«Dzelzs lēdija» Margarēta Tečere Attēlu galerija

Apollo
1 komentārs

Pirmdien - 2013.gada 8.aprīlī - pēc pārciesta insulta 87 gadu vecumā mūžībā aizgājusi bijusī Lielbritānijas premjerministre Margarēta Tečere.

Par «Dzelzs lēdiju» dēvētā politiķe vadīja Lielbritāniju no 1979. līdz 1990.gadam un bija pirmā un līdz šim vienīgā sieviete, kas ieņēmusi Lielbritānijas premjerministra amatu.

Tečere - dzimusi Margarēta Hilda Robertsa - nāca pasaulē 1925.gada 13.oktobrī Grānthemā Anglijā. Viņas tēvam piederēja divi pārtikas preču veikali, un Margarēta kopā ar vecāko māsu Mjūrielu uzauga dzīvoklī virs viena no veikaliem.

Viņa absolvēja klasisko ģimnāziju un 1947.gadā Oksfordas universitāti, iegūstot grādu ķīmijā.

1951.gadā Margarēta salaulājās ar uzņēmēju Denisu Tečeru, un pēc diviem gadiem pārim piedzima dvīņi - Karola un Marks.

Lielajā politikā Tečere savu vārdu pieteica1959.gadā, kad tika ievēlēta parlamentā.

1975. gadā viņa kļuva par Konservatīvo partijas līderi, nomainot šajā amatā bijušo premjeru Edvardu Hītu.

Pēc četriem gadiem Tečere tika ievēlēta premjerministra amatā.

Viņas atstātais mantojums ir nezūdošs, un viņas valdīšanas laiks iegājis vēsturē kā «tečerisma» gadi, kuru laikā premjere atbrīvoja britu ekonomiku no pārmērīgas valsts kontroles un mazināja sabiedrības šķelšanos, kas raksturoja Lielbritāniju gadsimtiem ilgi.

«Dzelzs lēdija» - vienmēr elegantā frizūrā, melnu rokassomiņu un asu mēli - uzvarēja Argentīnu Folklendu karā, uzvarēja karā pret britu arodbiedrībām. Viņa panāca savu ievēlēšanu premjerministres amatā trīs reizes pēc kārtas - pirmo reizi Lielbritānijas vēsturē viena un tā pati partija panāca trīs uzvaras pēc kārtas viena un tā paša līdera vadībā.

Pasaules arēnā viņa izveidoja ciešas «īpašās attiecības» ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu, kas sekmēja «dzelzs priekškara» izjukšanu un ļāva iemantot plašu atpazīstamību Austrumeiropā.

Vienlaikus Tečere stingri iebilda pret ciešāku attiecību veidošanu ar Eiropu.

Viņas impēriskais vadības stils, kā arī piekoptā politika padarīja viņu par neviennozīmīgi vērtējamu personību un lika viņas valdībai izcīnīt smagas cīņas.

1982.gadā Tečere pieņēma lēmumu uzsākt karu ar Argentīnu, lai atgūtu Folklenda salas, kurās 2.aprīlī bija iebrukusi Argentīnas militārā hunta.

Tečere uz salām nosūtīja karafloti.

Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.

1984.gadā Tečere teju gāja bojā terora aktā, kuru Braitonā ikgadējā Konservatīvās partijas kongresa laikā sarīkoja Īru Republikāņu armija (ĪRA). Viesnīcā «Grand Hotel» ievietotās bumbas sprādzienā toreiz tika nogalināti pieci cilvēki.

Gan ĪRA, gan Īrijas Nacionālās atbrīvošanās armijas kaujinieki vairrākkārt veica atentāta mēģinājumus pret Tečeri un viņas tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem.

1985.gadā Tečeres valdība pēc smagas cīņas guva uzvaru pār streikojošajiem ogļračiem un ierobežoja līdz tam plašās arodbiedrību tiesības.

Savas valdīšanas laikā Tečere ar vienlīdz lielu apņēmību pievērsās gan ārpolitikas, gan iekšpolitikas jautājumiem.

Labējā spārna piekritēji slavēja Tečeri par to, ka viņa izvilkusi valsti no ekonomiskās lejupslīdes, bet kreisi noskaņotie pārmeta viņai tradicionālās rūpniecības izārdīšanu un sabiedrības struktūras izjaukšanu.

Tečeres bezkompromisa nostāja palīdzēja iemantot viņai cieņu, bet vienlaikus arī kļuva par šķērsli viņas politiskajā karjerā.

1990.gadā Tečere zaudēja premjerministres un savas konservatīvās partijas vadītājas amatu. Viņu piespieda demisionēt pašas partija.

Pēc aiziešanas no Dauningstrītas viņai tika piešķirts baroneses tituls un vieta Lordu palātā.

Pēc aiziešanas no lielās politikas Tečere ķērās pie memuāru rakstīšanas un uzstājās ar lekcijām visā pasaulē.

Tomēr pēdējos gados Tečere sabiedrībā parādījās reti. Viņa sirga ar demenci un - atbilstoši ekspremjeres meitas teiktajam - Tečerei vairākkārt bijis jāatgādina, ka viņas dzīvesbiedrs Deniss jau 2003.gadā aizgājis no dzīves.

Pēdējo reizi viņa slimnīcā bija ievietota decembrī, kad viņai tika veikta neliela operācija.

Tomēr Tečere nodzīvoja pietiekami ilgi, lai redzētu, kā pēc 13 gadu pārtraukuma premjera krēslā atgriežas vēl viens Konservatīvās partijas līderis - Deivids Kemerons.

«Mēs esam zaudējuši izcilu premjerministri, līderi un pilsoni,» apliecinot cieņu mūžībā aizgājušajai politiķei, norādīja Kemerons.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.11.2017
Ienākt apollo.lv