Dzīve kā laikmeta liecība – pētnieki izzina leģionāru biogrāfijas

Apollo
4 komentāri

Sociālās atmiņas un identitātes pētnieku jau otro gadu rīkotā 16. marta tematikai veltītā publiskā lekcija arī šogad bija kupli apmeklēta. Atšķirībā no pērnā gada, kad Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki skaidroja, kā leģionāru vidū 16. marts ir ieguvis piemiņas dienas nozīmi un kā tas atainots medijos, šogad lielāka uzmanība veltīta pētnieciskā projekta «Latviešu leģionārs» prezentācijai. Plašais un savā ziņā novatoriskais pētījums grāmatas apveidus iegūs šā gada nogalē.

Dzīve kā laikmeta liecība – pētnieki izzina leģionāru biogrāfijas

Foto: Publicitātes foto

Leģionāru kolektīvās biogrāfijas izpētes projekts top valsts pētījumu programmas «Nacionālā identitāte» projekta «Latvijas sociālā atmiņa un identitāte» ietvaros. Līdz šim leģionāru biogrāfijas analizējis vēsturnieks, sociologs un kādreizējais leģionārs Tālivaldis Vilciņš. Taču viņš 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē veiktajā aptaujā pievērsies lielākoties sociāli demogrāfiskajiem biogrāfijas aspektiem. Latvijas Universitātes pētnieku grupa interesējas ne tikai par leģionāru dzīves apstākļiem un iespējām pēckara Latvijā iegūt izglītību un kvalifikācijai atbilstošu darba vietu, bet arī, piemēram, par viņu emocionālo noskaņojumu, dzīves pašvērtējumu.

Līdz šim pētījuma ietvaros iegūtās 114 anketas rāda dažādus bijušo leģionāru uzskatus – uz jautājumu par svarīgāko dzīves notikumu daļa atbildējuši, ka tā ir iziešana no kara dzīviem,  citiem savukārt nozīmīgāka šķiet ģimenes izveidošana, vēl kāds atzīmējis, ka svarīgs brīdis ir bijusi dalība dziesmu un deju svētkos, bet kāds cits prioritāti piešķir pirmā «žiguļa» saņemšanai 20. gs. 70. gados. Ņemot vērā diskrimināciju un dažādas represijas, ar ko leģionāri ir saskārušies padomju periodā, var labāk iztēloties, kāpēc šādi it kā ikdienišķi notikumi ir ieņēmuši tik būtisku vietu kādreizējo leģionāru dzīvēs, norādīja viens no projekta pētniekiem komunikācijas zinātnes doktorants Didzis Bērziņš.

Pētījuma dati joprojām tiek vākti un papildināti, tāpēc publiskajā lekcijā bija iespēja iepazīties ar starprezultātiem - atbildēm uz pieciem no 45 anketas jautājumiem. Pētnieki sūta anketas pa pastu, tiekas ar leģionāriem personīgi dziļajās intervijās, apkopo mutvārdu vēstures liecības un publicētās atmiņas, strādā ar arhīva dokumentiem. Vēl viena pētījuma datu ieguves metode – novērojums, kas jau trīs gadus 16. martā tiek veikts Lestenē un Rīgā.

Publiskās lekcijas ietvaros uzstājās vēstures doktori Uldis Neiburgs un Kaspars Zellis, komunikācijas zinātnes doktoranti Laura Ardava, Didzis Bērziņš Kristiāna Kirša un Gita Siliņa, kā arī projekta «Latvijas sociālā atmiņa un identitāte» vadītāja profesore Vita Zelče. Pasākuma apmeklētāju vidū, neraugoties uz cienījamo vecumu, bija arī daudzi leģionāri un viņu piemiņas glabātāji.

Interesenti lekcijas videoierakstu var noskatīties šeit:

https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=6FFUlkyNjq4

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv