Druviete: Latvijas vēsturei jābūt īpašam mācību priekšmetam

Apollo
0 komentāru

23. novembrī, Izglītības un zinātnes ministrijā notika  diskusija par Latvijas vēstures mācīšanu skolās. To atklāja izglītības un zinātnes ministre prof. Ina Druviete. Diskusijā piedalījās Latvijas institūta direktora vietnieks R. Cerūzis, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Seno laiku un Rietumeiropas viduslaiku vēstures katedras vadītājs prof. I. Misāns, «Latvijas Avīzes» padomes priekšsēdētājs V. Krustiņš,  Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdis J. Kukainis,  Latvijas Okupācijas muzeja izglītības programmu vadītāja D. Dūra, Latvijas Politiski represēto apvienības valdes priekšsēdētājs T.Pētersons, Latvijas Kara muzeja galvenā speciāliste I. Kvāle,  kā arī  Latvijas Vēstures institūta pārstāvis prof. G. Zemītis un apvienības Visi Latvijai pārstāvji D. Mironovs, A. Rudzīte un R. Klimovičs.

Druviete: Latvijas vēsturei jābūt īpašam mācību priekšmetam

Foto: AFI

Atklājot diskusiju, I.Druviete uzsvēra, ka «ir tautas, kurām vēsture ir tikai viens elements no viņu ikdienas. Ir tautas, kuru vēsture ir tikai kā grezna piespraude pie viņu goda tērpa, kas var lepoties ar saviem valdniekiem, karagājieniem, pilīm. Ir tautas, kuru vēsture nav pagātne, bet gan mūsdienu aktīva sastāvdaļa. Tieši tādēļ nav iespējams viens vēstures mācīšanas modelis, viena mācīšanas koncepcija, kas būtu noderīga visām Eiropas vai pat pasaules valstīm. Latvija pieder pie tām valstīm, kur vēsture ir ļoti aktīva tagadnes sastāvdaļa. Mēs nevaram izprast to, kas esam un kas būsim, ja neapzināsimies savu vēsturi, ja tā nav aktīvs mūsu darbības instruments. Jautājums ir par veidiem, kā mācīt Latvijas vēsturi. Šādā situācijā, kad sabiedrībā valda pretrunīgi uzskati un profesionāļi gadiem nevar vienoties, ministram ir ne tikai tiesības, bet arī  pienākums pieņemt atbildīgu lēmumu. Uzklausot visus argumentus un rūpīgi izsverot tos, atzīstu, ka mūsu situācijā Latvijas vēsturei ir jābūt atsevišķam mācību priekšmetam ne tikai satura, bet arī simbola dēļ.  Latvijas vēsturei jābūt īpašam mācību priekšmetam, paliekot saistītam ar pasaules vēstures kursu,- tā ir mūsu sabiedrības prasība.«

Latvijas Okupācijas muzeja  pārstāve D. Dūra atzīmēja, ka pārāk bieži tiek uzsvērti tikai negatīvie piemēri, viņa norādīja, ka ir ļoti daudz skolēnu, kuriem ir interese par Latvijas vēsturi un labas zināšanas tajā, kuri aktīvi iesaistās dažādos konkursos, piedalās muzeja rīkotajās vasaras nometnēs. Dūra uzskata, ka svarīgi nezaudēt visu iepriekš padarīto vēstures mācīšanā, attīstīt skolēnos spēju kritiski domāt, izvērtējot notikumus no dažādiem redzespunktiem un izmantojot vēstures avotus. «Skolotājiem, kas strādā lauku skolās, ir visai sarežģīti nodrošināt skolēniem iespēju apmeklēt muzejus, tāpēc labs risinājums varētu būt ekskursiju fonda izveide IZM paspārnē,» uzskata D. Dūra.

LU Vēstures un filozofijas fakultātes pārstāvis prof. I. Misāns norādīja, ka Latvijai nepieciešami domājoši pilsoņi, kas spēj formulēt un argumentēt savu viedokli, uzklausīt un respektēt citu viedokļus. Viņš vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka nepieciešams uzlabot vēstures mācīšanas didaktiku un vēstures skolotāju profesionalitāti. Augstskolas pārstāvis uzskata, ka skolēniem nepieciešams sniegt tādas zināšanas, kas veicinātu viņu konkurētspēju Eiropas darba tirgū.

PBLA pārstāvis O.Kukainis apstiprināja jau agrāk pausto PBLA oficiālo viedokli, ka Latvijas vēsture obligāti mācāma kā atsevišķs mācību priekšmets. Šāds pat viedoklis bija absolūtam vairākumam diskusijas dalībnieku. Vienlaikus daudzos izteikumos tika uzsvērts, ka Latvijas vēstures mācīšanas kvalitāte ir vēstures skolotāja rokās – jaunieša zināšanas būs tieši atkarīgas no skolotāja spējas un vēlēšanās šo priekšmetu mācīt radoši un interesanti.  

«Šīsdienas diskusija apliecināja, ka mūsu mērķis ir vienots. Paldies tiem, kas palīdz saskatīt arī problēmas mērķa sasniegšanā. Šķiet, ka esam raduši kopsaucēju, atzīstot, ka ceļi mērķa sasniegšanai ir dažādi. Mūsu visu kopīgs uzdevums ir panākt, lai Latvijas vēstures mācīšana nebūtu pašmērķis, lai tie nebūtu fakti, bet izpratne, lai būtu produktīva un radoša izpratne, kas palīdzētu risināt mūsu sabiedrības aktuālās problēmas. Tas, ka runājam par savu nacionālo identitāti un savu vietu Eiropā un pasaulē, ir mūsu spēks nevis vājums. Mēs jūtamies pietiekami stipri, lai atzītu, ka mums ir sava vēstures un mums ir tiesības šo savu vēsturi uzskatīt par prioritāti un darīt to, ko dara visas pasaules tautas – pasauli skatīt caur savas nacionālās valsts, caur savu tradīciju un nacionālās identitātes prizmu,» uzsvēra I. Druviete diskusijas noslēgumā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

23

2014. gada 23. jūlijs

Vārda dienas

Mērija, Magone, Magdalēna, MagdaRadomirs, Radmila, Radislavs, Merīda, Merita, Merilina, Merija, Meri, Meralda, Magdalina, Magdaliene, Magdalena, Madlēna, Madlena, Madelaina

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mazmākoņains
Rīga pašreiz +17 ℃
Mazmākoņains

Vējš: 1 m/s

Saule lec: 05:06
Saule riet: 21:53
Dienas ilgums: 16:47

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

23.07.2014
Ienākt apollo.lv