» prasa ne vien valsts neiejaukšanos šīs tiesības īstenošanā, bet arī šīs tiesības īstenošanas aizsardzību. Tas nozīmē, ka valstij ir pienākums nodrošināt, lai sabiedriskās ēkas, ielas un laukumi būtu pieejami personām, kas vēlas rīkot sapulces, gājienus vai piketus, un lai personas, kas piedalās šādos pasākumos, būtu aizsargātas.

No tā savukārt izriet personas subjektīvās tiesības pieprasīt, lai sapulce, pikets vai gājiens, kas likumā noteiktajā kārtībā ir iepriekš pieteikts, notiktu un būtu aizsargāts arī no attiecīgā pasākuma pretiniekiem. Valsts pienākums savukārt ir ne tikai nodrošināt pulcēšanās iespējas, bet arī gādāt, lai pulcēšanās netiktu traucēta, teikts tiesas spriedumā.

Tiesa arī uzsvērusi, ka aizsargājama ir arī tāda pulcēšanās, kuras laikā paustie viedokļi vai idejas var saniknot kādu sabiedrības daļu vai aizvainot personas, kurām ir citādi uzskati nekā tie, kas tiek pausti demonstrācijā.

Savukārt attiecībā uz skaņu pastiprinošām ierīcēm Radzevičs norādīja, ka likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem nosaka, ka sapulces laikā drīkst izmantot megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas, ja par to ir paziņots pašvaldībai un šajā likumā noteiktajā kārtībā minēto iekārtu lietošana nav ierobežota vai aizliegta.

Jau ziņots, ka Valsts policijas Rīgas Centra iecirknī sāktas piecas administratīvās lietas par pārkāpumiem leģionāru piemiņas dienā, ko izdarījuši cilvēki no leģionāru atbalstītāju vidus.

Trīs lietas sāktas par sīko huligānismu, proti, viena persona norāvusi lenti no vainaga, bet vēl divas personas mēģināja izraut elektrības vadus aparatūrai.

Tāpat pret vienu personu sākta administratīvā lietvedība par nepakļaušanos policijas prasībām un pret vēl vienu - par iespējamu miesas bojājumu nodarīšanu.

Zināms, ka miesas bojājumi tika nodarīti «Apvienības pret nacismu» valdes priekšsēdētājam Jānim Kuzinam. Viņam pieskrējis klāt kāds jaunietis un, neko nesakot, vairākas reizes iesitis pa galvu.

Ziņots arī, ka brīdī, kad leģionāriem veltītā gājiena dalībnieki sāka likt ziedus pie Brīvības pieminekļa, pa antifašistu skaļruņiem sāka atskaņot skaļu padomju laika mūziku, bet pēc tam atskaņoja uzrunas, kurās uzskaitīti nacistu paveiktie noziegumi.

Neskatoties uz norobežojošo barjeru, pie protestētājiem mēģināja nokļūt nacionālās apvienības Saeimas deputāti Jānis Dombrava, Raivis Dzintars un Imants Parādnieks, bet policija viņus no šāda soļa atturēja. Dažiem deputātiem gan izdevās noraut plakātus ar nacistu nobendēto upuru fotogrāfijām.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv