Dzīves un seksa līkloči

Apollo
0 komentāru

Lai kā mums tas nepatiktu, 40 gadi (plus, mīnus — cik nu kuram) ne velti tiek uzskatīti par pusmūža krīzes laiku.

Dzīves un seksa līkloči

Foto: «Scanpix»/«Reuters»

Tas ir slieksnis, kad ikviens sāk apzināties, ka nav vairs jauns, un uz šo dzīves faktu katram ir sava reakcija — dažs kļūst nopietnāks un vēlas sevi pierādīt redzamāk un paliekošāk, cits atkal kļūst rotaļīgāks un mazāk aizspriedumains. Nevilšus esam atgriezušies tikpat kā pusaudža gados, kad savas vērtības meklējumi un neapmierinātība ar ārējo izskatu sita augstu vilni.

Šis ir arī laiks, kad bērni ir lieli un nereti tēvam to ir grūti pieņemt, ka viņa pieaugušais dēls ved mājās meitenes, kuras, nenoliedzami, provocē paša tēva seksualitāti un var izraisīt pat neapzinātu vēlmi sacensties ar dēlu. Un dažkārt gadās, ka tēvs pamanās nocelt dēla draudzeni.

Te rodas tas klupšanas akmens — vajadzība atrast gados jaunāku partneri. Vīrieši visbiežāk mēģina glābt savu pašcieņu, meklējot jaunākas partneres (tas gadās arī sievietēm), lai justos jaunāki un mēģinātu sākt dzīvi no jauna. Nereti attiecību sabrukumu veicina abas iesaistītās puses, jo arī sievietēm ir tās pašas izjūtas, kad pienācis vērtību pārvērtēšanas laiks.

Tikai daba šajā laikā vairs neļauj sākt visu no sākuma, jo bioloģiskais pulkstenis, tāpat kā laiks, ir nepielūdzams. Bezkaislīgā statistika liecina, ka vecumā pēc 40 un plus vientuļo sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. Tā nu iznāk, ka sievietēm būt vienām ir sarežģītāk nekā vīriešiem. Ja sieviete kļūst šķirtene vai atraitne, tad nemanāmi rodas sajūta, ka viņa pamazām tiek izstumta no draugu loka.

Ir ierasts, ka, aicinot viesus, namamāte tos grupē pa pāriem, gluži kā komplektējot Noasa šķirstu. Tiek rēķināts, vai katrai lūgtajai dāmai būs kavalieris, jo vientuļa būtne liek domāt par to, ka attiecības nav mūžīgas, un tas ir nepatīkams atgādinājums. Turklāt vīrieši nereti uzskata, ka sieviete, kura bijusi precēta, tātad sieviete ar seksuālo pieredzi, to vien gaida, lai viņai izteiktu nepārprotamu piedāvājumu. Dažkārt dzird, ka vīrieši tieši tā apliecina savu līdzdalību sieviešu liktenī. Katrā ziņā, ja tas ir pieņemami, tad viss kārtībā, bet, ja nepatīk, tad no piedāvājuma bez kautrēšanās jāatsakās.

«Kādā saietā sastapos ar sievietei, kura man patika kopš jaunības dienām. Kad kļuvu atraitnis, jutos diezgan nomākts un savā tuvuma negribēju nevienu redzēt, bet negaidīti sastaptā Vilma lika sirdij notrīsēt. Saņēmos un gāju klāt, sāku runāt. Uzzināju, ka viņa ir šķīrusies. Nodomāju, tas ir liktenis, kas savedis mūs kopā. Tomēr, jo ilgāk runāju, jo izvairīgāka viņa kļuva. Atstāju savu tālruņa numuru, cerēju, ka piezvanīs, bet nekā. Vēlāk no paziņas uzzināju, ka viņa gaidot manu zvanu. Cik jocīgas tās sievietes!»

Jāpatur prātā, ka pieaugušā vecumā vairs neder jaunības dienu pieņēmumi par to, kā jāiepazīstas un jāuzvedas. Tādi, lūk, tie dzīves līkloči, tāda tā dzīve, tādas tās attiecības.

Cilvēki meklē viens otru. Atrod. Ir laimīgi. Bet arī pazaudē viens otru. Kā dzīvē.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv